Pārkers: "Francijas valstsvienībā spēlēšu līdz 2016. gadam"
"Protams, es turpināšu pārstāvēt Franciju līdz 2016. gadam. Un, pat ja uzvarēsim svētdien, es turpināšu spēlēt līdz 2016. gadam," preses konferencē pirms Eiropas čempionāta finālspēles pret Lietuvu teica Francijas vīriešu basketbola valstsvienības līderis Tonijs Pārkers.
Leģendārais aizsargs Eiropas čempionātā sacenšas septīto reizi pēc kārtas (Stambula 2001, Stokholma 2003, Belgrada 2005, Madride 2007, Katovice 2009, Kauņa 2011, Ļubļana 2013). Pateicoties Pārkeram, francūži četras reizes spēlējuši pusfinālā (2003, 2005, 2011, 2013), izcīnījuši trīs medaļas un otro reizi pēc kārtas iekļuvuši finālā.
Slovēnijā nebūs viņa pēdējais čempionāts, neraugoties uz finālspēles iznākumu. “Pēc četriem pusfināliem un diviem fināliem ceru, ka šajā reizē izdosies uzvarēt. Un es turpināšu pārstāvēt Francijas izlasi līdz 2016. gadam. Jebkurā gadījumā.”
Pārkers piecas vasaras – pat pēc debijas gada NBA – pārstāvēja Francijas jaunatnes izlases (1997-2000, 2002). Pirmo titulu viņš izcīnīja junioru valstsvienības sastāvā, 2000. gadā uzvarot Eiropas U18 čempionātā Zadarā. Finālā francūži pārspēja mājinieci Horvātiju ar rezultātu 65:64, bet Pārkers tika atzīts par čempionāta vērtīgāko spēlētāju.
Nākamajā gadā aizsargs tika iekļauts Francijas valstsvienībā un devās uz Eiropas čempionātu Turcijā. No tā brīža “Les Bleus” – nemainīgi ar Pārkeru sastāvā – vairs neatstāja Eiropas “Top 8”. Jau 2003. gadā tobrīd divdesmit vienu gadu vecais Pārkers kļuva par Francijas kapteini.
Sāpīgs izvērtās 2007. gads. Ceturtdaļfinālā francūži zaudēja nākamajai čempionei Krievijai (71:75), bet turpinājumā atzina Horvātijas (69:86) un Slovēnijas (88:74) pārākumu. Beigās tikai astotā vieta un brauciens uz 29. Olimpiādes spēlēm Ķīnā gāja secen.
Nākamajā Eiropas čempionātā Polijā francūži finišēja ar bilanci 8-1, taču zaudējums ceturtdaļfinālā pret nākamo čempioni Spāniju (66:86) neļāva tikt augstāk par piekto vietu. Pēc diviem gadiem Lietuvā spāņi aizšķērsoja ceļu finālā, taču tas kļuva par Francijas labāko sasniegumu kopš 1949. gada Eiropas čempionāta Kairā.
Pusfinālā pret Spāniju aizsargs guva 32 punktus un kļuva par otru rezultatīvāko spēlētāju Eiropas čempionātu vēsturē. Septiņos finālturnīros Pārkers ir guvis 984 punktus, par vienu punktu apsteidzot vācieti Dirku Novicki (983). Pirmajā vietā ar 1004 punktiem ir leģendārais Grieķijas aizsargs Nikos Galis.
Tiesa, grieķa statistikā nav iekļauta viena spēle pret Vāciju. Cīņa nav oficiāli atzīta. FIBA nosūtījusi pieprasījumu Grieķijas Basketbola federācijai, taču vēl nav saņēmusi atbildi. Ja spēle tiks apstiprināta, Gaļa rekords būs 1030 punkti.
Rezultatīvākie spēlētāji Eiropas čempionātos
# | Spēlētājs | Spēles | Punkti |
---|---|---|---|
1 | Nikolaos Galis (Grieķija) | 32 (33) | 1004 (1030) |
2 | Tony Parker (Francija) | 58 | 984 |
3 | Dirk Nowitzki (Vācija) | 44 | 983 |
4 | Mickey Berkowitz (Izraēla) | 51 | 935 |
5 | Kamil Brabenec (Čehija) | 61 | 914 |
6 | Juan San Epifanio Ruiz (Spānija) | 58 | 894 |
7 | Emiliano Rodriguez (Spānija) | 55 | 869 |
8 | Radivoje Korac (Dienvidslāvija) | 34 | 845 |
9 | Pau Gasol (Spānija) | 42 | 814 |
10 | Stanislav Kropilak (Čehija) | 54 | 765 |
Galis četras reizes kļuva par finālturnīru rezultatīvāko spēlētāju (Nante 1983, Atēnas 1987, Roma 1989, Zagreba 1991), turklāt savās mājās palīdzēja Grieķijai izcīnīt pirmo Eiropas čempionu titulu valsts vēsturē. Atēnu turnīrā Galis vidēji spēlē guva 37,0 punktus, kas ir pārliecinoši visu laiku labākais rādītājs.
Novickis trīs reizes ir bijis finālturnīru rezultatīvākais spēlētājs (Stambula 2001, Belgrada 2005, Madride 2007). Vācietis sacenties sešos finālturnīros (Parīze 1999, Stambula 2001, Stokholma 2003, Belgrada 2005, Madride 2007, Lietuva 2011).
Izmantotie resursi:
Tony Parker avec les Bleus jusqu’en 2016 (au...
+4 [+] [-]
Lai jau Pārkeram tiek tas zelta medālis!
+5 [+] [-]
+7 [+] [-]
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
Ja mūsu puikām būtu viņa attieksme pret izlasi, tad mēs arī būtu daudz agstāk.
[+] [-]
Stromae - Alors on danse (clip officiel) - YouTube