Kazlausks: "Atgriezos, lai atdotu parādu Sabonim"

Lietuvas Basketbola federācijas prezidents Arvīds Sabonis 2012. gada rudenī uzaicināja Kazlausku atgriezties komandā – pēc 12 gadu pauzes. Sestdien stratēģis neslēpa, ka atgriezies, lai atdotu parādu Sabonim, kurš 1999. gadā atsaucās aicinājumam palīdzēt komandai Eiropas čempionātā.

"Viņš atnāca atpakaļ un vairākus gadus man palīdzēja. Tagad es palīdzu viņam. Tā ir arī cieņas izrādīšana," teica Kazlausks, kurš pagājušajā nedēļā pagarināja līgumu ar Ķīnas čempioniem “Guangdong Southern Tigers”.

Kazlauska līgums paredz, ka viņš trenēs valstsvienību pilnu Olimpisko ciklu – četrus gadus. Treneris pieļauj iespēju pārskatīt lēmumu.

“Cikli ir piemēroti publicitātei, sabiedrībai, žurnālistiem. Tie domāti, lai pašapmierinātos. Ja uzvari, visi tevi slavē, ja neveicas – aplej ar dubļiem.”

Ceturtdaļfināla uzvara pār Itāliju ļāvusi nomierināties.

“Visu laiku uzsveru, ka ceturtdaļfināla spēle ir pati svarīgākā. Ja zaudētu, nokļūtu serbu vai itāliešu situācijā. Šīm komandām jākaro par septīto vietu un ceļazīmi uz Pasaules kausu. Ceturtdaļfināla cena ir ārkārtīgi augsta. Spēlētāji dažreiz netiek galā ar stresu. Mūsu izlasē ir spēlētāji, kuri ļoti vēlas uzvarēt. Ne vienmēr cerības tiek attaisnotas, taču Jons Valančūns, Donāts Motejūns un Mindaugs Kuzminsks ir Lietuvas valstsvienības nākotnes spēlētāji. Liela nozīme būs tam, kā viņi pārvarēs spriedzi un saviļņojumu. Ceturtdaļfināli ir vairākas reizes svarīgāki par citām spēlēm. Saglabājusies milzīga motivācija un tajā pašā laikā ir sajūta, ka esam jau kaut ko izcīnījuši.”

Kazlausks uzsvēra, ka izlases darbu jāvērtē pēc čempionāta beigām. “Sagaidi pēdējo spēli un tad kritizē. Nav cilvēku, kurus nedrīkst kritizēt. Dažreiz jāapstājas, jāpaskatās atpakaļ, jāierauga, kas izdarīts. Taču vienmēr jāpagaida līdz beigām. Gadās, ka kritika izteikta, lai sāpinātu un pēc tam ļautu dažiem cilvēkiem domāt, ka viņi ir paši gudrākie.”

Trenerim izdevies vienā komandā apvienot vidējās un jaunās paaudzes basketbolistus. “Mums ir izsalkuši un motivēti spēlētāji. Pieredzējušie rāda labu piemēru. Labi, ka kopā ar komandu ir Arvīds (Sabonis), kurš sniedz personīgus padomus Valančūnam un Motejūnam. Vienu lietu vēlos uzsvērt – komanda cīnās. Nav svarīgi, sliktā vai ļoti sliktā situācijā. Parādās nervozitāte, saviļņojums. Tas ir normāli, jo spēlētāji nav mašīnas. Taču vīri cīnās – iet, strādā, kāpj. Un tas priecē, jo spēlētāji nevar spēlēt bez emocijām. Trenerim jākontrolē, lai tās nejauktu spēli. Tomēr spēlētāji nevar ausīs iebāzt aizbāžņus un sacensties bez emocijām. Mūsu komanda spēlē ar emocijām un, pats svarīgākais – cīnās.”

Izmantotie resursi:
lrytas.lt / Naujienos