Vēsturiskā PK apmeklējums: svarīgākā informācija par Indonēziju
Vairs nav nemaz tik tālu līdz Latvijas basketbola izlases debitēs Pasaules kausā. 25. augustā Indonēzijas pilsētā Džakartā Lukas Banki trenētie vīri dosies laukumā pret Libānu. Uz Āzijas valsti plāno doties arī līdzjutēji no Latvijas, portālam ‘’Sportacentrs.com’’ vairāk skaidrojot dažādos ar ceļošanu un sadzīvi saistītos jautājumus.
Jau no 25. augusta līdz pat 10. septembrim Latvijas basketbola izlase piedzīvos debiju Pasaules kausā basketbolā. Zināms, ka uz Indonēzijas pilsētu Džakartu dosies pulks latviešu līdzjutēju, kuri atbalstīs izlases basketbolistus cīņā par vērtīgām uzvarām. Portāls ‘’Sportacentrs.com’’ piedāvā plašāku ieskatu par Indonēziju kā valsti, tajā esošajiem nozīmīgākajiem tūrisma objektiem un citu noderīgu informāciju.
Ceļošana
Iespējams, pati pirmā lieta, kas jāpaveic, plānojot ceļojumu uz Indonēziju, ir aviobiļešu iegāde. Pie tam, visdrīzāk tieši šī izdevumu pozīcija sastādīs ievērojamāko summu. Ņemot vērā, ka pirmā Latvijas izlases spēle paredzēta 25. augustā un potenciāli ierasties var dienu pirms mača, jārēķinās ar izlidošanu vismaz 23. augustā. Objektīvi ērtākais risinājums var būt ar ‘’Turkish Airlines’’ aviokompāniju, ceļojot caur Stambulu, un šādu opciju izmantojuši vairāki Latvijas līdzjutēji. Vēl izmantots aviokompāniju ‘’AirBaltic’’ un ‘’Emirates’’ savienotais reiss ar sākotnējo došanos uz Dubaiju un pēcāk Džakartu. Ja nu vēl kāds no faniem domā par Indonēzijas apmeklēšanu, tad lidmašīnas biļešu cenās jārēķinās ar aptuveni 1000 eiro tēriņiem turp un atpakaļ vienai personai. Pastāv arī citi potenciāli maršruti nokļūšanai līdz Džakartai, bet visos jārēķinās ar vienu līdz divām pārsēšanām un līdz 25 vai pat vairāk pavadītām stundām ceļā.
Ar saviem piedāvājumiem klajā bija nākušas vismaz divas tūrisma kompānijas. Gadījumā, ja tiek izvēlēts to piedāvājums, tad nav jālauza galva par visa meklēšanu, atrašanu un iegādāšanos – par zināmu samaksu to paveiks tūrisma operators. Jāmin, ka arī šajā gadījumā vietu ir praktiski maz vai nav nemaz. ‘’Vanilla Travel’’ piedāvājumā brīvu vietu vairs nav, kamēr ‘’Impro’’ variantā vēl ir divas brīvas pozīcijas. Vienam cilvēkam šāds rezervējums izmaksās 2495 eiro un tajā ietilpst apmešanās četru zvaigžņu viesnīcā, ekskursiju programma Javas salā, vairākas pusdienas, ekskursiju gids, Indonēzijas vīza, transfēri uz spēlēm un apdrošināšana. Konkrētajā summā gan nav iekļautas spēļu biļetes, kuru cenas variē no 125 līdz 650 eiro par piecu maču apmeklēšanu. Individuāli biļetes var iegādāties ŠEIT.
Naktsmītnes
Ja tiem, kuri uz Indonēziju dosies caur tūrisma operatoriem, par naktsmītnēm un nokļūšanu uz un no arēnas nebūs jāuztraucas, tad citādāka situācija būs tiem, kuri visu rezervēs paši. Spēles gaidāmas ‘’Indonesia Arena’’, kas speciāli būvēta pirms gaidāmā Pasaules kausa. Tajā būs 16 ar pusi tūkstoši sēdvietu. Naktsmītņu meklējumos vislabāk raudzīties pēc tām, kuras atrodas arēnas tuvumā – piemēram, kaut vai 30 minūšu gājienā ar kājām. Pašas halles tuvumā atrodas vairākas četru un piecu zvaigžņu viesnīcas, kurās par divu nedēļu palikšanu var nākties šķirties no vairāk nekā viena tūkstoša eiro.
Indonēzija no sadzīviskā viedokļa nav dārgākā zeme, tāpēc iespējams atrast naktsmītnes uz pusi lētāk no jau minētajiem variantiem. Ar ‘’Google’’ vai kādas citas interaktīvās kartes palīdzību katrs varēs labāk izpētīt, cik tālu potenciālā mājvieta ir no spēļu arēnas. Jāatceras, ka Džakartā dzīvo virs desmit miljoniem iedzīvotāju, kas var būtiski palielināt laiku nokļūšanā no izvēlētās mājvietas līdz spēļu arēnai.
Visdrīzāk no satiksmes viedokļa labākais variants uz arēnu būs nokļūt ar pilsētā kursējošiem autobusiem. Pēc publiski pieejamās informācijas vienas biļetes cena ir ap 3500 Indonēzijas rūpiju, kas ir aptuveni 0.21 eiro. Potenciāli iespējama arī pārvietošanās ar taksi. Pēdējo reizi takša tarifi tika noteikti 2017. gadā un tie ir sekojoši – iekāpšanas maksa 7000 Indonēzijas rūpijas jeb aptuveni 0.43 eiro, bet katra kilometra cena ir 4000 Indonēzijas rūpiju jeb aptuveni 0.24 eiro. Respektīvi, nobraucot desmit kilometrus, var nākties šķirties no aptuveni 47 tūkstošiem vietējās naudas vienībām (gandrīz trīs eiro).
Indonesia Arena vizualizācija
Valūta
Kā jau minēts, Indonēzijā ir sava valūta – rūpija. Katrs no Latvijas līdzjutējiem, kurš nonāks šajā valstī, varēs izbaudīt pieredzi, kad viņa rokās var būt miljons naudas vienības. Tomēr jāmin, ka būšana ‘’miljonāra’’ statusā Indonēzijā lielu pievienoto vērtību nesniegs, jo viens miljons rūpijas ir aptuveni 60 eiro. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas paustajā informācijā par ceļošanu uz Indonēziju norādīts, ka valstī pieaug kibernoziegumu skaits, kuru mērķis ir iegūt personu datus un nelikumīgu piekļuvi banku kontiem. Iespējams, uz Indonēziju vērtīgāk ir doties ar skaidru naudu kabatā – Latvijas pieejamākajos valūtu maiņas punktos var eiro izmainīt pret rūpiju. Indonēzijas tūrisma portālā gan norādīts, ka valstī brīvi var pārvietoties ar 100 miljoniem rūpiju, kas ir nedaudz virs sešiem tūkstošiem eiro. Lielākas summas nepieciešams deklarēt.
Vīza
Lai iekļūtu Indonēzijā, būs nepieciešama vīza, taču tā saucamā ‘’visa on arrival’’. Tas nozīmē, ka to iespējams noformēt, ierodoties Džakartas lidostā. Ja nav vēlmes to darīt lidostā, tad to var paveikt arī elektroniski pirms lidošanas uz Pasaules kausa vienu no mājvietām – cena 500 tūkstoši Indonēzijas rūpiju jeb aptuveni 30 eiro.
Veselība
Covid-19 pandēmija, iespējams, pierimusi tās spēkā, bet pazudusi pavisam nav. Vēl līdz 2023. gada 9. jūnijam ieceļošanai Indonēzijā bija nepieciešams uzrādīt Covid-19 sertifikātu, taču, sākot ar šo datumu, šī prasība ir atcelta. Visiem ceļotājiem tiek ieteikts doties ar spēkā esošu veselības apdrošināšanu. Valstī pastāv slimības, kuras izraisa dažādu moskītu jeb odu kodumi. Malārijas risks Džakartā esot zems, taču, lai būtu pēc iespējas informētāks par nepieciešamajiem soļiem un potenciālo zāļu ņemamo skapīti, vērts sazināties ar savu ģimenes ārstu.
Klimatiskie apstākļi
Augustā Džakartā jārēķinās ar sausu laiku un vidējo gaisa temperatūru no 24 līdz 30 grādiem pēc Celsija. Augusts tiek uzskatīts par sausāko mēnesi pilsētā, vidēji nolīstot mazāk par 60 milimetriem nokrišņu visa mēneša garumā. Arī septembris vēl nenāks ar ļoti plašu lietu, tāpēc līdzjutējiem jārēķinās sausu un karstu laiku. Kopumā augustā Džakartā vidēji līst tikai piecas dienas un saule ir novērojama 295 stundas, kamēr septembrī 288 stundas.
Drošība
Latvijas Ārlietu ministrijas sniegtajā publiskajā informācijā norādīts, ka ārvalstnieki ir iecienīts kabatas zagļu mērķis, tāpēc tiek rekomendēts īpaši uzmanīt personīgās mantas un personu apliecinošos dokumentus. Tiek norādīts, ka Indonēzija kā valsts atrodas seismiski aktīvajā zonā, un līdz ar to iespējami vulkānu izvirdumi, zemestrīces, cunami un dubļu lavīnas. Tiek ieteikts ceļotājiem rūpīgi sekot līdz vietējos plašsaziņas līdzekļos izplatītajai informācijai un gaidāmajiem laikapstākļiem. Netiek ieteikts izmantot ūdens transportu kā prāmjus, laivas un kuģīšus, jo to tehniskais stāvoklis nereti ir kritisks, bet Indonēzijas atbildīgo dienestu kapacitāte nodrošināt glābšanu uz ūdens ir ierobežota.
Džakartā var būt gan zemestrīces, gan cunami, pie tam, iespējami terorisma draudi, līdz ar to, atrodoties pilsētā, jāpievērš papildus uzmanība savai un līdzcilvēku drošībai. Visai iespējams, ka Pasaules kausa laikā būs pastiprināti pievērsta uzmanība no atbildīgo puses par drošības nodrošināšanu pilsētā un atbraukušajiem līdzjutējiem.
Kur vērsties kritiskās situācijās?
Ja kāds ir nonācis ārkārtas situācijā, tad tiek aicināts sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu, zvanot uz +371 26337711 vai rakstot uz palidziba@mfa.gov.lv. Var arī sazināties ar Latvijas goda konsulu, rakstot uz consulate@latvia.or.id vai ayub.junus@latvia.or.id. Tā kā Indonēzijā nav Latvijas pārstāvniecības, iespējams konsulāro palīdzību saņemt citās Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecības. Ar tām var iepazīties ŠEIT.
Nacionālā virtuve un dzērieni
Jāņem vērā, ka Indonēzija ir islāma zeme. Šeit valdošā ticība ir islāms, vairāk nekā 86% iedzīvotājiem sevi identificējot tieši ar šo ticību.
Tiek uzskatīts, ka Indonēzijas virtuves pamatprodukts ir rīsi. Tāpat šajā valstī iedzīvotāji uzturā lieto daudz zivju produktus, kā, piemēram, vēžus, austeres, garneles, kalmārus, krabjus, omārus un citus. Gaļas ēdieni gan arī netiek aizmirsti. Ēdienu gatavošanā plaši tiek pielietots kokosrieksta piens, bet no svaigiem augļiem var atzīmēt tādus kā banānus, ananāsus, mango un papaijus. Garšvielu ziņā īpaši populāri ir asie čili pipari, kas nozīmē, ka ēdienam būs savs asumiņš. Tomēr jāņem vērā, ka katrā Indonēzijas provincē un reģionā atšķiras veidi, kā ēdiens tiek pagatavots un kuru no ēdieniem var saukt par nacionālo.
Ja var minēt dažus Indonēzijas nacionālos ēdienus, tad par tiem var mēģināt saukt ‘’Soto’’, ‘’Rendang’’, ‘’Nasi goreng’’, kā arī ‘’Gado-gado’’. ‘’Soto’’ ir tradicionālā zupa, kuras pagatavošanā izmanto jau minēto kokosrieksta pienu. Ņemot vērā, ka tas kļuvis par populāru ēdienu, katrā no Indonēzijas valsts daļām to gatavo pēc citādākas manieres. Par ‘’rendang’’ var saukt asu gaļas ēdienu, kura pagatavošanā izmantotas dažādas aromātiskās garšvielas un kokosrieksta piens. ‘’Nasi goreng’’ ir ceptu rīsu ēdiens ar dārzeņiem un gaļu, bet ‘’gado-gado’’ ir gaļas ēdiens. Vēl var būt pieejamas dažādas gaļas, kas gatavotas uz iesmiem un piedāvātas ar atsevišķām mērcēm.
Nasi Goreng ēdiens
Ja fani vēlēsies veldzēties ar kādu alkoholisku dzērienu, kā, piemēram, alu, tad var minēt tādus ražotājus kā ‘’Bintang’’ (lielākais ražotājs valstī), ‘’Stark’’, ‘’Prost’’ un ‘’Bali Hai’’. Džakartā gan nevarētu būt lielas grūtības atrast arī kvalitatīvākus alus brūvējumus. Jau minētajam ‘’Stark’’ pieejams ražotāja bārs, un kopumā, meklētajā ierakstot pareizos vārdus angļu mēlē, iespējams ar kartes palīdzību atrast plašu vietu klāstu, kur var doties pasēdēt un veldzēties pirms vai pēc Latvijas izlases spēles.
Alkohola patēriņa ziņā gan jāņem vērā jau paustais par to, ka Indonēzija ir islāma zeme. Tā patēriņš nav pilnībā aizliegts, taču to nav atļauts lietot publiskās vietās kā lielveikalos, skolās, darbavietās, un tādās vietās, kuras apmeklē liels skaits cilvēku. Piemēram, Turcijā kvalifikācijas spēlē arēnā pārdeva tikai ūdeni. Ja Latvijā alkoholu var lietot no 18 gadu vecuma, tad Indonēzijā ir tāds pats likums kā ASV – pieļaujamais minimālais vecuma slieksnis ir 21 gads. Kopumā valstī alkohola tirdzniecība iedalīta trijās kategorijās - dzērienos līdz 5%, no 5 līdz 20% un no 20 līdz 55% stiprumam. Dzērienus iespējams iegādāties specifiskās vietās, kā, piemēram, viesnīcās, bāros, restorānos, specializētajos veikalos. Alkoholu nebūs iespējams atrast maza izmēra veikalos, autobusa un vilciena stacijās un daudz kur citur. Tāpat nav ieteicams lietot alkoholiskos dzērienus uz ielas.
Galvenie tūrisma apskates objekti Džakartā
Raugoties ‘’Trip Advisor’’ mājaslapā, redzams, ka viens no nozīmīgākajiem apskates objektiem ir Džakartas akvārijs jeb ‘’Jakarta Aquarium & Safari’’. Tajā iespējams redzēt vairāk nekā 3500 ūdens un ne tikai dzīvniekus. Ieteicamais apmeklējuma ilgums ir no divām līdz trim stundām, bet biļetes cena gandrīz deviņi eiro pieaugušajam (142 500 rūpijas) un nedaudz virs sešiem eiro bērnam (109 250 rūpijas). Ņemot vērā, ka Indonēzija ir islāma valsts, tad var apmeklēt kādu no mošejām – viena no tām ir ‘’Istiqlal mošeja’’. Tā ir valsts lielākā mošeja un provizoriskais apmeklējuma ilgums var būt līdz divām stundām. Vēl starp pilsētas nozīmīgākajiem un klasiskākajiem tūrisma objektiem sauc nacionālo pieminekli MONAS, ko potenciāli var apmeklēt kopā ar Merdekas laukuma vizīti, nacionālo muzeju, miniatūru parku, Džakartas katedrāli, kā arī vecpilsētu.
Izmantotie resursi:
https://www.vanillatravel.lv/brauci...
https://www.quora.com/Can-tourists-...
https://www.mfa.gov.lv/lv/indonezij...
https://impro.lv/c_catalog.php?celo...
https://www.indonesia.travel/gb/en/...
https://en.wikipedia.org/wiki/Trans...
https://www.taxi-calculator.com/tax...
https://www.fitfortravel.nhs.uk/des...
https://www.tripadvisor.com/Attract...
https://kemlu.go.id/wellington/en/n...
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Varbūt ir nepieciešamas arī sertifikāts par šprici pret buboņu mēri un spāņu gripu?
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
E-visa maksāja 550000 inr (ar komisiju , bet vismaz man tas ietaupīja apmēram stundu, ko nevajadzēja stāvēt rindā. Vēl man vajadzēja aizpildīt muitas deklarāciju, lai dabūtu qr kodu, ar kuru tikt laukā no lidostas. Arī to varēja izdarīt elektroniski. Šī bija viena no divām lietām, ko turkish airlines pie boardinga prasīja, bet apmierinājās, ka teicu, ka man starp reisiem ir 3h un es to izdarīšu Stambulā
[+] [-]
+2 [+] [-]
izraēlā uz robežas apgraiza, sevišķi , ja nav kovida sertifikāta
ja jau tā īss pincītis , labāk neriskēt un nebraukt
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Par viesnīcām. Man draugs paņēma nedaudz zem 1k ļoooti tuvu Arēnai. Par 500EUR un lētāk variantiem, nez, kāds varētu teikt, ka var dabūt par tādu naudu krutu viesnīcu ar numuriņu bez logiem vai jau gabaliņu nostāk no arēnas. Rakstā, manuprāt, ir balanss.
Par Džakartas satiksmi tiešām nav nekas labs dzirdēts.
Ja kādam vēl ir kādi go un no-go par Indonēziju, droši padalāmies!
[+] [-]
Tālajam pārlidojumam izvēlējāmies Bangkoku, dažas dienas Taizemē un 60€/ 3.5 stundu lidojums uz Džakartu. Džakartā apartamenti tuvu hallei 400€ uz 5 dienām.
Biļetes skatāmies uz B3 dienas kartēm mūsu grupas spēlēm.
[+] [-]
[+] [-]
Pofig
😎
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]