Vīriešu izlases fiasko: vērtē un šķēpus lauž basketbola zinātāji

Latvijas basketbola izlase vakar piedzīvoja zaudējumu ar 65:66 savā laukumā pret Bulgārijas izlasi, tādējādi nekvalificējoties Eiropas čempionātam. Uzreiz pēc spēles galvenais treneris Roberts Štelmahers preses konferencē pauda, ka uzņemas visu atbildību un apsvērs iespēju atkāpties. Visticamāk, rīt mačs pret Grieķiju būs noslēdzošais Štelmaheram izlases vadītāja amatā.

Portāls ''Sportacentrs.com'' analizēja zaudējumu Bulgārijai un iemeslus Latvijas izlases neiekļūšanai Eiropas čempionātā ar TTT ģenerālmenedžeri Artūru Štālbergu, basketbola zinātāju Ģirtu Kalniņu un portāla DELFI sporta žurnālistu Reini Lāci.

Kas Jūsuprāt bija galvenais iemesls zaudējumam Bulgārijai?

-Artūrs Štālbergs: Bija redzams, ka Jānis Timma un Dairis Bertāns pievienojušies dienu pirms spēles un treneriem nav bijis laika sagatavot iestrādnes uzbrukumā. Ja aizsardzība nostrādāja, tad uzbrukumā varēja pamanīt nesaprašanos. Komanda nestrādāja kā viens zobrats, nevarēja just komandas spēli. Tie paši bulgāri gandrīz visus mačus bija aizvadījuši ar vienu un to pašu sastāvu. Jebkurš līdzjutējs varēja pamanīt, ka spēlētāju raustīšana un nepareiza spēles laika sadalīšana deva negatīvu efektu. Man nav izskaidrojams, kāpēc tik maz spēlēja Jānis Timma. Ja viņš ir atbraucis un gatavs spēlēt, tad Jānim jābūt laukumā vismaz 30 minūtes.

-Ģirts Kalniņš: Nav viena iemesla. Droši vien šis ir rezultāts tam, kā šo gadu laikā notikuši procesi ap izlasi. Ar visām intrigām aģentu lietās, kurš spēlēs, bet kurš nē. Skumjš, bet loģisks iznākums. Ja pirmajā puslaikā man vēl bija saprotama trenera spēlētāju raustīšana, tad, paskatoties beigu protokolā, tad rodas daudz jautājumu par rotāciju otrajā puslaikā un mača izskaņā. Kāpēc Timmam tikai 22 minūtes un Bertānam 15? Kāpēc Freimanim, kurš ir viens no rezultatīvākajiem Vienotajā līgā, 10? Liek uzsvaru uz džeku, kurš visu sezonu nav spēlējis Eirolīgas komandā. Timma un Bertāns ir pieraduši spēlēt augsta stresa situācijās, tad viņi ir jāizmanto. No taktiskā viedokļa mēs bijām augumā pārāki visās pozīcijās, bet to neizmantojām. Nesaspēlētība līda ārā un šādos brīžos uzsvars bija jāliek uz pieredzējušiem basketbolistiem.

-Reinis Lācis: Laikam jau var teikt, ka patika spēle aizsardzībā. Man personīgi patika redzēt labus spēlētājus izlases sastāvā. Kāpēc zaudējām? Tendence vilkās jau visa cikla gaitā, ka nespējām spēlēt pieci pret pieci pozicionālā uzbrukumā. Spēlējām par lēnu, samocīti un grūti izskaidrot, kāpēc tā. Vienu no sadarbībām ar bloku šķērsām izlase spēlē jau kopš Bagatska laikiem. Kad skrējām, tad viss bija plūstoši un viegli. To varēja redzēt otrajā ceturtdaļā, kad īsā brīdī guvām sešus punktus pēc kārtas ātrajās pārejās. Nav noslēpums, ka vakardienas maiņas izskatījās pēc taustīšanās. Štelmahers objektīvi neaizvadīja to labāko spēli. Manuprāt, šādās spēlēs jāspēlē ar maksimums deviņiem, iespējams, desmit spēlētājiem. Skaidrs, ka šāda rotācija rokas spēlētājiem neatraisīja.

Trešās ceturtdaļas vidū bijām vadībā ar 55:42. Bosts iemeta divus tālmetienus, bet ceturtajā ceturtdaļā Bulgārija pilnībā pārņēma iniciatīvu spēlē. Ar ko tas būtu izskaidrojams?
-Artūrs Štālbergs Viņi turējās pie sava stila. Tajā brīdī man sajūta bija, ka Bosts nes karogu pa priekšu un pārējie seko. Viņiem vairs nebija ko zaudēt. Bulgāri zināja, ka taktiski uzvarēt nevarēs, bet tikai ar lielu agresivitāti. Bosts iemeta divus tālmetienus, viņi uzņēma ritmu, bet mēs nosēdāmies. Spēlētājus nekādi negribu vainot. Bulgāri nospēlēja aukstasinīgi un arī kaut kur riskēja, kas attaisnojās.

-Ģirts Kalniņš Kurš šajā sasaukumā ir labākais aizsargs izlasē? Artis Ate! Viņam vajadzēja būt sastāvā, to teicu jau pirms spēles. Viņš ir tas, kurš var ielīst zem ādas. Ja arī sākumā Bosts netrāpīja, tad vēlāk izvērsās, trāpīja vienu tālmetienu un tad jau aiziet. TV izskatījās, ka tad, kad bulgāri otro reizi atspēlējās, mums sākās panika. Kurš to paniku varēja nodzēst? Treneris ar pareiziem lēmumiem. Jā, Timma uzdriblēja sev uz kājas, viņu nomainīja, bet vēlāk vajadzēja laist atpakaļ. Nesaprotu, kāpēc ļāvāmies panikai. Varēja arī just, ka bulgāri aizvadījuši treniņnometni un pārbaudes spēles. Domāju, ka mums spriedze būtu mazāka, ja būtu sarunāta kāda treniņspēle.

-Reinis Lācis: Ceturtajā ceturtdaļā nepameta sajūta, ka neesam izdomājuši, kuri ir līderi uzbrukumā. Spēli gan gribētu noskatīties vēlreiz. Pirmajā un trešajā ceturtdaļā bija izspēles uz Timmu trešā numura pozīcijā, kas arī ir labs viņa izmantojums. Vēlāk uzbrukumā kaut kāds pavediens tika zaudēts. Man ir jautājums, kāpēc tik agresīvi bija jāspēlē ''pick&roll'' aizsardzībā pret bulgāru nomināli otro saspēles vadītāju, kad malā bija Bosts. Tas atstāja brīvus metienus, kurus viņi atrada, un bulgāri nav tie sliktākie izpildītāji. Iespējams, pret otro saspēles vadītāju vajadzēja spēlēt pasīvāku un tradicionālāku aizsardzību.

Vai uz spēli un tās laikā Roberts Štelmahers veica pareizās izvēles selekcijā un spēlētāju rotācijā?

-Artūrs Štālbergs: Grūti spriest, jo nezinu treneru taktiskos risinājumus. Varbūt Žagaru vajadzēja izmantot vairāk. Paejot atpakaļ, līdzīga situācija bija pirmajā cikla mačā pret Bosniju. Bija plāns iesaistīt Arturu spēlē, bet, redzot, ka Bosnijas trešie numuri agresīvi sedz mūsu saspēles vadītājus, tika lemts nelaist Žagaru. Ja skatāmies uz tiem spēlētājiem, kas palika ārpus sastāva, tad Artis Ate ir labs aizsardzības speciālists un viens no labākajiem, kas bija starp izsauktajiem kandidātiem. Iespējams, treneru korpusam plāns bija lielāku uzsvaru likt uz uzbrukumu.

-Reinis Lācis: Divpadsmitnieks ir grūta izvēle. Šoreiz visi 12 bija tādi basketbolisti, kuriem ir labas karjeras un spēlē labos klubos, par ko cepuri nost. Piekristu, ka varbūt vajadzēja iesaistīt Ati un vēl kādu, kurš tika atstāts malā un tādējādi spēlēt ar līdz 10 basketbolistiem. Vai Ate ko dotu aizsardzībā, grūti spriest, jo ielaidām 66 punktus. Klupšanas akmens vakar bija uzbrukumā. Mareks Mejeris otrajā puslaikā pārgāja spēlēt centra pozīcijā, atņemot minūtes Meieram, kas saprotams, jo vēlējās pāriet uz kustīgāku sastāvu.

Visticamāk, Roberts Štelmahers darbu ar izlasi neturpinās. Kam būtu jākļūst par nākamo izlases treneri - vietējam speciālistam vai ārzemniekam?

-Artūrs Štālbergs: Mans uzstādījums, kad biju ģenerālmenedžeris, bija atrast ārzemju treneri. Dažādu apstākļu dēļ tas nenotika - Trinkjēri atteicās pēdējā brīdī, Mahmuti nebija pieņemams valdei un bija negatīvas atsauksmes no spēlētājiem. Tāpat valdes vairākums ar dažiem izņēmumiem bija par latviešu speciālistu, tāpat kā treneru komisiju. Nezinu šīs valdes nostāju. Kamēr biju pie izlases, varu teikt, ka Roberts Štelmahers savus darba pienākumus veica pēc labākās sirdsapziņas.

-Ģirts Kalniņš: Jautājums - kuri ir tie treneri, kas ārpus Latvijas ko sasnieguši? Tikai Bagatskis, kurš īsu brīdi bijis Telavivas ''Maccabi'' un Ņižnijnovgorodā. Kā mēs risināsim treneru problēmu? Kāda ir vīzija? Tā problēma ar treneriem ir tā samilzusi, ka šobrīd redzama tikai aisberga daļa. Šo treneru paaudzi var norakstīt. Tad nāk Gailītis un Mazurs, kas tālāk? Cēloņi tam vienkārši - čomu būšana un savējo bīdīšana, lai strīķīšu raustītāji turpinātu tos raustīt. Labs piemērs ir hokejs. Atnāca Nolans, ielika nākotnes cerību, kamēr Hārtlijs fundamentāli salika visu pa plauktiņiem, sākot no principiem līdz kā viņš redz hokeju. Tas mums pietrūkst - sapratne par principiem, Latvijas basketbola stilu, treneru vīziju. Jau gadiem runāju, ka mēs pēc basketbola stila esam tuvi Spānijai. Kāpēc neesam paņēmuši kādu Spānijas speciālistu vai izveidojuši pieredzes apmaiņu vai kādu sadarbības programmu. Tā var būt arī kāda cita valsts, kaut Lietuva. Visā pasaulē notiek intensīva ideju apmaiņa, tiek nojauktas robežas, kamēr mums turpinās aizspriedumi un ieciklēšanās. Jābūt ārzemniekam. Ir gan cita problēma - šobrīd kvalifikāciju uz Pasaules kausu sāksim no paša pagraba un kurš to tagad gribēs uzņemties, nezinu. No vietējiem redzu tikai Jāni Gailīti.

-Reinis Lācis: Vienmēr esmu teicis, ka izlasi jātrenē vietējam speciālistam. Skarbi sanāk, ka dažreiz tā vārdā sanāk kādu ciklu upurēt. Izlase vēsturiski ir vieta, kur aug arī mūsu treneri. Dažreiz tas nav patīkami no rezultātu viedokļa, jo izlases sasniegumi stumj uz priekšu basketbolu. No PR viedokļa neapskaužu LBS. Man pirmie uzvārdi, kas nāk prātā - Gailītis, Mazurs, Visockis-Rubenis. Ja mēs trešo reizi nekvalificējamies kādam turnīram, tad tā ir katastrofa, tāpēc sapratīšu, ka tiks piesaistīts ārzemnieks. Realitātē, visticamāk, tā pat varētu arī būt.

Vai basketbola sabiedrība ir pelnījusi šādu zaudējumu un kas basketbola savienības vadībai jāuzlabo, lai šāda situācija ilgtermiņā neatkārtotos?

-Arturs Štālbergs: Neesam pelnījuši. Domāju, ka LBS vadībai jāveic padziļināta analīze, kāpēc esam tur, kur esam. Nav viens konkrēts iemesls, bet vairāku notikumu ķēde. Biju kritisks par publicēto video, jo ir tāda lieta kā karma. Ja pirms cīņas sāc bravūrīgi uzvesties, tad tas var nebeigties labi. Basketbola savienības ģenerālsekretārs kādā intervijā teica, ka video veidots, lai radītu papildus uzmanību. Tad mūsu mērķis ir radīt haipu vai tomēr iekļūt čempionātā? Tāpat šobrīd tiek pozicionēts, ka valstsvienība ir viena liela izlase kopā ar dāmu un jauniešu. Mēs atļaujamies ar šādiem lētiem video zem tanka pamest visu Latvijas izlasi, kur apakšā ir arī dāmas un jaunieši. Pirmkārt, gribu dzirdēt ģenerālsekretāra un prezidenta vērtējumu, kā viņi redz izeju no šīs situācijas un kāpēc esam tur, kur esam. Jāsniedz skaidras un konkrētas atbildes un ir jāpieņem stingri un atbildīgi lēmumi.

-Ģirts Kalniņš: Basketbola sabiedrība to ir pelnījusi, tur visi ir vainīgi, tostarp es. Reizēm ir svētīgi iekrist dubļu peļķē ar seju, lai pēc tam saprastu, ka jāvienojas par jauniem principiem un vīzijām. Esošais stāsts nestrādā. LBS vadībai godīgi jāatbild, vai viņi ir tie, kas spēs savākt sašķelto basketbola sabiedrību. Šobrīd būtu jāsasauc labākie spēki un prāti, lai vienotos par kādu kopsaucēju. Principā Šnepa un Šenhofa karaļvalsts ir jāaizslauka prom. Ja tas netiek izdarīts, tad turpināsim muļļāties.

-Reinis Lācis: Sāp sirds. Neesam pelnījuši. Mēs esam spēcīgāka basketbola valsts par to, kas divas reizes pēc kārtas nav iekļuvusi finālturnīros. Izlase šobrīd ir spogulis tam, kas notika no 2005.-2012. gadam, kad auga esošie spēlētāji. No basketbola pozīcijām šis ir liels trieciens. Jebkuram, kurš vada un vadītu LBS, šobrīd nav viegli. Saistībā ar Ciprusu, nezinu, ko šī gada laikā varēja vēl labāk izdarīt. Burbuļus dabūja, basketbolistus un U19 pasaules kausu arī. Viņi atbildību varētu uzņemties, ja nebūtu ko izdarījuši. Šis cikls sākās pirms viņu nākšanas pie varas.