Vai serbi apturēs Spānijas gājienu pēc trešā Eiropas zelta?

Serbija (5-3) – Spānija (5-3)

Komandu attiecības uzskatāmas par principiālām un tuvojas mūsdienu klasikas statusam. 2009. gada Eiropas čempionāta finālā Katovicē spāņi revanšējās jaunajiem sāncenšiem par grupu turnīrā ciesto zaudējumu (57:66) un izcīnīja pirmo kontinenta titulu – 85:63.

Serbu atmaksas stunda sita 2010. gada Pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Stambulā. Dažas sekundes pirms pamatlaika beigām Milošs Teodosičs iemeta fantastisku tālmetienu, nodrošinot Dušana Ivkoviča vīriem uzvaru ar rezultātu 92:89. Nākamajā Eiropas čempionātā no jauna pārāki bija spāņi – 84:59, turpinājumā izbaudot otro triumfu pēc kārtas.

Līdz ceturtdaļfinālam komandas mērojušas dažādu ceļu. Serbi uzvarējuši visās atslēgas spēlēs pār Lietuvu, Bosniju, Latviju, Beļģiju un Franciju, nodrošinot pirmo vietu gan B, gan E grupā. Zaudējumi Maķedonijai, Melnkalnei un Ukrainai notika brīžos, kas neietekmēja viņu situāciju turnīrā.

Spāņu sniegums bijis nestabils. Neveiksmes pret Slovēniju, Grieķiju un Itāliju nostūma Huana Orengas vīrus uz ceturto vietu F grupā. Spāņi pēdējie iekļuva astoņniekā, turklāt saņēma horvātu palīdzību. Jasmīna Repešas komanda otrajā pagarinājumā no tālākas cīņas izslēdza Grieķiju, atbrīvojot Spāniju no nepieciešamības pēdējā spēlē pārspēt Itāliju. Ceturtajā ceturtdaļā spāņi atradās vadībā ar 60:45, taču nākamajās trīspadsmit minūtēs – pagarinājumu ieskaitot – atļāva savā grozā samest...41 punktu un zaudēja ar 81:86.

Pieredze runā spāņu labā. “La Roja” vīru vidējais vecums ir par četriem gadiem lielāks nekā sāncenšiem (28 pret 24), turklāt viņiem ir stiprāka ārējā līnija ar tādām zvaigznēm kā Hosē Kalderonu, Rikiju Rubio un Serhio Rodrigesu priekšgalā. Serbiem trūkst galvenā spēles organizētāja Miloša Teodosiča, viņa vietā strauji pieaugot Nemaņjas Nedoviča lomai, kurš pērn “Lietuvos rytas” sastāvā dalīja spēles laiku ar Jāni Blūmu.

Pau Gazola, Huana Karlosa Navarro, Serža Ibakas, Nikolas Mirotiča, Viktora Sadas un Felipes Reijesa prombūtnē par Spānijas līderi uzskatāms “Memphis Grizzlies” centra spēlētājs Marks Gazols. Spēlē pret itāliešiem viņš sāncenšu grozā sabēra 32 punktus, tiesa, bija kluss izšķirošajās minūtēs. Trešdien viņam pretī stāsies, iespējams, labākais Eiropas centrs Nenada Krstiča personā.

Ne mazāk aizraujoši būs vērot stratēģu divkauju. Serbijas treneris Dušans Ivkovičs ir trīskārtējs Eiropas čempions, savukārt Huans Orenga bija Serdžo Skariolo palīgs no 2009. līdz 2012. gadam un ieguvis divus titulus. Spēlētāja karjeras laikā Orenga spēlējis četros Eiropas čempionātos un 25. Olimpiādes spēlēs Barselonā.

Serbijas priekštece Dienvidslāvija no 1973. līdz 1977. gadam izcīnīja trīs Eiropas titulus pēc kārtas. Spāņi atrodas trīs uzvaru attālumā no līdzīga sasnieguma. Vai viņu sapņi ir reāli, parādīs ceturtdaļfināla spēle.

Slovēnija (5-3) – Francija (5-3)

Slovēņi turpina rādīt apskaužamu stabilitāti finālturnīros, piekto reizi pēc kārtas iekļūstot Eiropas “Top 8”. Iepriekšējos četros piegājienos viņiem tikai vienu reizi izdevies pārvarēt ceturtdaļfināla barjeru, 2009. gadā Polijā pārspējot kaimiņus horvātus – 67:65. Toreiz slovēņi finišēja ceturtie un joprojām nav izbaudījuši medaļu spozmi.

Francūži astoņniekā spēlē astoto reizi pēc kārtas (Parīze 1999 – ceturtā vieta, Stambula 2001 – sestā vieta, Stokholma 2003 – ceturtā vieta, Belgrada 2005 – trešā vieta, Madride 2007 – astotā vieta, Katovice 2009 – piektā vieta, Kauņa 2011 – otrā vieta). Nevienu no kampaņām nevar nosaukt par perfektu, jo “Les Bleus” nekad nav izdevies izcīnīt uzvaras visās “play-off” spēlēs.

Vensāna Kolē vīru varenību šajā čempionātā jau paspējuši apšaubīt vācieši, lietuvieši un serbi, taču pirms ceturtdaļfināla Francija atrodas labvēlīgākā situācijā. Pirmkārt, uz to negulstas visas nācijas cerības kā slovēņiem. Otrkārt, atklātā basketbolā augstāk vērtējamas atlētisko un uzbrukumā talantīgo Francijas spēlētāju izredzes. Treškārt, francūžiem ir izcils līderis Tonija Pārkera personā. Slovēnijai uz līdzīgu lomu pretendē Gorans Dragičs.

Pasaules kausa kvalifikācija

Finālturnīrā spēlēs 24 komandas, bet 2019. gadā plānota 32 komandu līdzdalība. Eiropu pārstāvēs, minimums, septiņas komandas – rīkotāja Spānija un sešas komandas, kuras sasniegs labākos rezultātus kontinenta čempionātā. Ja spāņi finišēs “Top 6”, ceļazīmi nopelnīs arī septītās vietas ieguvēji.

Atlases sacensības

Wild-card

2009. gadā četrpadsmit federācijas samaksāja 500 tūkstošus eiro, lai pieteiktos “wild-card”. Pusfinālā tika atlasītas astoņas komandas: Kamerūna, Vācija, Lielbritānija, Koreja, Libāna, Lietuva, Nigērija un Krievija. FIBA “wild-card” piešķīra Vācijai, Libānai, Lietuvai un Krievijai.

Vienai kontinentālajai zonai nevar piešķirt vairāk par trīs “wild-card”. FIBA parasti dod priekšroku ietekmīgajām Eiropas federācijām, tādējādi pārējām pasaules daļām var nākties samierināties ar vienu “wild-card”.

Eiropas komandas 2010. gada Pasaules čempionātā: Horvātija, Francija, Vācija, Grieķija, Lietuva, Krievija, Serbija, Slovēnija, Spānija, Turcija (rīkotāja).

Izmantotie resursi:
EuroBasket 2013