Gulbis: ''Spēlētāju naturalizēšana nevienai izlasei nav palīdzējusi attīstīt savu basketbolu''
Naturalizētu spēlētāju piesaistīšana nevienai valstsvienībai ilgtermiņā nav palīdzējusi attīstīt savu basketbolu, žurnāla Sporta Avīze aprīļa numurā savu viedokli pauda nu jau bijušais Latvijas sieviešu valstsvienības galvenais treneris Mārtiņš Gulbis, kurš uzskata, ka labāk ir ļaut progresēt vietējiem spēlētājiem.
Gan Latvijas vīriešu, gan sieviešu izlase vairākkārt ir svarīgos mačos zaudējusi valstsvienībām, kurās galveno lomu spēlē naturalizēti spēlētāji. Tikmēr iepriekšējā Eiropas čempionātā vīriešiem 2022. gadā triumfēja Spānija, kam saspēli vadīja Lorenzo Brauns.
“Piekrītu, ka atsevišķos brīžos tas veido šīm komandām kaut kādu pārsvaru, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Redzējām vīriešu basketbolā, ka lielvalsts Spānija naturalizē Lorenzo Braunu. Labi, izcīnīja Eiropas čempionu titulu, taču, manuprāt, viņi ar to paši sev iešāva kājā. Tikko Rīgā redzējām, kādi viņiem izauguši saspēles vadītāji. Bez pāris vadošajiem spēlētājiem viņi bez variantiem zaudēja Latvijas izlasei,” secina Mārtiņš Gulbis, kurš Latvijas sieviešu valstsvienību vadījis divos termiņos un šobrīd stūrē arī Latvijas vīriešu čempionvienību “VEF Rīga”.
“Protams, mūsu komanda šobrīd ir starp vadošajām pasaulē, taču, ja salīdzina spēlētāju resursus un iespējas, grūti noticēt, ka mūsu saspēles vadītāji ir labāki par Spānijas saspēles vadītājiem. Arī Spānijas basketbola sabiedrība pat pēc Eiropas čempionu titula izcīnīšanas nebija viennozīmīgā sajūsmā. Ārzemju spēlētāja piesaistīšana var būt kā ielāps, taču nevienai valstsvienībai tas ilgtermiņā nav palīdzējis attīstīt savu basketbolu. Man vismaz nenāk prātā neviens tāds piemērs,” saka treneris. Viņš uzsver, ka Latvijas vīriešu izlase šobrīd apliecina: augstākajā līmenī var atrasties arī bez šādiem papildspēkiem. Savukārt naturalizēti basketbolisti ir vieglākais ceļš jeb ielāps brūcei, neļaujot tai pašai sadzīt.
Gulbis stāsta, ka Latvijas dāmu izlase 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā, ko neizdevās pārvarēt, meklējusi balansu starp uzvarēšanu un jaunu spēlētāju iesaistīšanu.
“Esmu pārliecināts, ka nevienai no citu grupu pirmo divu vietu ieguvējām sastāvā nebija sešu debitanšu un vēl četru spēlētāju bez lielas izlašu pieredzes. Skaidrs, ka tas ir risks un beigās jau treneris atbild par rezultātu. Šoreiz finālturnīrs netika sasniegts, taču meitenēm bija iespēja uz pasaules līmeņa fona novērtēt sevi, saprast, cik daudz vēl jāizdara, lai tuvotos līmenim, par kādu sapņo. Viss atkarīgs no viņu reakcijas un spējas mācīties no tām kļūdām, par kurām šobrīd maksājam,” uzsver speciālists, atzīstot, ka savstarpējā konkurence dāmu izlasē šobrīd nav liela. “Tik tikko varam savākt 12 spēlētājas. Tā nav sūdzēšanās, tā ir realitāte. Kā treneris ļoti labi apzinos, ka veselīga konkurence ļoti palīdz attīstīties gan komandai, gan spēlētājām.”
Iepriekšējās sezonās Gulbis trenēja Latvijas dāmu čempionvienību “TTT Rīga”. Pirms gada tā izslēgšanas turnīrā pieveica Grieķijas komandu "Olympiacos" un Francijas vienību "Roche Vendee", sasniedzot FIBA Eirokausa ceturtdaļfinālu. Tomēr speciālists saka, ka tieši šī sekmīgā snieguma dēļ šosezon "TTT Rīga" ir daudz mazāks budžets.
“Cik saprotu, ejot uz maksimumu, nācās ņemt līdzekļus no nākamās sezonas plānotā budžeta, tāpēc kļuva skaidrs, ka šajā sezonā iespējas būs krietni mazākas. To arī redzējām, ka komandai sezonas pirmajā pusē tik tikko pietika iztikas minimumam,” stāsta speciālists. “Uz panākumiem ir jātiecas, taču žēl, ka sieviešu basketbolā pat pēc tik veiksmīgas sezonas bija teju neiespējami piesaistīt privātos atbalstītājus. Četros gados, ko tur pavadīju, tikai laikā, kad pie tā aktīvi strādāja Edgars Buļs, komandai izdevās piesaistīt papildus privātos līdzekļus. Varu teikt lielāko paldies Rīgas satiksmei un Rīgas domei, bez kuru palīdzības tas viss nebūtu iespējams. Lai gan sieviešu basketbols ir skatāms, baudāms un tajā netrūkst emociju, pat tik leģendārs klubs kā TTT nevar būt drošs par iespējām spēlēt sev atbilstošā līmenī.”
Pilnu interviju ar Mārtiņu Gulbi lasiet žurnāla Sporta Avīze aprīļa numurā.
Tautai, kura nezina savu vēsturi nav nākotnes.
Zināmā mērā tu pats sniedz atbildi uz savu jautājumu, jo SLO un SPA izlasēs šiem naturalizētiem spēlētājiem bija ļoti liela loma čempionu titulu izcīnīšanā. Iespējams, ka spāņi un slovēņi vēlējās šo iekšējo konkurenci tādējādi saasināt uz kādu(iem) noteiktu(iem) turnīru(iem).
Labs naturalizētais spēlētājs ir fui, bet labs ārzemju treneris ir Ok. Kaut gan abiem ir viens un tas pats uzdevums u.t.i. dot savas labākās zināšanas un prasmes vietējiem spēlētājiem un treneriem.
Jā, nenoliedzami, ka starp naturalizētajiem spēlētājiem, un arī treneriem, gadās tādi uz kuriem sākotnēji tika liktas lielākas cerības, bet tas ne tuvu nenozīmē, ka pie dažām neveiksmēm visam jāatmet ar roku.