Lietuvai jāpārvar Turcijas barjera, slovēņi met izaicinājumu ASV

Jau šonakt ap pusnakti būs skaidrs viens pusfināla zars – Lietuvas un Turcijas spēles uzvarētāja par iekļūšanu finālā cīnīsies ar ASV un Slovēnijas spēles uzvarētāju. Mūsu dienvidu kaimiņi lietuvieši turnīru aizvadījuši atzīstami, ņemot vērā visus apstākļus. Īsi pirms čempionāta Lietuva palika bez sava pamata saspēles vadītāja Manta Kalnieša un turnīru aizvada bez izteikta pirmā numura. Šarūns Vasiļausks nespēj turēt čempionāta līmeni, savukārt Ads Jušekvičs ir vairāk otrais numurs nekā saspēles vadītājs. Brīžiem veiksmīgi saspēles vadītāja pozīcijā darbojas Renalds Seibutis, taču arī tas nav risinājums ilgtermiņā.

Neraugoties uz visu to, ir izdevies tikt līdz ceturtdaļfinālam un palicis viens solis pretī tam, lai ar uzviju paveiktu pirms čempionāta uzstādīto mērķi – vismaz piektā vieta. Spēle gājusi kā pa viļņiem, kas skaidrojams ar jau minēto problēmu saspēles vadītāja pozīcijā, bet līdz šim pēdējais vilnis pārsvarā uznesis lietuviešus augšā. Salīdzinoši grūtas uzvaras pār Meksiku un Angolu turnīra ievadā, vēlāk dramatiska izglābšanās pret Slovēniju (67:64) un astotdaļfinālā it kā pārliecinoša, tomēr uzvara pār Jaunzēlandi vien ar pieciem punktiem (76:71).

It kā jau tāpat nepietiktu problēmas ar sastāvu – Lietuvai savainojumus guvuši trešie numuri Jons Mačulis un Sims Jasaitis. Pirmais pārsita uzaci un, domājams, varēs spēlēt bez jūtamām problēmām. Starp citu, tieši Mačulis pēc nepārliecinoša snieguma iepriekšējās spēlēs mačā ar Jaunzēlandi, lai gan kopumā arvien nerādot labāko sniegumu, iemeta vienu no svarīgākajiem metieniem spēles izskaņā. Kādā no mača epizodēm otrajā puslaikā savainojumu guva arī Sims Jasaitis kurš spēcīgi sasita ribas. Vakar gan basketbolists žurnālistiem pirms treniņa norādīja, ka staigājot jūtas labi un, ja treniņā skrienot pēkšņi nekļūs daudz sliktāk, būs gatavs doties laukumā pret Turciju.

Jasaitis noteikti ir viens no tiem, kuri Turcijas basketbolu zina labi – aizvadītas divas sezonas šīs zemes klubos. Arī citiem lietuviešiem ir Turcijas klubu basketbola pieredze (Seibutis, Darjušs Lavrinovičs, nākamsezon Stambulā spēlēs Martins Pocjuss). Tiesa, Turcijas pieaugušo izlasei no klubu basketbola uzplaukuma pēdējos gados nav bijis jūtams pienesums. Pēc sudraba pasaules čempionātā savās mājās pirms četriem gadiem Turcija piedzīvojusi vienu fiasko pēc otra – 2011. gadā Eiropā 11.vieta, 2012. gada olimpiskās spēles iet secen un 2013. gadā Eiropā vien 17. pozīcija.

Arī šajā turnīrā, kur Turcija piedalās, pateicoties „wild-card” iegūšanai, komanda nav demonstrējusi skatāmu basketbolu. Tiesa, labāko astoņu komandu pulkā izdevies iekļūt tik un tā. Astotdaļfinālā tieši turki piedzīvoja lielāko veiksmi – Emirs Preldžičs ar trejaci izvilka uzvaru pār Austrāliju, kurai liktenis atspēlējās par, iespējams, speciāli zaudēto spēli pret Angolu grupu turnīrā (starp citu, FIBA sākusi izmeklēšanu šīs spēles sakarā). 205 centimetrus garais Bosnijā dzimušais un Slovēnijas izlasē savulaik spēlējušais Turcijas pilsonis Preldžičs bijis turku labākais spēlētājs – vidēji 30 minūtēs gūti 12,5 punkti, izcīnītas 5,3 bumbas un atdotas 3,8 rezultatīvas piespēles.

Turki parādīja atzīstamu sniegumu pret nemotivētiem amerikāņiem grupu turnīrā, lai gan piedzīvoja zaudējumu tik un tā. Viena metiena tiesas uzvara pār Jaunzēlandi, panākums vien pagarinājumā pret Somiju, zaudējums „play-off” neiekļuvušajai Ukrainai un uzvara pār Dominikānu – tāda bija C grupas bilance turkiem, kas deva pat otro vietu. Sniegums laukumā gan bijis diezgan nebaudāms. Savā līmenī nav spējis turēties „Pelicans” centrs Omers Ašiks, kuram ar partneriem šovakar būs jāmēģina neitralizēt Lietuvas lielākais spēks – groza apakša ar Jonu Valančūnu, Donātu Motejūnu un brāļiem Lavrinovičiem.

Otrajā šī vakara ceturtdaļfināla spēlē ASV tiksies ar Slovēniju. Amerikāņiem izloze pavēra salīdzinošu ļoti vieglu ceļu pretī finālam, kur visi gaida spēkošanos ar Spāniju. C grupā pretī nāca salīdzinoši vieglas pretinieces, astotdaļfinālā nācās tikt galā ar savas zemeslodes puses vienību Meksiku un tas izdevās gana pārliecinoši (86:63). Šovakar pretī stāsies Slovēnija, kas ir apņēmības un motivācijas pilna paveikt nelielu brīnumu. Tiesa, jādomā, ka Maiks Kžiževskis neļaus saviem puišiem atslābināties, jo to, kas notiek tādos gadījumos, amerikāņi izjuta grupas turnīra spēles pret Turciju pirmajā puslaikā...

Slovēnija, kas pirms gada mājās notikušajā Eiropas čempionātā ieņēma piekto vietu, turnīru aizvadījusi ļoti solīdi, ja neskaita zaudējumu Lietuvai, izsējot vairāk nekā desmit punktu pārvaru, grupu turnīra pēdējā mačā. Pēcāk viens no slovēņu virzītājspēkiem Gorans Dragičs izteica aizdomas par Austrālijas speciālo zaudēšanu Angolai, lai ceturtdaļfinālā nebūtu jāspēlē pret ASV. Austrālieši gan nemaz netika līdz tādai iespējai, zaudējot jau astotdaļfinālā, bet tas nemaina faktu, ka slovēņiem jācīnās ar amerikāņiem, lai spēlētu par medaļām. Gorans bijis rezultatīvākais komandā ar 16,5 punktiem, tāpat viņam 4,3 piespēles, bet brālis Zorans ar savu sniegumu (13,2 punkti, 3,8 bumbas) raisījis nopietnu interesi NBA klubiem, un jau tiek runāts par brāļu Dragiču iespējamo apvienošanos Fīniksas „Suns” vienībā.

„Basketbola ziņā esam stājušies pretī ļoti labām komandām. Konkurence ir lielāka nekā cilvēki [ASV] domā,” pirms ceturtdaļfināla pret Slovēniju izteicās ASV izlases galvenais treneris Kžiževskis. „Mana cieņa pret starptautisko basketbolu aug ar katru reizi, kad esmu kādā turnīrā, jo redzu, cik labi spēlē pārējās valstis.”