Neiespējamā misija jeb Eiropas čempione Slovēnija gatava cīņai Rīgā

Eiforijai seko lauziens

17. septembra vakarā un pāris nedēļas pēc tam Slovēnijā pārsvarā runāja tikai par basketbolu - pirmo reizi vēsturē šīs uz kopējā fona nelielās Eiropas valsts izlase bija kļuvusi par Eiropas čempioni. Ja ne debesīs, tad tuvāk tām tika celti Gorans Dragičs un Luka Dončičs, bet visu jauno treneru darba kabinetos pie sienām tika likti serba Igora Kokoškova attēli. Ilgi priecāties laika nebija nevienam, jo jau novembrī bija paredzētas pirmās spēles Pasaules kausa kvalifikācijā. Slovēņu eiforijai sekoja lomkas - Kokoškovs, aizņemts darbā NBA, kur mērķtiecīgi bija paredzēts spert pēdējo soli pretī galvenā trenera amatam, atstāja izlasi; Dragičs, nonācis augstākajā punktā, lika punktu karjerai izlasē; Dončičs bija bija aizņemts ceļā uz brīnumbērna statusa pasvītrošanu, kļūstot par visu laiku jaunāko Eirolīgas MVP, un valstsvienībai palīdzēt nevarēja. Tāpat sezonas laikā notikušajās izlases spēlēs klāt nebija jaunizceptais slovēnis Entonijs Rendolfs - arī viņš, tāpat kā Dončičs, bija aizņemts pienākumos Madrides superklubā.

Tas noveda pie nepārliecinoši aizvadīta pirmās kārtas grupu turnīra, ne tikai abos mačos zaudējot Spānijai, bet pa reizei piekāpjoties arī Melnkalnei un pat Baltkrievijai... Turklāt Melnkalnei tika zaudēts pēdējā spēlē 1. jūlijā savā laukumā Ļubļanā. Droši vien arī šī pēcgarša aizvien turas slovēņu basketbola zinātāju prātos, tāpēc sarunā ar Sportacentrs.com abi uzrunātie vīri pirmo grupu turnīru atcerējās nelabprāt. "Četri zaudējumi ir daudz. Visi saprot zaudējumus Spānijai, taču bijām tik bezspēcīgi gan pret Spāniju, gan otrajā spēlē pret Melnkalni," basketbola žurnālists Tilens Jamniks norāda, ka veids, kādā piedzīvoti zaudējumi, satrauc pat vairāk nekā negatīvie rezultāti. "Protams, arī zaudējums Baltkrievijai bija milzīga izgāšanās. Visi saprot, ka izredzes tikt uz Ķīnu ir praktiski zaudētas." Šādam vērtējumam piekrīt arī bijušais pazīstamā Slovēnijas kluba Ļubļanas "Olimpija" menedžeris Matejs Bergants: "Nevaram būt priecīgi par sniegumu un rezultātiem, ja ņem vērā, ka izcīnījām zeltu Eiropas čempionātā. Būs ļoti grūti kvalificēties - mums jāuzvar visos mačos. Tas nav neiespējami, bet, reāli skatoties, tā būs neiespējamā misija." Lielos vilcienos - trīs zaudējumi pēc kārtas pārvilkuši svītru lielākās līdzjutēju daļas cerībām uz izlases dalību Pasaules kausā. "Izredzes otrajā kārtā izcīnīt kādu uzvaru nav lielas," pesimistisks ir Jamniks.

Lielā mērā slovēņi, tāpat kā latvieši un citas mazās nācijas, izteikti cietuši FIBA jaunā sacensību kalendāra dēļ. Abām ir vienai labai komandai gana daudz kvalitatīvu spēlētāju, taču tie spēlē līgās, kas nepakļaujas FIBA regulām - NBA un Eirolīgā. Līdz ar to spēlēšana izlases rindās klubu sezonas laikā ir vai nu neiespējama vai praktiski neiespējama. "Mums bija vesela paaudze ar ļoti labiem spēlētājiem - Nesterovičs, Udrihs, Lakovičs, Nahbars, Bečirovičs, Smodišs... Ja kāds neieradās uz izlasi, vietā nāca ļoti labs cits spēlētājs. Tagad mums ir tikai daži tādi, kas spēlē visaugstākajā līmenī. Ja divi trīs no tiem nevar ierasties, rodas milzīgas problēmas," situāciju ieskicē Jamniks. "Daži jaunie ir parādījuši savu potenciālu, taču neviens no viņiem vēl nav tik labs, lai spētu kvalitatīvi aizstāt tos, kuri netiek." Bergants norāda, ka problēma nav šeit un tagad, tāda tā būs ilgtermiņā: "Tā kā esam maza valsts, ja klubu liegumu dēļ labākie nevarēs spēlēt, mums būs problēmas savākt komandu, kas spētu kvalificēties lielajiem turnīriem, kam būtu jābūt izlases mērķim."

Ja runājam par gaidāmo cīņu pret Latviju, Bergants izkrāso jau iepriekš iezīmētās lielāko problēmu kontūras: "Blažičs parakstīja līgumu ar "Barcelona", Prepeličs - ar "Real", un viņi otro kārtu izlaidīs. Trenerim problēmas sagādāja arī tas, ka daudzi ieradās uz treniņnometni vēlu vai arī atteica pavisam. Piemēram, Aleksejs Nikoličs pievienojās "Paertizan" un neieradās uz izlasi. Pat daži jaunie spēlētāji atteica, aizbildinoties, ka jaunajā sezonā viņiem būs nozīmīga loma klubos." Jamniks dod skaidru salīdzinājumu: "Mums bija problēmas ar spēlētājiem pirms spēles Minskā [pret Baltkrieviju - 92:93], bet tagad iztrūkst vēl vairāk spēlētāju. Daudzi ir ļoti jauni, nepieredzējuši, dažiem pat nav nozīmīga loma komandās Slovēnijas čempionātā..."

Paņēma Rendolfu, zaudēja Omiču

Pagājušogad Slovēnijas pilsoņa pasi ieguvušais amerikānis Entonijs Rendolfs pēc Eiropas čempionāta neslēpa, ka izlasē spēlējis tikai atalgojuma, Eiropas pilsonības un iespējas atrādīties uz nozīmīgas skatuves dēļ. Ilgu laiku slovēņiem nebija skaidrības par Rendolfa līdzdalību izlasē septembrī, jo basketbolistam aizvien ir Madrides "Real" pieraksts, taču četras dienas pirms izlidošanas uz Rīgu amerikānis tomēr ieradās Ļubļanā. Starp citu, Rendolfa naturalizēšana, šķiet, uz visiem laikiem pārvilkusi strīpu vēl viena kvalitatīva spēlētāja gaitām Slovēnijas izlasē. Proti, Bosnijā dzimušais centrs Alens Omičs pārstāvēja Slovēniju jau jaunatnes izlasēs un ar lielu patriotismu vairākus gadus vilka mugurā arī pieaugušo valstsvienības kreklu. Vēl 2016. gada vasarā Omičs palīdzēja slovēņiem kvalificēties Eiropas čempionātam, kas vēlāk tika ierakstīts vēstures grāmatā zelta burtiem. Taču federācijas izvēle naturalizēt Rendolfu neļāva arī Omičam vilkt šo zelta tinti vēstures lapās.

"Federācija uzskatīja, ka mums trūkst augstākā līmeņa ceturtais numurs, kādi savulaik bija Lorbeks un Smodišs. Tāpēc tika mainīti noteikumi, lai nepieciešamības gadījumā drīkstētu piešķirt pilsonību uzreiz," veidu, kā Rendolfs tik ātri tika pie Slovēnijas pases, nenospēlējot šīs valsts klubos nevienu minūti. "Omičam tika salauzta sirds un viņš nolēma vairs nepārstāvēt izlasi," atstāsta Bergants. "Nedomāju, ka Omičs vēl kādreiz spēlēs izlasē, kamēr pie federācijas vadības būs cilvēki, kas ir atbildīgi par šo situāciju." Jamniks ar 26 gadus veco centru, kurš pēdējās divas sezonas spēlējis Eirolīgā un šobrīd palīdz Turcijas superklubam Stambulas "Fenerbahce", runājis pagājušajā sezonā Belgradā, un spēlētājs apliecinājis, ka viņa stāstam Slovēnijas izlasē ir pielikts punkts.

Trenera stāsts līdzīgs kā Latvijai

Gatavošanos septembra spēlēm Slovēnija sāka 30. augustā, bet, līdzīgi kā Latvijai, arī slovēņiem uzaicinātie ieradās pamazām. Ja Aigars Šķēle, Jānis Timma un Jānis Strēlnieks Latvijas valstsvienībai pievienojās septembra pirmajos datumos, tad slovēņiem vairāki basketbolisti, tostarp potenciālais līderis Rendolfs, ieradās vien 9. septembrī. Sagatavošanos saraustītu padarījis arī fakts, ka rezerves centram Dimecam, kurš pagājušogad kāra kaklā zeltu, pēc līguma parakstīšanas Vācijā bija jāpārtrauc gatavošanās un jādodas projām. Tomēr ar visu to pirms oficiālajiem mačiem aizvadītajās pārbaudes cīņās pret Horvātiju slovēņi spēja demonstrēt līdzvērtīgu sniegumu un pat izcīnīt vienu panākumu.

5. septembra vakarā slovēņi ar daudz gados jauniem spēlētājiem sastāvā izbraukumā apspēlēja Horvātiju, kam sastāvā bija pat četri aktuālie NBA spēlētāji (Bojans Bogdanovičs, Darko Šaričs, Ante Žižičs, Ivica Zubacs) - 87:86. Ar 22 punktiem izcēlās plašākai publikai mazāk zināmais uzbrucējs Jakobs Čebašeks 14 punktus slovēņu labā iemeta Blažs Mesičeks, bet 12 punkti un desmit rezultatīvas piespēles 23 gadus vecajam saspēles vadītājam Maticam Rebecam. Dažas dienas vēlāk komandas vēlreiz tikās Slovēnijā, un horvāti revanšējās (83:75). Šajā reizē Mesičekam 14 punkti, bet 13 Blaža Mahovica rēķinā. Arī Čebašeks vēlreiz spēlēja rezultatīvi, gūstot 11 punktus. Pārbaudes cīņās līdzjutēju rūgtajā pesimisma kafijā komanda iemērca cukura karoti. Šobrīd aktuālais jautājums - vai izdosies cukuru samaisīt līdz spēlei Rīgā?

Tas ir galvenā trenera Rado Trifunioviča uzdevums. 45 gadus vecais speciālists, kurš, tāpat kā Arnis Vecvagars Latvijas izlasē Ainaram Bagatskim, iepriekš bija Kokoškova asistents Slovēnijas treneru štābā. Šajā ziņā varam vilkt paralēles. "Tas bija diezgan loģisks lēmums ļaut viņam turpināt Kokoškova iesākto darbu, bet spēlētāju neierašanās uz izlasi nepadara viņam situāciju vieglu. Nedomāju, ka treneris būtu vainīgs pie tā, kādi rezultāti ir pirmajā posmā," norāda "Olimpija" bijušais menedžeris. Jamniks savukārt iezīmē slovēņu līdzjutēju pārdomas: "Visi zina, ka viņš nav Kokoškovs un ka iekāpis lielās kurpēs. Viņam trūkst pieredzes, jo ir trenējis komandas tikai Slovēnijā. Uz lielas skatuves Trifunovičs vēl nav sevi pierādījis."

"Slovēņu līdzjutēji ir slavas mednieki (angļu valodā - glory hunters) - kad komandai iet labi, visi grib nākt uz spēlēm, visi ir lielākie izlases līdzjutēji," stāsta Jamniks. "Pagājušogad uz Eiropas čempionāta finālu aizbrauca 7000 līdzjutēju. Pēc brīža tas viss tiek aizmirsts. Tā tas ir visos sporta veidos. Ja komanda nespēlē labi, līdzjutēji ir ļoti kritiski, lojālu fanu nav."

Uzskata Latviju par izteiktu favorīti

Latvijas un Slovēnijas ceļi nesenā vēsturē krustojušies ļoti nozīmīgās spēlēs - 2015. gada Eiropas čempionātā Latvija astotdaļfinālā apturēja Slovēnijas ierasto ceļu uz ceturtdaļfināliem. Tajos slovēņi līdz tam bija spēlējuši vienmēr kopš 2005. gada. Divus gadus vēlāk abām savā starpā bija jātiekas kārtu vēlāk - ceturtdaļfinālā. 12. septembra vakarā aizvadītais mačs Stambulā daudzu basketbola ekspertu vērtējumā ir viena no visu laiku labākajām spēlēm Eiropas čempionātos, uz to norāda arī Jamniks. "Neviens negaidīja, ka Slovēnija būs tik laba, arī Latvija visus pārsteidza. Zināju, ka Latvija var būt ļoti laba, un šī spēle bija vienreizēja, ikviens joprojām runā par to. Slovēnijas līdzjutēji spēli pret Latviju uzskata kā smagāko turnīrā un svarīgāko, izņemot finālu."

Abi uzrunātie slovēņi Latviju sauc par piektdienas vakara spēles izteiktu favorīti. "Lai gan arī jums trūkst vairāki svarīgi spēlētāji, komanda tāpat ir spēcīgāka. Uzskatu, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls. Ir daudz jauno talantu, daudz jaunu, bet jau sevi augstā līmenī apliecinājušu spēlētāju. Ja Latvija ir spēcīgākajā sastāvā, tā noteikti ir starp visas Eiropas spēcīgākajām izlasēm," Jamniks velta labus vārdus Latvijas valstsvienībai un vīriešu basketbolam kopumā.

Arī Ļubļanas klubā strādājušais Bergants uzsver Latvijas potenciālu kļūt aizvien labākai: "Jūsu nākotne basketbolā ir spoža." Bergants no Slovēnijas izlases negaida uzvaru Rīgā, taču vēlas redzēt savu komandu parādām labu cīņu. "Sagaidu, ka būs laba kauja," savu cerību pauž Bergants. Latviešiem savukārt jāatceras, ka šādām komandām, kam īsti nav ko zaudēt, bieži vien izdodas spēlēt brīvāk un atraisīti, tāpēc Latvijai noteikti jābūt gatavai parādīt kvalitatīvu basketbolu visa mača garumā.

Slovēnijas izlases kandidāti