Facebook
GoogleGazols un Skariolo trešo reizi uzved spāņus Eiropas virsotnē
@MarisNoviks
Spānijas vīriešu basketbola valstsvienība svētdien, 20. septembrī, Lillē uzvarēja Lietuvas izlasi ar rezultātu 80:63 un trešo reizi sešu gadu laikā triumfēja Eiropas meistarsacīkstēs. Turnīra simboliskajā piecniekā tika iekļauti Serhio Rodrigess, Nando De Kolo, Jons Mačulis, Jons Valančūns un vērtīgākais spēlētājs Pau Gazols.
Spāņiem bija nepieciešami 74 gadi, lai nopelnītu pirmo Eiropas titulu. Sešas reizes viņi piedzīvoja zaudējumus finālā, kamēr 2009. gadā Katovicē beidzot sasniedza mērķi, finālā sakaujot jauno Serbiju. Divus gadus vēlāk sekoja otrais triumfs Kauņā, bet 2015. gadā tika pievienots trešais zelts.
Finālturnīra rezultatīvākais spēlētājs Pau Gazols spēlēja piektajā Eiropas finālā (2003, 2007, 2009, 2011, 2015) un izcīnīja trešo titulu pēc kārtas. Spānijas līderis kļuva par otro basketbolistu pēc Krešimira Čosiča (1971, 1975), kurš otro reizi karjerā tika atzīts par finālturnīra vērtīgāko spēlētāju.
Par trīskārtējiem Eiropas čempioniem kļuva arī Rūdijs Fernandess, Felipe Reijess, Viktors Klavess, Serhio Juļs un galvenais treneris Serdžo Skariolo. Otrais tituls Fernando San Emeterio, savukārt Serhio Rodrigess, Hiljermo Ernangomess, Pau Rivass, Pablo Agilars, Nikola Mirotičs un Hiljems Vivess zeltu ieguva pirmo reizi.
Starta piecnieki
Lietuva: Kalnietis, Seibutis, Mačulis, Jankūns, Valančūns
Spānija: Rivass, Juļs, Fernandess, Mirotičs, Gazols
Pau Gazols pirmajos spāņu uzbrukumos bumbai nemaz nepieskārās, savukārt viņa partneri drosmīgi spēlēja soda laukumā, rezultatīvi noslēdzot vienu garāmgājienu pēc otra. Lietuvas spēlētāji starta minūtēs sešas reizes kļūdījās, dodot pretiniekiem iespēju sevi apliecināt ātrajās pārejās. Desmitminūtes vidū Gazols guva astoņus punktus pēc kārtas, panākot plus trīspadsmit – 19:6. Ceturtdaļas beigās lietuvieši atguvās, taču starpība palika liela – 19:8.
Nākamās desmitminūtes sākumā Lietuvas aizsardzību sarūgtināja “Real Madrid” uzbrucējs Rūdijs Fernandess, kopā ar kolēģi Felipi Reijesu trīs reizes panākot 15 punktu pārsvaru (23:8, 25:10 un 27:12). Lietuvieši centās spēlēt agresīvāk, iniciatīvu uzņemoties Mantam Kalnietim, taču spāņi turpināja kontrolēt cīņas gaitu – 34:18. Tuvošanos kavēja Nikolas Mirotiča tālmetieni, tomēr puslaika beigās veiksme perimetrā uzsmaidīja arī Lietuvai. Divas reizes pēc kārtas ar precīziem trīspunktniekiem izcēlās Renalds Seibutis (37:29), bet pēdējā sekundē no labā stūra atzīmējās Jons Mačulis – 41:33.
Spāņu ātrā spēle deva augļus arī otrā puslaika sākumā. Četru minūšu laikā viņi veica izrāvienu 11:2, pēc Rivasa tālmetiena panākot lielāko pārsvaru – 52:35. Ceturtdaļas vidū lietuviešiem izdevās pāris ātri pretuzbrukumi, Kalnietis iemeta tālmetienu un starpība nedaudz saruka – 54:42. Ceturtdaļas galotne atkal piederēja spāņiem. Gazols, Rodrigess un Klavers guva sešus punktus pēc kārtas, palielinot atrāvienu līdz 18 punktiem – 60:42. Seibutis spēja atbildēt ar vienu soda metienu – 60:43.
Lietuvieši cīnījās līdz galam, taču spāņi neitralizēja katru mēģinājumu tikt tuvāk par 12 punktiem – 66:54. Četras minūtes pirms pamatlaika beigām laukumu ar piecām piezīmēm atstāja Jons Valančūns, kamēr viņa kolēģi nevarēja lepoties ar augstu metienu precizitāti. Spānija pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās Eiropas virsotnē, savukārt lietuvieši otro reizi pēc kārtas bija spiesti samierināties ar sudraba godalgām.
Fināls, 20. septembris, Stade Pierre Mauroy
Spānija – Lietuva 80:63 (19:8, 22:25, 19:10, 20:20)
Spānija: Gazols 25 (12ab, 4rp, 3bm, 10ip), Juļs 12 (6ab, 5rp), Fernandess 11, Mirotičs 8, Reijess 8, Klavers 7, Rivass 5, Rodrigess 4, San Emeterio, Agilars, Ernangomess, Vivess.
Lietuva: Kalnietis 13 (6rp), Seibutis 13, Valančūns 10 (9ab, 5pp), Mačulis 8, Kuzminsks 8, Kavaļausks 4 (5ab), Jankūns 3, Milaknis 3, Gaiļus 1, Sabonis, Javtoks, Lekāvičs.
Tiesneši: Luidži Lamonika (Itālija), Ilija Beloševičs (Serbija), Boriss Rižiks (Ukraina).
Komisārs: Jans Holmins (Zviedrija).
27 372 skatītāji (rekords iekštelpās)
Čempionu kausu uzvarētājiem pasniedza FIBA Europe prezidents Turgajs Demirels. Uzvarētājus sveica arī Spānijas karalis Huans Karloss, savukārt tribīnēs tautiešus atbalstīja Huans Karloss Navarro un tenisists Rafaels Nadals.
EuroBasket 2015 kopvērtējums
| # | Komanda | U-Z |
|---|---|---|
| 1 | Spānija | 7-2 |
| 2 | Lietuva | 7-2 |
| - | - | - |
| 3 | Francija | 8-1 |
| 4 | Serbija | 7-2 |
| 5 | Grieķija | 7-1 |
| 6 | Itālija | 5-3 |
| 7 | Čehija | 5-4 |
| - | - | - |
| 8 | Latvija | 4-5 |
| 9 | Horvātija | 3-3 |
| 10 | Izraēla | 3-3 |
| 11 | Polija | 3-3 |
| 12 | Slovēnija | 3-3 |
| 13 | Beļģija | 3-3 |
| 14 | Turcija | 3-3 |
| 15 | Gruzija | 2-4 |
| 16 | Somija | 2-4 |
| 17 | Krievija | 1-4 |
| 18 | Vācija | 1-4 |
| 19 | Maķedonija | 1-4 |
| 20 | Igaunija | 1-4 |
| 21 | Nīderlande | 1-4 |
| 22 | Ukraina | 1-4 |
| 23 | Bosnija un Hercegovina | 1-4 |
| 24 | Islande | 0-5 |
Rio spēļu dalībnieki
1) ASV – Pasaules kausa ieguvēji.
2) Brazīlija – rīkotāji (FIBA apstiprinājums 2015. gada 9. augustā Tokijā).
3) Austrālija – Okeānijas čempione.
4) Venecuēla – Amerikas čempione.
5) Argentīna – Amerikas vicečempione.
6) Nigērija – Āfrikas čempione.
7) Spānija – Eiropas čempione.
8) Lietuva – Eiropas vicečempione.
9) Āzijas čempioni.
10-12) Kvalifikācijas turnīru uzvarētāji 2016. gada 5.-10. jūlijā.
Rio kvalifikācijas turnīru dalībnieki
| Turnīrs | Norises laiks | Vieta | Kvalifikācijas dalībnieki |
|---|---|---|---|
| FIBA Oceania | 15.-18.08.2015 | Austrālija/Jaunzēlande | Jaunzēlande |
| AfroBasket | 19.-30.08.2015 | Tunisija | Angola/Tunisija/Senegāla |
| FIBA Americas | 31.08.-12.09.2015 | Meksika | Kanāda/Meksika/Puertoriko |
| EuroBasket | 05.-20.09.2015 | Francija | Francija/Serbija/Grieķija/Itālija/Čehija |
| AsiaBasket | 23.09.-03.10.2015 | Ķīna | 2.-4.vieta |
| Wild-card | Novembris 2015 | Ženēva | Trīs rīkotāji |
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Visiem ir skrobe par turnira nosledzosajam spelem, bet tak esi reals...
[+] [-]
[+] [-]
PS. Es necenšos nolitk mūsu izlases sniegumu, es tikai vēlos pateikt to, ka mums vairāk pietrūkst psiholoģiskas noturības spēles galotnēs. Par meistarību es nestrīdos. Spēles, kuras mēs zaudējām bija ne jau dēļ meistarības, bet dēļ tā, ka spēlētāji raustījās un nebija neviena (ne trenera, ne komandas kapteiņa), kas savākstu komandu svarīgajos brīžos.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Par psihologiju jaa, piekritu.nenoturigi, nobijusies. Bet pret ko ikdienaa puse no izlases spele tu maz zini?puse no izlases augstak par VTB nav redzejusi un ir tadi, kas pat tur nav spelejusi. Katru dienu nenak preti Francijas un Griekijas izlases ar NBA speletajiem un Eiroligas zvaigznem.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Tas jau daudzkārt ir sacīts, bet atkārtošu vēlreiz: ne jau fiziski mūsējie atpaliek no lietuviešiem un varbūt pat klubu līgumi nav nemaz tie švakākie, tomēr galvās latviešu basketbolisti nekad nav bijuši uzvarētāji, kamēr lietuviešie gluži vienkārši spēlē kā uzvarētāji un nestreso tur, kur tas nav vajadzīgs.
Uzskatu, ka tās izgāšanās pret Franciju un Grieķiju tieši trešajā ceturtdaļā to apliecina. Treneris pirms spēles "iestāda" prātos, ka ir jāspēlē, nav jābaidās no lielā pretinieka, netrakot utt., un viss arī izdodas - tik ilgi kamēr pienāk pārtraukums, kurā rodas iespēja apsēsties un aptvert notiekošo. Un tad puikām sākas drudzis un bailes no uzvaras un atbildības. Rociņas trīc, kājas pinās, kļūdas un nevarība. Mūsu čaļiem nav drosmes. Viņi baidās un neprot spēli vadīt no uzvarētāja pozīcijas. Iedzīt un izvilkt spēli no zaudētāja pozīcijas - tas viņiem allaž ir bijis ērtākais scenārijs.
Es nezinu kā to mainīt, bet skaidrs, ka tas šoreiz nav svaru zāles jautājums. Kādam ir jāspēj sakārtot to puiku galvas.
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Arī toreiz futbolā, kad izvilkām pret Turciju(mums bija pamatojums, jo mūsējie jau bija spēlējuši pret augsta līmeņa komandām(Chelsea, Inter, u.c) un bija jau tikuši labos klubos- ārzemēs...
Ja mūsējie ikdienā spēlētu Eirolīgā, kā to dara lietuvieši, tad tas būtu arī tas pamatojums, kāpēc viņi var...
Tāpat ar Islandi futbolā, kuru futbolisti pa labām līgām un Eirokausiem dzīvojas....
Tāpat arī Urugvaja futbolā, kura tika PK 1/2, arī tur spēlētāji ir no labiem klubiem ārzemēs...
Slovēnija hokejā- Viņu spēlētāji no savas līgas tikuši līdz DEL vai citām top6 hokeja līgā- Eiropā...
Skaidrs, ka pret grandiem par īsu, bet kādu top8(ar to var nokost, ko arī izdarīja).
[+] [-]
plus, pārējie spēlētāji, kuri spēj iekarot stabilas vietas eiropas top līgās un klubos, vispār, baigi vienkārši!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]