Bērziņš: "Galvenā atšķirība starp diviem klubiem vienmēr ir treneris"

Kaspar, jūs pirmoreiz spēlējat Krievijā. Cik ātri adaptējāties?
Jāatzīst, ka ļoti ātri pie visa pieradu. Es jau daudz zināju par Krieviju, zināju valodu. Turklāt komandas biedri, treneru štābs un kluba vadība mani ļoti labi uzņēma. Ņemot to visu vērā, man nemaz nebija tik grūti pierast pie dzīves Samārā un jaunās valsts.

Kādas ir galvenās atšķirības starp „Krasnije Kriļja” un VEF, kur pavadījās četras sezonas?
Jebkurā situācijā galvenā atšķirība starp diviem klubiem ir treneris. Jo tas vienmēr nozīmē dažādas prasības, filozofiju, spēles redzējumu un tā tālāk. Pilsēta, zāle, dzīvoklis – tas man nenozīmē tik daudz. Pavisam cita lieta – komandas treneris.

Pēdējās piecās spēlēs jūs tikai vienu reizi neguvāt vismaz 20 punktus. Var teikt, ka esat atradis sev vietu komandā? Kāda loma jums tiek atvēlēta galvenā trenera Borisa Sokolovska shēmās?
Nevaru teikt, ka esmu atradis sev vietu laukumā tikai pēdējās piecās spēlēs. Mūsu komandas spēles stils bija man skaidrs jau sezonas sākumā. Tāpēc savu vietu „Krasnije Kriļja” komandā atradu diezgan ātri. Kāda ir mana loma komandā? Cīnīties zem groziem, labi spēlēt aizsardzībā un rezultatīvi darboties arī uzbrukumā.

Tagad „Krasnije Kriļja” ieņem 10. vietu turnīra tabulā. Kādos spēles elementos komandai jāpieliek, lai iekļūtu izslēgšanas spēlēs?
Visupirms jau aizsardzībā – šajā komponentā nav izaugsmes robežu. Savukārt uzbrukumā jāpalielina bumbas kustības ātrums. Tā pagaidām ir mūsu galvenā problēma, manuprāt. Mēs bieži pārturam bumbu vienā vietā, bet mums tā nemitīgi jākustina, tādā veidā izretinot pretinieka aizsardzību.

VTB Vienotajā līgā ir beidzies pirmais aplis– praktiski visas komandas jau spēlējušas cita pret citu. Kurš, jūsuprāt, pašlaik ir turnīra favorīts?
Nebūšu oriģināls, ja teikšu, ka tas ir CSKA. Mēs pret viņiem piedzīvojām savu smagāko sakāvi sezonā, ar 41 punkta starpību. „Armijnieki”, manuprāt, ir favorīti.

Jūs spēlējat pozīcijā, kura mūsdienu basketbolā ir ļoti pieprasīta – „stretch four” jeb spēka uzbrucējs, kurš var būt bīstams arī ar metienu no distances. Kurš, jūsuprāt, pašlaik ir vislabākais šajā pozīcijā?
Vēl pirms diviem gadiem man ļoti iespaidīgs likās Dalasas „Mavericks” vācietis Dirks Novickis. Tagad uzreiz uz sitiena tā nemaz nepateikšu. Tāpat kā par VTB Vienotās līgas labāko uzbrucēju. Nevēlos nevienu aizvainot. No katra ir, ko pamācīties. Skatieties spēles, sekojiet statistikai un izdariet secinājumus!

Jums ir ļoti labs tālmetiens. Pastāstiet, kā jūs viņu trenējāt!
Bērnībā mani treneri pamanīja, ka man tam ir spējas, ir metiena izjūta. Man ļāva mest no tālās distances. Tas turpinājās arī jauniešu čempionātos. Tādā veidā ar laiku mani vienkārši automātiski uzskatīja par metošu spēlētāju. Pie sava metiena strādāju ik dienas. To pielietoju tikai tad, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā situāciju vai shēmu, kuru konkrētā brīdī laukumā izmanto mūsu komanda.

Savulaik jums izdevās spēlēt kopā ar vienu no Latvijas labākajiem basketbolistiem Andri Biedriņu. Vai uzreiz bija skaidrs, ka viņš var iekļūt NBA?
Savulaik viņš bija daudz spēcīgāks par vienaudžiem, viņam bija lieliski fiziskie dotumi. 17 gadu vecumā viņš varēja gūt jau vairāk nekā 20 punktus Eiropas kausa spēlē, dankojot pāri pretiniekiem. Tad arī kļuva skaidrs, ka Andris spēlēs NBA.

Vai jums pašam bija iespēja nokļūt pasaules spēcīgākajā līgā?
Protams, ka bija. Kad man bija 21 gads, es kandidēju draftā, taču neviens mani neizvēlējas. Atcerēties to vairs nav jēgas. Tai pat laikā ir daudz piemēru, kad cilvēki iekļuva NBA pat pēc 30 gadu vecuma, debitējot NBA. Kas zin, varbūt arī man radīsies šāda iespēja. Bet tagad esmu „Krasnije Kriļja” spēlētājs un domāju tikai par savu pašreizējo komandu un par to, kā pilnveidoties.

Izmantotie resursi:
Дальний бросок тренировал с детства | Единая...