Facebook
GoogleLatīņu fināls Kauņā - Pārkers pret Gazolu
@MarisNoviks
Svētdien, 18. septembrī, Kauņā noslēgsies 37. Eiropas meistarsacīkstes basketbolā vīriešiem. Spēlē par trešo vietu plkst. 17:30 laukumā dosies Maķedonijas un Krievijas basketbolisti, savukārt Spānijas un Francijas cīņa par zeltu sāksies plkst. 21:00.
EuroBasket 2011 ir grandiozs turnīrs. Iespējams, iespaidīgākais basketbola notikums, kas jebkad noticis Eiropā, pat salīdzīnot ar Barselonu 1992 un Atēnām 2004.
Vēl nekad cīņa par Eiropas zeltu nav bijusi tik ilga.
Agrāk komandas izspēlēja deviņas spēles četrpadsmit dienās, vismaz teorētiski rēķinoties ar iespēju satikt piecpadsmit dažādus pretiniekus. Lietuvā bija vairāk gan spēļu, gan pretinieku, turklāt noteikumi kļuvuši nežēlīgāki.
Pirms diviem gadiem otrajā kārtā iekļuva trīs no četrām komandām. Lietuvā – trīs no sešām. Katovicē dalīja ceļazīmes uz Pasaules čempionātu, Kauņā biļetes uz Olimpiskajām spēlēm. Polijā pilns zvaigžņu komplekts bija Spānijai, Lietuvā ieradās gandrīz visi labākie Eiropas basketbolisti.
Sīvā konkurencē noskaidrotas četras labākās komandas. Serdžo Skariolo ar ibēriešu “Ferrari”, Vensāns Kolē ar “Les Bleus”, Marins Dokuzovskis ar Makkalebu Lielo, Deivids Blats ar krievu ērgļiem.
Spānijai ir iespēja kļūt par pirmo komandu 14 gadu laikā, kura ir uzvarējusi divos Eiropas čempionātos pēc kārtas. Līdz šim to spējušas paveikt trīs komandas – Lietuva (Rīga 1937, Kauņa 1939), Padomju Savienība (Turīna 1979, Prāga 1981) un Dienvidslāvija (Zagreba 1989, Roma 1991).
Formāli Dienvidslāvija tika pie vēl viena dubulta triumfa (Atēnas 1995, Barselona 1997), taču tas notika jau pēc Slovēnijas, Horvātijas, Maķedonijas un Bosnijas atdalīšanās. Jaunākie panākumi faktiski tika gūti ar Serbijas un Melnkalnes apvienotās komandas palīdzību.
No ironiskās puses – visi dubultie uzvarētāji pēc tam beidza pastāvēt iepriekšējā formātā. Lietuva tika okupēta, Padomju Savienība sabruka, Dienvidslāvija izjuka. Taču tā ir vēsture.
17:30 Maķedonija (7-3) – Krievija (9-1)
Krievijai joprojām ir izredzes kļūt par pirmo valsti Eiropas čempionātu vēsturē, kura vienā turnīrā izcīnījusi desmit uzvaras. Pusfināla spēlē ar Franciju krieviem pietrūka viena centra spēlētāja un nedaudz rezerves līdera trūkums, taču Deivida Blata vīru startu nekādā ziņā nevar dēvēt par neveiksmi.
Taktiski Blats apspēlēja Maļkoviču, Zurosu, Ivkoviču. Pret Francijas talantu brigādi ar to bija par maz. Spīdošs taktiķis ir arī Maķedonijai. Marins Dokuzovskis trenē Eiropas mērogā necilo Skopjes “Rabotnički”, taču Lietuvā viņš bija pārāks par virkni Eirolīgas stratēģu.
Nedēļā, kad par atvadām no profesionālā sporta paziņoja Džons Roberts Holdens, uz EuroBasket skatuves sekoja cita naturalizēta amerikāņa uznāciens. Alītas, Viļņas un Kauņas arēnas apžilbināja Itālijas virslīgas vērtīgākais spēlētājs Bo Makkalebs. Krievijas rindās ar brīvdomīgu, radošu, daudzpusīgu un, galvenais, rezultātus nesošu spēli priecēja Andrejs Kiriļenko.
Otrās kārtas pēdējā spēlē Krievijai uzvaru izrāva Sergeja Moņas pēdējās sekundes tālmetiens.
21:00 Spānija (9-1) – Francija (9-1)
Finālā abas komandas tiekas pirmo reizi. Tās ir viena otras cienīgas. Divu finālturnīru summā Spānijas bilance ir 16-3 un Francijai 17-2. Spāņi divreiz zaudējuši Turcijai, francūžiem vienīgās neveiksmes bijušas pret...Spāniju.
Francija vēsturiski Eiropas labāko komandu divniekā iekļuvusi otro reizi. Sudraba godalgas “Les Bleus” līdz šim pirmo un vienīgo reizi nopelnīja 1949. gadā Kairā. Vienīgajās Āfrikā notikušajās Eiropas meistarsacīkstēs pirmo vietu izcīnīja Ēģipte, francūžus atstājot otrajā vietā. Ņemot vērā, ka uzvarētājus noskaidroja apļa turnīrā, formālas finālspēles nebija.
Spānija finālā spēlēs astoto reizi, turklāt darīs to trešo ciklu pēc kārtas (Madride 2007, Katovice 2009, Kauņa 2011). Pirmie seši mēģinājumi bija neveiksmīgi. Pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs 1935. gadā Ženēvā spāņi zaudēja Latvijai, 1973. gadā savās mājās Dienvidslāvijai, 1983. gadā Nantē piekāpās itāliešiem, 1999. gadā Parīzē atkal itāliešiem. Lietuvas pārākumu nācās atzīt 2003. gadā Stokholmā, savukārt Madridē tika piedzīvots pēriens pret krieviem.
Vismaz viens cilvēks uzvarēt grib vairāk nekā Spānija. Vārds Tonijam Pārkeram.
“Es esmu gaidījis ļoti ilgi,” viņš teica pēc uzvaras pusfinālā pār Krieviju. “Manās acīs bija asaras. Mēs esam Olimpiskajās spēlēs. Es ļoti smagi strādāju, lai tur nokļūtu. Es centos 11 gadus. Mēs esam bijuši lejā, cietuši sakāves un piedzīvojuši sarūgtinājumus. Taču pamazām, pamazām mēs tos esam atriebuši. Vispirms pret Grieķiju, tad pret Krieviju. Svētdien mums būs jāspēlē lieliski. Taču mēs esam to nopelnījuši.”
Kauņa - Eiropas basketbola galvaspilsēta, YouTube video
+12 [+] [-]
-3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+26 [+] [-]
+8 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+22 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
+10 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+9 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+9 [+] [-]
-1 [+] [-]
+5 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]