Mana komanda ir labāka par tavu: Latvija pret Franciju

E grupa 2024. gada 9. novembrī

Divpadsmit stundas pēc uzvaras pār Īriju spēlētājas atgriezās “Rimi” Olimpiskajā centrā, lai atjaunotos un sāktu gatavotos svētdienas spēlei. Sestdienas priekšpusdienā komanda trenējās vienā laikā ar Franciju, bet šodien paredzēta tradicionālā grozu piešaude.

Nedēļas gaitā notika izmaiņas formācijā. Pirmdien komanda treniņos izmantoja trīs pieciniekus, savukārt sestdienas nodarbības noslēgumā slīpēja uzbrukumu un aizsardzību ar diviem pieciniekiem un rezervistēm. Lielas pārmaiņas nav gaidāmas, bet dažas basketbolistes spēlēs vairāk.

Jārēķinās ar ļoti fizisku spēli. Francija enerģiski un intensīvi spēlē aizsardzībā, pirmajā aplī ielaižot attiecīgi 49, 48 un 52 punktus. “Les Bleues” rēķinā ir vidēji 13.3 pārķertas bumbas – trešais labākais rādītājs aiz Beļģijas un Serbijas. Latvijai vidēji 9.3 pārķertas bumbas un dalīta 16. vieta.

Francija ir viena no piecām komandām, kura spēlē bloķējusi vismaz 4.0 metienus. Latvijai šis skaitlis ir divreiz mazāks. Kļūdu skaita ziņā – vidēji 14.7 spēlē – francūzietes meklējamas tuvāk vidum, kamēr latvietes no bumbas šķīrušās vidēji 21.3 reizes.

“Les Bleues” spēlētājas guvušas daudz punktu ātrajos uzbrukumos, taču komanda uzbrukumā ir ļoti spēcīga arī pozicionālā spēlē. Francija realizējusi 61.2% divpunktu metienu, šajā rādītājā atpaliekot tikai no Eiropas čempiones Beļģijas.

Trīspunktu metienos sekmes bijušas gandrīz identiskas. Francija trāpījusi 31.9% tālmetienu, Latvijai precīzi bijuši 31.8% metienu. “Trīs zvaigznes” perimetrā uzbrūk biežāk, vidēji spēlē realizējot 9.0 tālmetienus, francūzietes to paveikušas 7.3 reizes.

Francija ir vienīgā Eiropas komanda, kura 21. gadsimtā divas reizes – 2012. gadā Londonā un 2024. gadā Parīzē – spēlējusi Olimpisko spēļu finālā. Līdzīgs veikums 2004. un 2008. gadā bija pa spēkam Austrālijai. Spānija zelta spēlē piedalījās 2016. gadā, bet Japāna 2021. gadā.

Galvenais treneris Žans Tupans rudenī saņēma līguma pagarinājumu līdz 2028. gadam. Kandidātu pulkā sākumā bija deviņas olimpiskās vicečempiones: Marina Žohanesa, Gabija Viljamsa, Valeriane Ajaji, Iliana Rupēra, Žanela Salūna, Dominika Malonga, Mariana Badjane, Leila Lakana un Romēna Bernisa.

“Bourges Basket” saspēles vadītāja Sāra Mišela-Burī septembrī paziņoja par karjeras noslēgumu. Garā spēlētāja Aleksa Šerī paņēma pauzi, savukārt Eirolīgas vicečempiones “Mersin” aizsardze Marina Fatū nolēma neierasties personīgu iemeslu dēļ.

Pirms sabraukuma notika vēl dažas izmaiņas – ievērojot klubu vēlmes, sastāvā nav Marina Žohanesa (Mersin), Karla Leite (Villeneuve d`Ascq) un Iliana Rupēra (Mersin). Viņu vietā tika izsauktas Kamila Drogē un Žasmina Zodia no “Tarbes” vienības.

Anetes Šteinbergas bijusī komandas biedre Žasmina Zodia ceturtdien Kānā spēlēja pret Īriju, bet Rīgā viņu nomainījusi cita jaunā zvaigzne. Parīzes fināliste Dominika Malonga pirms 10 dienām kļuva par pirmo Francijas spēlētāju, kura oficiālā spēlē ietrieca bumbu grozā no augšas.

Francijas rindās šobrīd ir divas spēlētājas, kuras 2019. gadā spēlēja Eiropas čempionātā Rīgā un Belgradā – Valeriana Ajaji un Marjema Badjane. Vēl četras – Marina Žohanesa, Aleksa Šerī, Marina Fatū un Iliana Rupēra – šobrīd nav kopā ar komandu.

“Les Bleues” ar Latviju saistās īpašas atmiņas. Francija 2009. gadā triumfēja Eiropas čempionātā Valmierā un Rīgā, toreiz finālā apspēlējot Krieviju. Divas Eiropas čempiones – Sandrine Gruda un Endene Mijē – Rīgā atgriezās 2019. gadā, bet tagad abas jau beigušas karjeru.

Viena Eiropas čempione ieradusies arī šoreiz. Saspēles vadītāja Selina Dumerka tikai nesen noslēdza spēlētājas karjeru, bet klubu karjeras pēdējos gados paralēli veica arī valstsvienības ģenerālmenedžeres pienākumus.

Latvijai divas reizes izdevies pieveikt titulēto pretinieci. Ainara Zvirgzdiņa trenētā komanda pārspēja Franciju 2007. gada Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā – 66:62. Jorga Dikeulakosa vadītā vienība 2011. gada 19. jūnijā Katovicē guva virsroku papildlaikā – 59:56 (50:50).

Otrā no minētajām spēlēm notika pazīstamajā “Spodek” arēnā, kas atgādina milzīgu lidojošu šķīvi. Elīna Babkina uzvarētāju labā izcēlās ar 26 punktiem, Zane Teilāne izcīnīja 15 atlēkušās bumbas, bet Ieva Kubliņa izdarīja trīs rezultatīvas piespēles.

Vanesa Jasa, Luīze Sila un Katrīna Ozola 2023. gada augustā trenera Aigara Neripa vadībā izcīnīja sudraba medaļu Eiropas U20 čempionātā Viļņā un Klaipēdā. Toreiz latvietes finālā tikās ar Franciju, kura šogad turpat Lietuvā nopelnīja vēl vienu zelta godalgu. Sekoja triumfs U18 finālturnīrā.

Francija ir Eiropas sieviešu basketbola līdere. Turpat trīssimt tūkstoši oficiāli reģistrētu spēlētāju, nacionālais čempionāts ar piecām līgām (LF, LF2, NF1, NF2, NF3) un vairākiem simtiem komandu, jaunatnes izlašu panākumi – tas raisa cieņu, taču uzvara Rīgā nav garantēta.

Latvijas sieviešu valstsvienība 2024. gada 9. novembrī

Galvenais treneris: Mārtiņš Gulbis (VEF Rīga).
Treneri: Aigars Nerips (TTT Rīga), Matīss Rožlapa (Saarlouis Royals).
Vingruma treneris: Ivars Ikstens.
Ārsti Mārtiņš Pulveris (VEF Rīga), Mārcis Jakovičs (TTT Rīga).
Fizioterapeiti: Toms Ābeltiņš, Ansis Biedris.
Izlašu direktors: Edijs Eglītis.

Anete Šteinberga aprīlī kopā ar Polinu Astjē izcīnīja Francijas kausu. Digna Strautmane spēlēja kopā ar Marī Polu Foposi. Kitija Laksa un Žanela Salūna ir komandas biedres Itālijas klubā “Famila Schio”, bet Aleksa Gulbe un Ana Tadiča pārstāv Ungārijas klubu “DVTK Miškolc”. Raina Tomašicka pērn “Tarbes” vienībā spēlēja kopā ar Dominiku Malongu.

Francija 2024. gada 6. novembrī

Galvenais treneris: Jean-Aime Toupane.
Treneri: David Gautier, Gregory Halin.

Izspēles kārtība

Četrdesmitās Eiropas meistarsacīkstes basketbolā sievietēm pirmo reizi notiks četrās valstīs, nolēma “FIBA Europe” izpildkomiteja. Grieķija, Itālija, Vācija un Čehija uzņems grupu turnīrus, bet izslēgšanas spēles risināsies Grieķijas galvaspilsētā Atēnās.

Kvalifikācijas sacensībās piedalīsies 36 komandas, taču izspēles kārtība būs citādāka, nekā ierasts. Visas četras rīkotājas sacentīsies vienā grupā. Pārējās 32 vienības tika ielozētas astoņās grupās pa četrām komandām katrā.

Valstsvienības izspēlēs divu apļu turnīru, sacenšoties mājās un izbraukumā (sešas spēles). Kvalifikācija notiks četros sabraukumos: 2023. gada 5.-13. novembrī, 2024. gada 4.-12. februārī, 2024. gada 3.-11. novembrī un 2025. gada 2.-10. februārī.

Finālturnīram kvalificēsies grupu uzvarētājas un četras no astoņām otro vietu īpašniecēm. Eiropas čempionāts notiks 2025. gada 19.-29. jūnijā.

Kvalifikācijas kalendārs pēc izmaiņām