Kate Vilka: "Lai dzīvotu, jāmāk izdzīvot vienam pašam"

Viena no Latvijas labākajām basketbolistēm daļēji izlaida iepriekšējo kvalifikācijas ciklu. Kates dzīvē notika lielas un pozitīvas pārmaiņas – pasaulē nāca dēls Alfrēds. Ģimenes dzīve ieguva jaunu saturu un piepildījumu.

Pašreizējā ciklā Kate ir viena no trīs spēlētājām, kuru vidējais spēles laiks pārsniedz 30 minūtes. Elīnai Babkinai sākot sporta aģentes gaitas un Ievai Pulverei sagaidot ģimenē meitu, valstsvienības ārējā līnijā notikušas lielas pārmaiņas.

“Klaipēdā ir divas komandas – pirms savstarpējām spēlēm valda liela ažiotāža. Basketbolam un sportiskajai konkurencei tas nāk tikai par labu. Manuprāt, tas ir apsveicami, ka vienā pilsētā ir divi sieviešu basketbola klubi. Par to jāpriecājas.”

Visām četrām latvietēm ir lielas lomas ostas pilsētas komandās. “Neptūnas” šobrīd pieejama plašāka rotācija – Kate Vilka spēlē 25 minūtes, savukārt Rūta Stiprā 23 minūtes. “LCC International University” šaurāks loks. Līna Loceniece vidēji spēlē 28, bet Elizabete Bulāne – 27 minūtes.

Vēl izteiktāka bija Vilkas nozīme Eiropas kausā. Treneris Martins Airošus slaidajai un spēcīgajai latvietei atvēlēja vidēji 32 minūtes spēles laika. Tas pilnībā attaisnojās. “Eiropas kausā iekļuvām izslēgšanas spēlēs – pirmo reizi. Cerams, ka tā notiks arī nākamajā sezonā.”

“Play-off” pirmajā kārtā ceļā stājās jau grupas turnīrā iepazītā “Lattes Montpellier” komanda. “Ja nebūtu vēlreiz jāspēlē pret Monpeljē, iespējams, iznākums būtu citādāks. Brauciens līdz Vidusjūras piekrastei aizņēma 16 stundas. Naktī braucām uz Rīgas lidostu. Sekoja divi lidojumi līdz Lionai un pārbrauciens – atcerējos pagājušajā gadā iepazītos ceļus.”

Privātās akciju sabiedrības “Osteca” vadītāja Arvīda Klova un “BioSil” Sieviešu Baltijas basketbola līgas direktora Alvīda Joča redzējums sāk piepildīties – Klaipēda kļūst par Baltijas basketbola centru. “Janvāra beigās spēle notika Klaipēdas arēnā. Paldies skatītājiem – viena puse bija tiešām pilna. Derbijs jau kādu laiku izveidojies. Domāju, ka viņš tikai augs un augs.”

“Women`s EuroBasket” rīkošana 2027. gadā likusi Lietuvai atvēzēties agrāk neredzētam izrāvienam. Pirms 20 gadiem lietuviešiem bija flagmanis – Eirolīgas klubs “Lietuvos telekomas” – un tālāk...nekas. Tagad pavisam citādi. “Latvijas pusei ir, ko mācīties, kā Lietuvā ceļ sieviešu basketbolu. Divdesmit divas spēles tiek translētas Lietuvas sabiedriskajā televīzijā.”

Katei ir savs viedoklis, kāpēc tā. “Jārēķina, ka Lietuvā ir par vienu miljonu cilvēku vairāk – tātad vairāk prātu, entuziastu un darbīgu roku. Tas noteikti palīdz. Visa tauta dzīvo basketbolā. Uzlīme vai piekariņš pie mašīnas, “Žalgira” šalle ap kaklu – Lietuvā basketbols ir kā svētki, nācijas kods.”

Bija laiks pēc neatkarības atjaunošanas, kad latviešu un lietuviešu savstarpējās attiecības kļuva vēsākas. Sadūrās un pārklājās biznesa intereses. Tagad asumi pamazām nogludinās, bet neizpaliek sadzīviska jokošana. “Lietuviešiem būtu jāmācās, ka aukstā zupa jāēd ar rupjmaizi, nevis vārītu un folijā turētu karstu kartupeli. Par to mani visu laiku apceļ (smaida).”

Kate jau sen ir čakla Eirolīgas vērotāja. “Daudz skatos “Žalgiri”, jo atrodamies Lietuvā. Vēl skatos latviešu pārstāvēto klubu spēles – Rolandu Šmitu un “Anadolu Efes”, Andreju Gražuli un Boloņas “Virtus”, Artūru Žagaru un “Fenerbahce”. Arī Mārča Šteinberga spēles “Manresa” rindās.”

Pērn Kate spēlēja Francijas virslīgas jaunpienācējā “Charnay Basket”. Šosezon viņas pēdās cita latviete. “Februāra beigās vai marta sākumā treneris Stefans Leite jautāja par Paulu Strautmani. Pateicu savas domas. Jārēķinās, ka nākamajā sezonā apstākļi var mainīties – izmaiņas treneru korpusā, jaunas spēlētājas, iespējams, cita zāle. Katram spēlētājam pašam jāizsver savas iespējas.”

Īsi pēc dēla piedzimšanas Kate spēlēja centrālo lomu Mārtiņa Gulbja vadītās TTT komandas 2022.-2023. gada modelī. Nākamajā sezonā Rīgas klubs pārtērēja divu gadu ietvarā atvēlētos līdzekļus, tāpēc šosezon sanāca sāpīga piezemēšanās. Budžets saruka uz pusi, bet spēlētāju atalgojumam paredzētā nauda – līdz 2025. gada februāra sākumam – samazinājās pat līdz trīs reizēm.

Šajā situācijā Kates pārcelšanās uz Lietuvu nebija pārsteigums. “Parakstīju vienošanos ar “Neptūnas”. Nedēļu vēlāk uzrakstīja treneris Mārtiņš Zībarts – pajautāja, vai esmu parakstījusi līgumu nākamajai sezonai. Teorētiski piedāvājums bija, taču biju jau izdarījusi izvēli.”

“Pirms tam bija piedāvājums no Mārtiņa Gulbja. Pagājušā gada pavasarī viņš vēl nezināja, kur dosies. Ja viņš paliktu TTT, tad... Beigās viss salikās, kā ir tagad. Piedāvājumi nākamajai sezonai nav tālu, bet pašlaik uz to vispār nekoncentrējos.”

Dzīvošanai Lietuvā ir savi mīnusi, taču plusu ir vairāk, atzīst Kate. “Bieži esam kopā. Alfrēds iet lieliskā bērnudārzā. Ja cilvēkiem jāpārceļas uz Lietuvu, aicinu izmantot skautu bērnudārzu. Otrs ir “fermas” bērnudārzs. Divas stundas miegam, pārējais laiks un ēšana svaigā gaisā.”

“Vienpadsmit bērniem trīs audzinātājas. Manuprāt, bērnus jāaudzina tieši tā – pēc “dāņu metodes” ( friluftsliv – dzīvošana svaigā gaisā; udflytterbørnehave – bērnudārzs brīvā dabā, meža skola bērniem līdz sešu gadu vecumam).”

Scene from the Danish Kindergarten ?￰ﾟﾇﾰ

In Denmark, the practice of encouraging children to play in mud has historical roots tied to the Scandinavian love for nature, known as "Friluftsliv" and the forest school movement which began in the 1950s.

This approach, which values… pic.twitter.com/jd5lsX8XFe

— Sarahh (@Sarahhuniverse) January 31, 2025

The Danish outdoors nature kindergarten "udflytterbørnehave" as a concept is now in Japan as well. Here is one in Tottori. Looks fantastic. pic.twitter.com/uUi3ekYC1d

— Wrath Of Gnon (@wrathofgnon) August 30, 2017

“Tādā vidē ļauts atklāt un iepazīt emocijas, nevis tās noliegt. Mācīties iekurt ugunskuru, grauzdēt riekstus, mācīties, kā izdzīvot – protams, pieaugušo uzraudzībā. Manuprāt, lai dzīvotu, jāmāk izdzīvot vienam pašam. Tikai pēc tam vari socializēties un veidot attiecības ar citiem cilvēkiem.”

Viens no latviešu magnētiem Lietuvā ir Kuršu pussalas smailē esošais Jūras mūzejs. “Vīrs ar dēlu pirms divām nedēļām bija Jūras mūzejā. Trešo reizi. Alfrēdam vajag tieši uz mūzeju, nevis delfīnu šovu. Redzēt, kā elpo zivis – šobrīd radusies interese par jūras pasauli.”

Katei daba un jūra ir tuva. “Bērnudārzs atrodas 200 metrus no jūras. Rudenī pastaigas gar jūru kļuva par rituālu. Tagad sanāk retāk – ziemā mazāk saules. Lietuvai ir īss jūras krasts – var saprast, kāpēc viņi vasarās grib braukt pie mums.”

Izmantotie resursi:
Kate Vilka: “Sports palīdz visām superīgajām mammām”
Kate Vilka pievienojas Karalienes kausa ieguvējai un spēlēs Eiropas kausā
Sieviešu Baltijas basketbola līgai jauns ģenerālsponsors, “Final 4” notiks Palangā
Lietuvas zvaigznes tēvs kļūst par Baltijas līgas direktoru
TTT 2025: radikāla koncepcijas maiņa pēc liela budžeta samazinājuma