Koļesņikovs: "Esmu šeit, lai izcīnītu uzvaras"

Dienu pēc tam, kad "VEF Rīga" ar viena punkta pārsvaru dramatiskā mačā bija pārspējusi lietuviešu "Aiščiai", tikāmies ar vienu no komandas līderiem Jevgēņiju Koļesņikovu - lai pārrunātu spēlētāja karjeru, šābrīža situāciju, arī skatījumu uz basketbolu kopumā. Sanāca iztraucēt Žeņu brīdī, kad pie viņa viesojās vecāki, tomēr spēlētājs bija ļoti atsaucīgs un gatavs uzreiz ķerties klāt sarunai.

"Patīk pati spēle, nevis mērīšanās ar saviem fiziskajiem dotumiem"

- Kā, kur un kad sāki nodarboties ar basketbolu?
Brālis nodarbojās ar basketbolu. Tā kā viņš bija piecus gadus vecāks, tad strādāja man kā piemērs - vienmēr bija papildu motivācija viņu pārspēt. Sāku agri - no pirmās klases. Viss sākās manā dzimtajā pusē, un tur bija arī pirmie sasniegumi, kā arī ielikts pamats lēmumam ar basketbolu nodarboties profesionāli. Nākamais nopietnais solis sekoja, kad vecāki pārcēlās uz Maskavu. Pievienojos "CSKA". Tur arī sāku saprast, ka šajā sportā varu kaut ko sasniegt.

- Kāda ir jaunatnes basketbola sistēma Krievijā, cik viegli ir būt pamanītam tik lielā valstī?
Jauniešiem vēl joprojām nav vienotas līgas Krievijā – viss ir diezgan sadrumstalots, bet sistēma turpina attīstīties. Kad es sāku, bija tikai pilsētas sporta skola, bet kaut kādas līgas izveidojās tikai vēlāk. Pēc tam šim sportam tika piesaistīti līdzekļi no valsts, un sistēma tika pamatos savesta kārtībā, vismaz kaut kādā paskatā. Tika izveidota Bērnu un Jauniešu basketbola līga, kura darbojas vēl joprojām. Tomēr bez tās nekā cita nav. "CSKA" ir viens no retajiem klubiem, kur jaunatnes jautājums ir sakārtots. Klubs tiešām iegulda līdzekļus un darbu jauniešu izaugsmē. Ne visi klubi ir gatavi strādāt ar jaunajiem. Tiem ir nauda, līdz ar to ir vajadzīgs arī tūlītējs rezultāts – pieredzējuši spēlētāji, kas to piegādā. Tādi klubi negrib gaidīt gadus desmit vai piecpadsmit, kamēr izaug talants. Protams, kopējā aina vēl joprojām nav visai iepriecinoša, salīdzinot kaut vai ar to pašu Ameriku, kur labā līmenī ir visas pakāpes – ir vidusskolu basketbols, ir studentu basketbols un ir augstākais pakāpiens, Nacionālā Basketbola asociācija. Krievija ir liela valsts, kurā ir daudz talantu, bet liela daļa no tiem pazūd, jo pēc jaunatnes līgas nav nākamais pakāpiens. Studentu līga eksistē samērā nesen, tai vēl nav nepieciešamais līmenis. Pazīstu daudzus, kuri jau tur spēlē. Ja līmenis pakāpeniski celsies, kopējā sistēma jau dos daudz nopietnāku pienesumu profesionālajam basketbolam visā Krievijā.

- Piemēram, Lietuvā ir labi sakārtota sistēma ar basketbola aģentiem, un lielai daļai talantu tādi ir jau pusaudža gados. Kāda ir situācija Krievijā?
Sākumā ar visu līgumu slēgšanu un sarunām nodarbojos es pats. Tomēr jāatzīst, ka tas rada liekus satraukumus un stresu. Pēc personīgās pieredzes varu teikt, ka domas un sarunas tomēr prasa daudz vairāk enerģijas kā sākumā varētu šķist. Sarunās ar klubiem uzlabot savus līguma nosacījumus nav viegli, bet aģents pārstāv spēlētāja intereses. Galvenais ir trenēties, lai pēc tevis būtu pieprasījums. Ja tāds būs, bez līguma nepaliksi. Tomēr, vēl par Krieviju runājot, 15–16 gadus veciem spēlētājiem praktiski nav aģentu. Lielai daļai spēlētāju tieši vecāki baidās no tā – tās ir mentalitātes iezīmes. Cilvēki nezina, ka aģenti spēlētājiem tikai palīdz, bet vecākiem vēl ir padomju laika domāšana – viņi sargā savu bērnu, jo vienkārši nav pietiekami informēti. Kad spēlētājs pieaug, tad arī saprot, ka bez aģenta profesionālā līmenī izsisties nevar.

- Kāds ir Tavs ideālais karjeras scenārijs. Kāds ir ceļš un kāds - galamērķis?
Uzskatu, ka ideāls ir jau tas, ko esmu piedzīvojis. Nebūtu bijušas tādas pagātnes situācijas man pirms tam - nebūtu es kļuvis par tādu spēlētāju, kāds esmu šobrīd. Visas grūtības darījušas mani tikai stiprāku. Ja tu kaut nedaudz progresē, tad tavs izvēlētais ceļš ir pareizs. Ja esi sasniedzis kādu noteiktu līmeni un esi savā personīgajā izaugsmē apstājies, tad tas vairs nav labi. Mans ideālais ceļš ir nepārtraukts progress. Pēc tam arī virsotnes tiks sasniegtas, lai arī kādas tās būtu. Man personīgi ir svarīgi, lai komandas biedri un treneri saprot, ka es basketbolā tomēr kaut ko protu. Ka es neesmu kaut kāds pižons, bet palīgs komandai. Ja runā par ASV, tad varu teikt, ka mana attieksme ir skeptiska. Mans mērķis ir Eiropa, jo šeit basketbols ir daudz intelektuālāks un interesantāks. Protams, NBA spēlē individuāli visspēcīgākie spēlētāji, bet būtībā viņi ir pārāki ar saviem fiziskajiem dotumiem. Viņi skrien ātri, lec augstu un tas ir arī viss. Tāpēc dodu priekšroku Eiropas basketbolam, jo patīk tieši pati spēle, nevis vienkārša mērīšanās ar saviem fiziskajiem dotumiem.

- Tad jau var teikt, ka viens no sapņiem būtu nacionālās izlases sastāvā pārspēt ASV "Dream Team"?
Neapšaubāmi! Katrs sportists vēlas kaut ko panākt savas valsts labā. Vispirms ir smagi jāstrādā, lai sasniegtu nepieciešamo līmeni un tiktu kandidātos.

"Basketbols nav darbs – tas ir dzīvesveids"

- Kā nokļuvi "VEF Rīga" komandā? Tevi atrada, vai tu meklēji variantus?
Kaut kā sanāca abpusēji. Man bija grūta situācija - sezonas vidus, bez spēļu prakses trenējos pie "CSKA" otrās komandas. Vēl bija divu gadu līgums ar Maskavas klubu. Man meklēja komandu, kurā es varētu tikt pie spēles laika, bet neviens variants neapmierināja. Tieši tad arī noslēdzu vienošanos ar aģentu, kurš spēja panākt kompromisu ar "CSKA". Nevarēju visu sezonu sēdēt bez spēles laika. Neesmu no pieredzējušajiem basketbolistiem, bet par junioru mani arī nenosauksi – šajā vecumā vienkārši ir jāspēlē. Kad pārtraucu līgumsaistības ar "CSKA", biju brīvs spēlētājs basketbola tirgū. Man piedāvāja braukt uz Rīgu. Piekritu un joprojām ne mirkli nenožēloju savu izvēli.

- Bieži leģionāri Latvijā nepaliek uz otro sezonu. Kāpēc pēc vasaras nolēmi atgriezties, zinot, ka klubs nespēlē Eirokausos, tikai BBL otrajā divīzijā?
Tam ir objektīvs izskaidrojums – ierodoties jau noslēdzu līgumu uz pusotru gadu. Pēc nospēlētas pussezonas arī pats vēlējos palikt. Redzēju, ka šeit ir izaugsmes iespējas, pienācīgi pretspēlētāji. Īpaši šajā sezonā visas komandas ir samērā līdzīgas spēkos, līdz ar to visi spēlētāji Latvijas līgā tikai ceļ savu līmeni. Neuzskatu, ka tie paši "Barons", "ASK", "Ventspils" šobrīd ir galvas tiesu pārāki par citām komandām. Var uzvarēt visus, vajag tikai spēlēt.

- Tomēr vasarā nebija varianti no Krievijas klubiem?
Godīgi sakot nemaz nezinu, jo mani tas neinteresēja. Bija skaidrība, ka palikšu Rīgā, tāpēc vasarā bez stresa varēju gatavoties nākamajai sezonai.

- Sazinies vēl ar Maksimu Šeletko? Nav ieteicis, ka tev jābrauc, vai arī gluži pretēji – nav jābrauc spēlēt uz Krieviju?
Esam sazinājušies. Nav sanācis bieži, jo atrodamies dažādās valstīs. Lēmums kaut kur doties, vai nedoties tāpat paliks paša spēlētāja rokās. Biežākā izvēle šajā vecumā ir starp naudas pelnīšanu un spēles laiku laukumā. Varbūt kāds trieksies kaut kur pēc lielāka algas čeka, bet cits prasīs – kāpēc man tā nauda vajadzīga? Es gribu spēlēt un gūt baudu no tā. Uzskatu, ka spēles laiks ir tas, kas dod spēlētājam progresu. Agri vai vēlu tas otrais sasniegs vairāk.

- Krīzes laikā daudzi klubi nespēj izpildīt finansiālās saistības pret saviem spēlētājiem. "VEF Rīga" nav piedāvājis samazināt algas?
Mums vienkārši nav tik liels budžets un algas, lai tās samazinātu. Nav jūtamas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu - algas tiek izmaksātas laikā, ir viss vajadzīgais. Nekādu pretenziju pret klubu pat ne tuvu nav.

- Nesen "VEF Rīga" izteica "ASK Rīga" piedāvājumu apvienoties. Kāds ir tavs, kā spēlētāja, skatījums uz to?
Neesmu šeit, lai apspriestu kluba politiku, bet lai izcīnītu uzvaras. Esmu spēlētājs - daļa mūsu komandas. Šos lēmumus tāpat izskatīs cilvēki, kuriem ar to ir jānodarbojas. Man arī grūti dot kādu atbildi uz šo jautājumu tāpēc, ka es daudzas lietas nezinu. Atrodos Latvijā tikai pusotru gadu. Ja būtu šeit dzīvojis gadus desmit, varētu objektīvi izvērtēt plusus un mīnusus. Tomēr jāsaka, ka "VEF" un "ASK" apvienosies tikai tādā gadījumā, ja tas būs abpusēji izdevīgi. Kā es varu būt pret kaut ko, kas manai komandai ir izdevīgi?

- "Barons/LMT" prezidents Ivo Zonne nesen izteicies, ka savā redzeslokā tur vairākus Latvijā spēlējošus basketbolistus – tai skaita arī tevi. Ir bijušas kādas sarunas?
Sarunas ved tikai aģents, es koncentrējos uz pašreizējā kluba doto uzdevumu izpildīšanu. Varbūt arī kādas sarunas ir bijušas, bet es par tām neesmu informēts.

- Esi domājis par to, kur turpināt karjeru pēc šīs sezonas?
Sports ir diezgan neprognozējams. Nekad nezini, kā būs rīt, kur nonāksi. Uz doto mirkli man svarīgākais ir izpildīt šī gada komandas uzdevumus, tāpēc par vasaru vēl nedomāju. Viss var izrādīties pēc tam arī pavisam savādāk, kā sākumā esi iedomājies. Viss atkarīgs no tā, kā beigsim sezonu. Pēc tam varēs skatīties.

- Nesen intervijā jau izteicies, ka Tev svarīgākais ir komandas uzvara, nevis personīgā statistika, tomēr esi lietderīgākais leģionārs starp Latvijas klubiem un tāds biji arī, kad šeit savu naudu vēl pelnīja Šundovs, Aleksanders, Gusts un citi. Cik lielu lomu labākam līgumam mūsdienās spēlē tieši savāktā statistika?
Kādos gadījumos statistika arī varbūt palīdz, bet šobrīd daudzi treneri vēro tieši pašu spēlētāju, nevis tos ciparus, kuri rakstīti uz papīra. Uzmanība tiek pievērsta tam, kā spēlētājs redz laukumu, kā izvērtē atsevišķas spēles situācijas. Augstu, īpaši Eiropā, tiek vērtēta aizsardzība. Ja spēlētājs labi iekļaujas komandā, ir spēcīgs kā aizsardzībā tā arī uzbrukumā, tad jebkurš treneris noteikti gribēs redzēt viņu savā komandā. Savas minūtes laukumā ir jāatstrādā, lai arī basketbols nav darbs – tas ir dzīvesveids.

"Pats svarīgākais ir komandas uzvara, pārējais viss - otršķirīgi"

- Kāpēc komandai bija tik vājš sezonas sākums?
Godīgi sakot, piedzīvotie zaudējumi pret "Ķeizarmežs" un "Zemgale" vienībām mums nāca par labu. Ignorējot situāciju turnīra tabulā, zaudējumi ir jau aprakti pagātnē. Secinājumus esam izdarījuši - gatavojamies nākamajām spēlēm. Zaudējumi ļoti uzskatāmi parāda nepilnības, kuras nākamajos treniņos tiek atstrādātas, vai pārkārtotas un pārvērstas no mīnusiem - plusos. Katru dienu pilnveidojamies, un no zaudējumiem mācamies.

- Katrai līgai parasti ir savas īpatnības. Spānijā spēlē ciešu aizsardzību, Francijā un Itālijā valda atlētisks basketbols. Kā tu raksturotu Baltijas līgu?
Pirmkārt jau jāsaka, ka šeit ir daudz dažādu komandu. Tie paši lietuvieši un igauņi atšķiras no Latvijas komandām ar savu spēles stilu. Tas arī tāpēc, ka runājam par trim dažādām basketbola nācijām. Esmu novērojis, ka Latvijā vairāk uzmanības pievērš tehnikai un uzbrukumam. Šeit ir vairāki spēlētāji, kuri var gūt daudz punktus, bet neprot vai negrib spēlēt aizsardzībā. Savukārt lietuvieši spēlē no aizsardzības. Protams, visus nevar likt vienā kastē, jo tomēr arī līmeņi atšķiras. Tieši "VEF Rīga" spēlē no aizsardzības – tā mums ir pirmajā vietā. Līdz ar to atbildēšu, ka spēles stilu nosaka konkrētās komandas treneris, nevis valsts. Šeit ir gan atlētiski leģionāri, gan arī lieliski snaiperi.

- Pret kuru spēlētāju Latvijā ir grūtāk spēlēt uzbrukumā, pret kuru – aizsardzībā?
(Pagara nopūta) Nezinu. Teikšu, ka arī pieredzējušie spēlētāji nespēj vienmēr demonstrēt stabilu sniegumu. Visiem ir savi sportiskās formas kritumi – savas bedres. Jāsaka arī, ka nav iznācis vēl tik daudz spēļu aizvadīt pret Elites divīzijas komandām. "Ventspils", "Barons/LMT" un "ASK Rīga" sezonas sākumā spēlēja arī Eiropas kausos. Būtu daudz interesantāk bijis aizvadīt vairāk spēļu pret šīm komandām, lai varētu izvērtēt kurš uz ko īsti ir spējīgs. Līdz ar to nevaru pateikt, ka pret kādu ir grūti vai viegli spēlēt. Kā jau teicu ir sportiskās formas kritumi un kāpumi, ir arī mikro-traumas. Pats svarīgākais ir komandas uzvara, pārējais viss - otršķirīgi. Ja uzvarējām, tad visi labi aizsargājāmies un uzbrukām. Ja zaudējām – tad otrādi.

- Kas spēlēs Latvijas Basketbola līgas finālā?
Protams, gribas redzēt "VEF" kā vienu no fināla dalībniecēm. Jebkurā gadījumā – finālā spēlēs tās komandas, kas to būs pelnījušas. Ja tur tiksim mēs, tad būšu ļoti priecīgs. Bumba ir apaļa un uzvarēs stiprākais.

"Amerikas basketbolā nekā baudāma nav"

- Jau minēji, ka NBA tev īpaši nesaista. Kuri klubi pēc spēles stila īpaši simpatizē Eiropā? Kuras izlases?
Eiropā ir daudz labu komandu. Eirolīgas komandu spēles vienmēr ir patīkami vērot. No izlasēm patīk skatīties spāņu spēles, kā arī serbus, kuri ļoti dzelžaini aizsargājas. Grūti kaut ko izcelt, jo Eiropā vienkārši ir daudz, no kā izvēlēties. Patīk kā spēlē Huans Karloss Navarro, arī Šarūns Jasikēvičs, kad bija sportiskās formas virsotnē, spēlēja fantastiski. No Krievijā spēlējošiem jāizceļ Tradžans Lengdons un Ramūns Šiškausks. Pēdējo spēli Eirolīgā gan "CSKA" smagi zaudēja (smejas). Visvairāk man patīk vērot tieši komandas sadarbību, kā katrs spēlētājs izanalizē konkrēto situāciju laukumā – kādus lēmumus pieņem. Amerikas basketbolā spēlētājs pēc bumbas saņemšanas daudz nedomā – iet uz grozu, driblē uz vietas, vai met. Tur nekā baudāma nav.

- Eiropas čempionātā Latvijas izlase apakšgrupā aizvadīs spēli ar Krievijas valstsvienību. Kādas izredzes dod latviešiem?
Izredzes ir visiem un vienmēr. Uz Eiropas čempionātu brauc spēcīgas izlases, un arī favorīti bieži vien piedzīvo zaudējumus it kā vājākām komandām. Viss būs atkarīgs no tā, kā komanda būs sagatavota. Var teikt, ka sastāvs ir svarīgs, bet ne pats galvenais. Latvijā ir no kā izvēlēties. Spēlētāji spēlē Spānijā, Itālijā, Krievijā, un arī Baltijas līgā ir augsts līmenis. Visu noteiks sagatavošanās process, bet spēlē – kā komanda aizsargāsies un uzbruks. Rezultāts ir neprognozējams – vasarā redzēsim.

- Latviski esi jau kaut ko paspējis iemācīties?
Māku veikalos paprasīt cik, kas maksā. Esmu arī iemācījies vajadzīgo produktu nosaukumus, tāpēc badā nenomiršu un būs spēka trenēties ar pilnu atdevi (smejas).

Jevgēņijs Koļesņikovs

Dzimis: 1985.12.26.
Valsts: Krievija
Klubs: "VEF Rīga"
Statistika:

- Gads, Līga, Spēles, Minūtes vidēji laukumā, Atlēkušās bumbas, Piespēles, Kļūdas, Pārtvertas bumbas, Efektivitāte, Punkti, 1p metienu precizitāte, 2p metienu precizitāte, 3p metienu precizitāte.

Foto:
1. attēls - Ivars Veiliņš, jelgavasvestnesis.lv
2. attēls - Romualds Vambuts, eSports.lv
3., 4. attēlis - Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64

Izmantotie resursi:
bbl.net
basket.lv