Bagatska jaunais izaicinājums

Telavivas superklubam nav izdevies attaisnot lielos izdevumus pēdējās divās sezonās (2014./2015. gada ceturtdaļfināls vērtējams kā normāls rezultāts). Ne velti ir teiciens, ka treneri nomainīt ir vieglāk, nekā 12 (ja piesienamies vārdiem, tad Eirolīgas klubos pat vairāk) spēlētājus, un "Maccabi" pēc šīs idejas arī vadījusies pēdējo pāris gadu laikā. Tas liek domāt, ka vaina varbūt jāmeklē tālāk, bet sporta direktors Nikolā Vujčičs ir kluba leģenda un vismaz pagaidām joprojām sasniegumi kā spēlētājam tiek vērtēti augstāk nekā diezgan viduvējie rādītāji kā ģenerālmenedžerim (pirmajā sezonā gan izcīnīts Eirolīgas tituls, taču pēdējās divas sezonas bijusi izgāšanās).

Pienākusi Ainara Bagatska kārta mēģināt sakārtot basketbola daļu Telavivas svarīgākajā komandā (Eirolīgas mājas spēles izpārdotas (11 060) pēdējās trīs sezonas pēc kārtas). Sonija Vīmsa izteikumi kritiku iztur tikai daļēji, jo ir ļoti svarīgi, kāds treneris ir pie stūres - tieši trenera entuziasms, aura un harizma spēj pavilkt līdzi komandu ceļā uz vienu mērķi. Arī tos spēlētājus, kuriem iepriekš trūkusi pareizā attieksme. Bagatskim līdzšinējā pieredzē pārsvarā bijusi darīšana ar komandām, kas startē lielos turnīros, bet tajos tiek pieskaitītas pastarītēm (runa ir par starptautiskajiem turnīriem, nevis vietējiem čempionātiem). Un tad arī ir vieglāk celt savas akcijas, sagādājot pa kādam pārsteigumam sezonas gaitā vai vienkārši izmantojot it kā spēcīgāko pretinieku vājuma brīžus. Bagatskis kā mentors jeb skolotājs, kā komandas rakstura veidotājs vai valstsvienības gadījumā patriotisma audzinātājs darbojies izcili. Jaunajā darbā iepriekš uzskaitītās prasmes būs jāapvieno ar zināšanām tieši tehniskajās basketbola izpausmēs, jo 20 miljonu budžets prasa tūlītējus rezultātus.

"Maccabi" galvenie treneri kopš 2014. gada pavasara

* - pagaidu treneris, pirms un pēc tam - asistents.

Gan Ņižņijnovgorodā, gan Kijevā, kas bija iepriekšējās Bagatska darba vietas Eirolīgā kā galvenajam trenerim, klubu vadības bija salīdzinoši pacietīgas, apzinoties savu finansiālo iespēju pieticību (nepieminēju "Žalgiri", ar ko Bagatskis izcīnīja divas uzvaras 15 spēlēs Eirolīgā un tika atbrīvots, taču tas notika trenera karjeras pašos pirmsākumos 2006. gadā). Finansiālās iespējas apzinās arī Telavivā un tieši tāpēc tur ar tikai neizgāšanos vai kvalitatīvu basketbolu bez svarīgām uzvarām var nepietikt, lai treneris saglabātu darbu visas sezonas garumā.

Pēdējās divās sezonās, ņemot vērā komandas kopējo bilanci visos turnīros, tā arvien bijusi pārliecinoša, tomēr zaudēts svarīgās un izšķirošās spēlēs, kas liegušas dalību tālākajos Eirolīgas vai Eiropas kausa posmos, vai pat vietējā čempionāta cīņā par zeltu. Ir tādi, kas pārmetuši Bagatskim nespēju ar izlasi uzvarēt izšķirošas spēles (tiesa, tā varētu teikt par jebkuru zaudētu pēdējo spēli Eiropas čempionātos) un, tā kā "Maccabi" arī pāris pēdējās sezonās ar to nav gājis, Latvijas valstsvienības galvenajam startēģim darbā Telavivā būs iespēja šos apgalvojumus apgāzt. Izskatās, ka izšķirošu spēļu netrūks - gan cīņā par Eirolīgas "play-off", gan tuvāk pavasarim arī vietējā čempionātā.

"Maccabi" sniegums kopš Eirolīgas titula 2014. gadā

2010. gadā, kad neviens negribēja vadīt nozākāto Latvijas izlasi, Bagatskis tajā saredzēja Latvijas basketbola un savas karjeras uzplaukšanas potenciālu. Vienkārši darot darbu pēc labākās sirdsapziņas, sliktāk būt vairs nevarēja - katra nākamā darbība sabiedrībā tika uztverta labāk nekā priekšgājēju "varoņdarbi", un, uzņemoties šo darbu, jādomā, ka Bagatskis to paredzēja.

Kristaps Porziņģis ir Latvijas basketbola vārda nesējs pasaulē un, iespējams, arī Ņujorkas vienradža demonstrēto brīnumu ietekmē uz mūsu jaunajiem talantiem sāk lūkoties bez skeptiskiem stereotipiem. Savukārt Bagatskis ir Latvijas jaunās basketbola identitātes iepazīstinātājs. Taisns mugurkauls, spēja pieņemt smagus (un ne vienmēr populārus) lēmumus, miers un pārliecība par sevi (nejaukt ar nelietīgo vārdu "pašpārliecinātība"). Bagatskim ir vēl kāda teicama īpašība, kas arvien trūkst daudziem mūsu platuma grādos - māka sevi pasniegt. Tā, lai neizklausītos pēc tīras lielīšanās, bet pēc sarunas ar šādu personu paliek izjūta, ka esi kļuvis gudrāks.

Telavivā Bagatskim nebūs tā problēma, kas Latvijas izlasē - izteikta centra trūkums pozicionālā spēlē. Tagad varēs paņemt tādu, kāds vajadzīgs. Ja nu neapmierinās Maika Cirbesa vai Koltona Aiversona sniegums. Bagatska basketbolā nozīmīga loma ir arī improvizācijai un tās meistaru "Maccabi" pietiek, kaut vai sākot ar to pašu jau pieminēto Vīmsu.

Labā ziņa ir tā, ka Bagatskis Stambulā pussezonu bija Deivida Blata pirmā uzticības persona basketbola jautājumos (kā gan citādi nosaukt asistentu). Labāks padomdevējs par to, kā strādāt Telavivā, nav iedomājams. Minimālais uzdevums Bagatskim varētu būt Eirolīgas ceturtdaļfināls un Izraēlas čempiontituls. Ja nebūs Izraēlas tituls, var nepietikt arī ar ceturtdaļfinālu Eirolīgā. Ja būs Eirolīgas "Final Four", var pietikt arī bez Izraēlas titula. Ja būs Eirolīgas čempions, tad... [skatīt Blata biogrāfiju].

Vēl viens Latvijas basketbolam aktuāls jautājums - vai Bagatskis paņems sev līdzi kādu mūsu spēlētāju? Līdz sezonas beigām diezin vai, lai gan, atceroties Bagatska māku pieņemt smagus lēmumus, varbūt tāda nepieciešamība rodas. Ja Bagatskis paliks darbā arī uz nākamo sezonu, tad kāda mūsējā piesaiste ir pat ļoti iespējama. Bagatskis nav bijis skops un dāvājis iespējas daudziem Latvijas spēlētājiem sevis vadītajās komandās. Citi tās izmantojuši, citi nē. Tiem, kurus uzaicina, jāsaprot, ka šāda uzticēšanās ir jāattaisno - gan tamdēļ, lai pašam tā nepaliktu pēdējā iespēja spēlēt attiecīgā līmenī, gan arī tamdēļ, lai neiegrieztu trenerim, jo tieši viņš nes atbildību par spēlētāju, ko kluba vadībai ieteicis kā derīgu savai komandai. Un Telavivā trenera atbildība ir vislielākā.

Bagatska galvenā trenera karjera Eiropas klubu turnīros