Kāpēc Meiers nespēlē? Dodiet Štālbergam U18! Boli varēja spēlēt arī LBL...

Cena par patriotismu

Viens no sāpīgākajiem tematiem Latvijas valstsvienības līdzjutējiem šobrīd ir Mārtiņa Meiera minimālais spēles laiks Kazaņas klubā. Šajā sezonā 26 gadus vecais centrs laukumā devies tikai septiņās spēlēs (viena VTB līgā, sešas - Eirokausā), taču arī tajās laukumā pavadītais laiks bijis minimāls (tikai vienā no tām sasniegtas desmit minūtes). Ar veselību Meieram viss ir kārtībā, viņš ir labā formā un gatavs spēlēt, tomēr tas nenotiek. Kāpēc?

Tāpēc, ka Meiers nav galvenā trenera Dimitriosa Priftisa favorīts. Maigi sakot. Un ļoti iespējams, ka tam par iemeslu nemaz nav sportiskie apsvērumi. Priftiss par kluba galveno treneri kļuva jūlija sākumā, un jūlijā klubs arī izziņoja lielāko daļu jaunumu saistībā ar spēlētāju piesaisti vai palikšanu komandā, tai skaitā Meiera nolīgšanu. Tomēr treneris jau laikus pateicis, ka, spēlējot Eiropas čempionātā savas izlases rindās, pie viņa uz nopietnu lomu komandā var necerēt. Tad nu tā ir cena, ko tagad Mārtiņš maksā par savu patriotismu...

Tieši tāpēc jāvēl Meieram pēc iespējas ātrāk tikt skaidrībā ar savu nākotni tieši Kazaņā - Latvijas izlases centrs ir cīnītājs un tik viegli negrasās padoties šādas netaisnības priekšā, taču jāatceras, ka spēlētāja karjeras nav garas. Turklāt interese no ārzemju klubiem par Meieru ir joprojām, taču, ilgi turpinoties nespēlēšanai, situācija noteikti neuzlabosies. Ja situācija pēkšņi nemainās un nekas neliecina, ka varētu mainīties, tad būtu svētīgi redzēt Mārtiņu arī izlases sastāvā februārī. Pirmkārt, tas būtu nopietns papildinājums mūsu valstsvienībai. Otrkārt, arī pašam Meieram tā būtu iespēja atgādināt par sevi.

Tas, ka Mārtiņa vārds svītrots no VTB līgas pieteikuma, neko īpaši nemaina. Spēlētājam ir spēkā esošs līgums ar klubu. Tas, vai klubs izmanto šo spēlētāju arī mačos, ir kluba lēmums. Bagātais dara, kā grib. Starp citu, arī grieķu spēka uzbrucēja Kosta Kaimakoglu vārds vairs nav VTB līgas pieteikumā - viņš šovasar parakstīja jaunu līgumu ar klubu, taču šobrīd ilgstoši nemaz nevar spēlēt savainojuma dēļ.

Aizkavējies pilnmēness Panevēžā

Vēl vienu aktualitāti mūsu basketbolam sagādāja lietuvieši - Panevēžas klubs svētdien atbrīvoja no darba galveno treneri Artūru Štālbergu, tad izrādījās, ka neatbrīvoja un lika pirmdien novadīt treniņu, pēc kā vēlreiz atlaida, taču ne oficiāli. Situācija smieklīga, piekritīsiet? Cik dienvidu vēji atpūtuši informācijas pavedienus līdz Rīgai, šobrīd tiek risināts šķiršanās process - kurš paturēs televizoru, kuram paliks ledusskapis. Tikmēr Štālbergs skaitās galvenais, taču ar komandu neaizlidoja uz Redžo Emīliju, kur jau rītvakar “Lietkabelim” svarīga spēle par tikšanu Eirokausa nākamajā kārtā. Komandas vadība pagaidām uzticēta ukrainim Vitālijam Černijam, kurš līdz šim bija trešais treneris jeb otrais asistents. Iepriekš pārsvarā ar jaunatni strādājis un par galveno treneri kļuvis tikai pēc tam, kad Ukrainu skāra krīze, un vietējais čempionāts kļuva vājš. Panevēžas klubs gan meklējot citu galveno, tāda vismaz bija sākotnējā informācija.

Lēmums atbrīvot galveno treneri komandai, kas ir reāla pretendente uz atkārtotu iekļūšanu Lietuvas finālā, brīdī, kad komanda turpina reāli cīnīties par vietu Eiropas kausa otrajā kārtā, šķiet sasteigts. Sazvanot Štālbergu Panevēžā, jau biju sagatavojis jautājumu par to, ka, neraugoties uz piecu zaudējumu sēriju, komandai bija arī astoņu un četru uzvaru sērijas, turklāt sniegums tieši bijis labs un skatāms. Bet mēs katrs, kuram kāds radinieks vai liels favorīts ir spēlējis kādā komandā, taču esam pieķēruši sevi pie domas, ka treneris neko nejēdz, ja nelaiž laukumā vai nedod iespēju mūsu favorītam, un vēl komanda zaudē… Tādās reizēs ir cilvēciska tendence visu redzēt sabiezinātos toņos.

Luks Aukštikalnis “Lietkabeļa” rindās pašmāju čempionātā vidēji laukumā ticis nedaudz vairāk par desmit minūtēm, Eiropas kausā - vidēji vien sešas minūtes. Kas ir Luks Aukštikalnis? 22 gadus vecs otrais numurs, kurš spēlējis tikai vienā jauniešu izlasē (U20) un arī tur bija desmit minūšu spēlētājs. Toties viņa tēvs ir basketbola kluba “Lietkabelis” valdes loceklis, kurš pēc no Lietuvas basketbola dzīves pazinējiem ievāktās informācijas neesot bijis mierā ar savas atvases mazo spēles laiku un jau iepriekš licis noprast, kādas sekas varētu būt, ja laukumā pavadītais spēles laiks Lukam nepalielināsies. Vai šādām runām ir pamats? Nezinu, klāt neesmu stāvējis. Un pilnīgi saprotams, ka arī treneris Štālbergs, atbildot uz šo jautājumu, nevēlējās konkretizēt atbildi, vien norādot - ja tādas runas klīst, tad droši vien jāsaka, ka nav dūmu bez uguns. Paskatīsimies pēc vairākiem gadiem, kur savās karjerās būs ticis viens, kur - otrs.

Nākamajā vasarā Latvijā paredzēts Eiropas U18 čempionāts puišiem, un LBS šobrīd aktīvi nodarbojas ar Latvijas junioru valstsvienības galvenā trenera meklējumiem. Reāli kandidāti palikuši trīs - “VEF skolas” treneris Raimonds Feldmanis, “Ogres” treneris Artūrs Visockis-Rubenis, kurš ar šī gadagājuma puikām strādāja jau U14 un U16 izlasēs, kā arī nupat uzradies kandidāts Artūrs Štālbergs. Katram no kandidātiem ir savi plusi un iemesli, kāpēc tikt ieceltiem amatā, bet es sliecos tieši uz pēdējo.

Štālbergs bija izlases direktora amata kandidāta Mārtiņa Lauvas kandidāts uz vīriešu valstsvienības galvenā trenera amatu. Manuprāt, ļoti labs variants, taču jau saknē tika nocirsts, jo “Lietkabelis” nebija ar mieru laist savu galveno treneri uz izlasi. Ņemot vērā to, kā attīstījusies Štālberga karjera, loģika un intuīcija saka, ka pienāks arī viņa laiks pie lielās izlases stūres. Tomēr šobrīd mums jau ir labs galvenais treneris Arņa Vecvagara personā, kura darbu pēc tikai divām spēlēm Pasaules kausa atlases ciklā nav iespējams objektīvi izvērtēt, un tas nemaz nav nepieciešams - izvēle ir izdarīta, tagad jāļauj strādāt un jāvērtē ilgākā termiņā. Tikmēr U18 izlasei ir iespēja tikt pie lieliska trenera Štālberga izskatā, ja vien pats treneris to vēlas.

U18 čempionāti, kas aizvien ir prestižākie no visiem jaunatnes čempionātiem, ierasti notiek jūlija beigās un augusta sākumā, līdz ar to Štālbergam nebūtu problēmu ar savienošanu, tiekot pie darba kādā klubā. Un no LBS puses Štālberga iecelšana būtu labs gājiens arī publiskajā telpā. Ja nu pēkšņi neizdodas sasniegt cerētos mērķus, vainot LBS par Eirokausa līmenī jau divas sezonas kā galveno treneri strādājušu speciālistu ārzemju (!) klubos iecelšanu būtu aplami. Tomēr jāfokusējas uz labo, galu galā šajā paaudzē mums ir tiešām talantīgi spēlētāji (Žagars, Miška, A.Kurucs, Berķis, Hlebovickis u.c.), kuri savienojumā ar labu treneri varētu sasniegt labu rezultātu, un, kas, manuprāt, vēl svarīgāk - iegūtu lielisku pieredzi, strādājot pie Eiropas kausa līmeņa trenera.

Brāļi Boli varēja nonākt arī Latvijas čempionātā

Ja kādu basketbola mīļotāju vēl nebija skāris Bolu ģimenes drudzis, tad Lamelo un Liandželo pievienošanās Prienu “Vytautas” nebūs atstājusi vienaldzīgu nevienu šī sporta veida sekotāju mūsu platuma grādos. Kāds gan sakars “Vytautas” papildinājumam ar Latvijas basketbolu, ko pieminēju ievadā kā šī bloga tematu? Pirmkārt, paredzams, ka Boli savas jaunās komandas sastāvā viesosies arī Latvijā - 24. janvārī Liepājā paredzēta “Betsafe/Liepāja” un “Vytautas” tikšanās Baltijas līgas otrā apļa cīņā. Savukārt nedēļu ātrāk Prienā viesosies vēl viena no BBL šīs sezonas klusajām favorītēm “Jūrmala”.

Otrkārt, izrādās, ka arī vismaz viena Latvijas kluba e-pastā esot iekritusi brāļu Bolu pārstāvja ziņa ar piedāvājumu ņemt jauniešus savā azotē. Kāda kluba, kas izskata iespējas papildināties sezonas turpinājumā. Šāds variants gan neesot izskatīts kā nopietns. Par kaķi maisā šo variantu gluži nevar nosaukt, drīzāk - par diviem kaķiem caurspīdīgā politelēna maisiņā, ko uz muguras nes mūžam dzīvespriecīgs Ziemassvētku vecītis, kurš dzīvo mazliet ārpus realitātes. Šoreiz paliksim vērotāju pozīcijās ar minimālu līdzdalību šajā Bolu ģimenes trakumā un varbūt labi, ka tā.