Blogs: Par LBL startu, 3 apļiem, leģionāru limitu

Pagājušogad ap šo laiku, īsi pirms sezonas sākuma, veidoju “LBL Spēka rangu”, taču šosezon ko tādu paveikt bija neiespējami. Tikai nepilnu nedēļu pirms turnīra sākuma kļuva skaidrs galīgais dalībnieku sastāvs, taču Jūrmalas vienības pieteikumā līgas mājaslapā sastāva sadaļā dienu pirms komandas pirmā mača joprojām tukšums. Informācija no tuvu stāvošiem cilvēkiem gan liecina, ka, lai arī nokomplektēti pēdējā brīdī, jūrmalnieki, ar laiku ieskrienoties, varētu kļūt par reālu pretendentu uz ko vairāk vai mazāk spožu pavasarī. Tas labi. Jo citas iepriekšējo gadu pretendentes uz godalgām šajā sezonā atkāpušās vismaz soli atpakaļ, ja ne pat divus.

Vai Valmieras zaudējums Universitātei ir pārsteigums? Diezin vai. Vidzemnieku sastāvs jūtami atjaunināts, komandā ir virkne nepilngadīgu vai tikko pilngadības slieksni pārkāpušu personu un dažiem no viņiem atvēlēta arī samērā liela loma. Turpretī LU rindās pret Valmieru spēlēja augustā pasaules universiādes bronzu izcīnījuši puiši, kas pa ceļam uz šo panākumu apspēlēja Serbijas, Vācijas un citu respektablu vietējo čempionātu rezervistus. Skaidrs, ka ar muskuļiem vēl neapaugušajiem vidzemniekiem aizsardzībā klāsies grūti, bet abos mačos, tai skaitā pret Ventspili, vairāk nekā 80 gūtie punkti sola, ja ne uzvaras, tad skatāmu basketbolu gan. Ir četri pieredzējušāki vīri (Kaufmanis, Elksnis, Adiņš, Iļjins), bet pārējie - jaunie. Azartam trūkt nevajadzētu. Jānovēl pacietība galvenajam trenerim Kristapam Valteram. Kas zina, varbūt uz pavasara pusi Valmiera jau būs pabojājusi dzīvi nevienai vien citai rangā nosacīti augstāk esošai komandai.

Vai Ogres uzvara pār VEF ir pārsteigums? Jā, protams, galu galā komanda, kas tā arī vēl nekad nav spēlējusi izslēgšanas turnīrā, uzveica valsts aktuālo čempioni. Turklāt ogrēniešiem lielu daļu no sagatavošanās posma nācās iztikt bez galvenā trenera klātbūtnes (Artūrs Visockis-Rubenis bija aizņemts darbā ar valstsvienību), turklāt ogrēniešiem pagaidām jāspēlē bez diviem savā dzimtajā sporta skolā atgriezušamies lokālā mēroga zvaigznēm Rinalda Sirsniņa un Kristapa Dārgā personās. Ja pirmais varētu atgriezties ierindā jau salīdzinoši drīz, tad uz Dārgā spēlēšanu varētu nākties vēl pagaidīt vēl kādu laiciņu. Ar visu to Ogre demonstrēja labu sniegumu, ko noteikti ietekmēja gan mājas faktors, gan fakts, ka vairums spēlētāju kopā spēlē jau otro sezonu pēc kārtas. Tad, kad šis mehānisms vēl tiks kārtīgi ieeļļots un, kas zina, varbūt uz kādu brīdi tajā parādās arī kāds lielāks zobrats, Ogre būs medaļu pretendente. Katrā ziņā neiekļūšanu izslēgšanas turnīrā šosezon gan kluba vadība varētu nesaprast (ja nu vienīgi pēkšņi mainās kopējā situācija līgā un citi klubi jūtami pastiprinās). Tāpēc nav pārsteigums arī uzvara pār Jēkabpili, kuras ambīcijas pēc iepriekšējām sezonām, ņemot vērā sastāva komplektāciju un dalību turnīros (runā, ka nepiedalīšoties Baltijas līgā), ievērojami kritušās.

Runājot par Rīgas komandu, nepalika pārliecinošs iespaids par VEF leģionāriem (latviešu valodā runājošo Labucku šoreiz neskaitām pie leģionāriem - viņš ar saviem pienākumiem tika galā). Protams, jāņem vērā to, ka šī ir tikai viena spēle un tālejošus secinājumus pēc tās izdarīt būtu nekorekti. VEF atdeva par 14 (!) rezultatīvām piespēlēm mazāk, nekā ogrēnieši un nepalika izjūta, ka Rīgas komandā būtu īsts playmaker jeb situāciju veidotājs. Tāds, kurš var saasināt spēli, sakustināt pretinieku aizsardzību. Potenciāli tāds varētu būt Kaspars Vecvagars, kad atgriezīsies ierindā, bet līdz tam vēl jāpagaida labs laiciņš un par to, kāds Kaspars atgriezīsies pēc tik ilgas pauzes, šobrīd varam tikai spekulēt bez reāla pamatojuma. Žēl, ka vēl neizdevās redzēt darbībā Andri Misteru - arī viņš savulaik jaunatnes basketbolā bija tāda tipa spēlētājs, kurš var radīt situācijas sev un citiem. Ja palika uz soliņa, acīmredzot tam ir iemesls, bet sezona ir gara un savu iespēju Andris sagaidīs.

Interesanti būs pavērot, kā komandas spēle izmainās brīdī, kad tai pievienosies Rolands Freimanis, kurš trenējas ar VEF. Viņš varētu būt “go-to-guy” jeb spēlētājs, uz kuru komandai nospēlēt brīžos, kad ir vajadzīgs punktu guvums. Taču, ja viņš komandā ir ar tā saucamo “atvērto” līgumu un kādā brīdī vienkārši aizbrauc projām, tās atkal būs galvassāpes trenerim Jānim Gailītim.

Skatīsimies, kādus uzlabojumus VEF būs veikusi trešdien, kad aizvadīs nākamo LBL spēli, Salaspilī uzņemot “Betsafe/Liepāju”. Kurzemnieki sezonu sāks ar gandrīz tikai vietējiem talantiem, papildspēki atrasti tikai garajā galā - viens Krievijas pēc spēka ceturtajā līgā (Superleague 3), otrs NCAA otrajā divīzijā. Viegli nebūs, bet treneris Galvanovskis saprot situāciju un rēķinās ar to. Jāskatās, vai sezonas gaitā netrāpīsies sameklēt kādu nepamanītu dārgakmeni, kā tas Liepājai ne reizi vien izdevies. No “kaķiem maisā” uz plašākas basketbola kartes tieši Liepājā sevi pieteikuši vairāki amerikāņi (Džošuā Mejo un Kriss Ričardss - abi šosezon Vācijā; Malkolms Grifins - Grieķijā; Karls Montgomerijs - Beļģijā).

Par ārzemniekiem runājot, varbūt tieši šis būtu īstais brīdis, kad palielināt vai atcelt ārzemnieku kvotas, lai celtu kopējo čempionāta līmeni. No šīs sezonas atcelta 7000 eiro lielā licences maksa par ceturto leģionāru, bet varbūt jāsper vēl solis tālāk? Zinātāji runā, ka tepat blakus Lietuvā leģionāriem licences maksā tikpat, cik vietējiem spēlētājiem. Arī tas būtu risinājums klubiem, kuru rocība kļuvusi mazāka (visiem?), mēģināt noturēt vismaz iepriekšējo sezonu līmeni. Šobrīd sanāk mākslīga vietējo jauno spēlētāju stumšana laukumā, pat ja reāli nav sasniegta gatavība spēlēt valsts čempionāta augstākajā līgā. Basketbola tirgus ir milzīgs un ir neticami daudz leģionāru, kuri ir gatavi braukt uz tādām vietām kā Latvija par neticami mazu atalgojumu cerībā sevi apliecināt uz tikt uz labāk apmaksātām līgām. Šādi spēlētāji var celt čempionāta sportisko līmeni. Jaunie spēlētāji nav gurķi - viņiem nav jāaug siltumnīcā. Lai izaugtu labs jaunais spēlētājs, viņam ir jāizsit savs ceļš pietiekami nopietnā konkurencē, nevis jāsaņem kaut kādas garantijas pirms vēl esi paveicis ko nopietnu laukumā. Šo tēmu varētu ievilkt arī līdz LBL2, kas ir nozīmīga vieta jauno spēlētāju attīstīšanai un kliedz pēc sportiskā līmeņa augšanas, bet šoreiz tik dziļos ūdeņos nelīdīšu. Vien piezīmēšu, ka leģionāru kvotu atcelšana vai paplašināšana LBL1 teorētiski varētu celt arī LBL2, uz kuru tādā gadījumā, iespējams, būtu jāpārceļas dažam vai ne tikai dažam LBL1 veterānam, bet LBL1 komandām piesaistītie jaunie spēlētāji būtu spiesti izsist sev minūtes nopietnā konkurencē ar izsalkušiem ārzemniekiem.

Protams, sezona jau sākusies un šobrīd veikt izmaiņas varbūt nebūtu pieklājīgi, bet, ja pāris stundu pirms sezonas pirmā mača tiek mainīts nolikums par vienas komandas aizvadāmo apļu skaitu, tad kāpēc lai nemainītu nolikumu arī par ārzemniekiem jau sezonas gaitā? Starp citu, nonākšana līdz trim apļiem vienas komandas izpildījumā bija citu LBL klubu ierosinājums, kas tika pieņemts pašā pēdējā brīdī. Liepājas, Ogres, LU un Jēkabpils parakstīts dokuments, kā arī “Ventspils” kluba augstākā līmeņa vadības iesaistīšanās jautājuma risināšanā beidzās ar šādām nolikuma izmaiņām. Un tam ir racionāls pamatojums. Jau ne pirmo sezonu sanāk tā, ka, skaitot arī potenciālās spēles Baltijas līgā, Latvijā profesionālu klubu komandas regulārajā sezonā aizvada mazāk spēļu, nekā atļauts aizvadīt Jaunatnes līgā spēlējošajiem bērniem un jauniešiem. Turklāt joprojām nav skaidrības par Baltijas līgas formātu šajā sezonā (tiekot gaidīts, kad beigsies visas starptautisko turnīru kvalifikācijas, lai saprastu visu dalībnieču skaitu) un to, cik spēļu tas paredzēs.