Elodī Godēna: "Anete Jēkabsone mācīja man angļu vārdus"
"Kad ienācām "Elektrum" Olimpiskajā centrā, teicu Izabellai, "Mēs nācām uz svariem šajā zālē, atceries?" Viņa, "Jā, mēs te uzvarējām Eiropas čempionātā!" Francijas titulētākā kluba "Bourges Basket" kapteine Elodī Godēna (Elodie Godin) pēc uzvaras Eirolīgas spēlē Rīgā atcerējās triumfu 2009. gada Eiropas čempionātā un spēlēšanu kopā ar Aneti Jēkabsoni-Žogotu.
Staltā Godēna ir viena no vairāk pieredzējušām Eiropas basketbolistēm – viņa Eirolīgā spēlē jau 15. sezonu. Šerbūrā dzimusī spēlētāja pārstāvējusi trīs vadošos Francijas klubus “Bourges”, “USVO Valenciennes” (2006-2007) un “Lattes Montpellier” (2014-2017). Vienu sezonu pavadījusi “USK Praha” rindās (2007-2008), sešas – Itālijas augšgala komandās “Taranto” un “Famila Schio”.
Pēc atgriešanās dzimtenē Godēna devās nākamajā dzīves ceļojumā. Satika dzīves draudzeni, Monpeljē spēlētāju Naomi Halmanu un 2017. gada pavasarī nopirka māju viņas dzimtajā Nīderlandē. Neraugoties uz to – un konsultāciju sniegšanu Nīderlandes izlasei – garā spēlētāja turpina profesionāli spēlēt Francijā.
Godēna pirmo reizi pārstāvēja “Bourges” 2003.-2006. gadā. “Laikā starp manu pirmo un otro spēlēšanu noticis daudz izmaiņu. Klubs paplašināja un pilnībā atjaunoja mājas zāli “Le Prado”. Tagad 3000 sēdvietu vietā ir 5000, viss jauns. “Bourges” vienmēr bijusi profesionālākā komanda Francijā, sākot no fizioterapeita. Spēlētājām sagādāts viss nepieciešamais, klubs rūpējas par jauno spēlētāju izaugsmi. Tā arī turpinām.”
🎥 Les highlights de la 1ère victoire de la saison en #EuroleagueWomen ! #FiertéTango pic.twitter.com/odVn6YQ1w3
— Tango Bourges Basket (@BourgesBasket) October 30, 2019
❄️ Sang froid : 14pts dans le dernier quart pour Ana Dabovic ! #EuroleagueWomen #FiertéTango pic.twitter.com/xzQJz5sVhV
— Tango Bourges Basket (@BourgesBasket) October 30, 2019
“Bourges” pirmo reizi 26 gadu laikā ir jauns prezidents. Leģendārais Pjērs Fosē (Pierre Fosset) jūnijā uzticēja vadības grožus Agnesei Senžī (Agnes Saint-Ges). Komandas radošākā spēlētāja Marina Žohanesa pavasarī pārgāja uz Tonija Pārkera klubu “Lyon”, vasarā spēlēja Eiropas čempionātā Rīgā un debitēja WNBA vienībā “New York Liberty”.
“Esam pieredzējusi komanda. Nedaudz gados vecāka – pati atgriezos spēlēt pēc operācijas, jo pārrāvu ceļgala priekšējās krusteniskās saites. Sārai Mišelai bija tāpat un Izabella Jakubū atgriezusies Francijā pēc pauzes,” teica Godēna. “Saspēlēšanās aizņem vairāk laika nekā cerējām. Domāju, kādā brīdī būsim fiziski gatavas. Tad būs labi, taču tas vēl nav noticis.”
Buržas klubs Eirolīgā spēlē kopš 1995. gada (līdz 1996. gadam – Eiropas Čempionvienību kausa izcīņa). Pirmajās sešās sezonās – kamēr turnīrā nebija ienākusi krievu un turku nauda – “oranži-melnās” kļuva par trīskārtējām Eirolīgas čempionēm. Jaunās sezonas sākums bija neierasts – komandai tikai otro reizi 25 gadu laikā draudēja 0-3 starts.
“Uzvara Rīgā bija ārkārtīgi svarīga. Tu uzvari vai gandrīz “nomirsti” (runājot par turnīra izredzēm). Zaudējām pirmās divas spēles pret Venēciju un Prāgu, tāpēc atbraukt un uzvarēt Rīgā bija tiešām nozīmīgi. Tieši to teicu meitenēm pirms spēles – mums jāuzvar, ja gribam finišēt A grupas “Top 4”. Neparādījām labāko basketbolu, taču esam gandarītas atgriezties mājās ar uzvaru.”
Godēna un Izabella Jakubū 2009. gadā Valmierā un Rīgā kļuva par Eiropas čempionēm. Latvija nav sveša arī pārējām “Bourges” spēlētājām. Aleksa Šartorū un Iliana Rupēra jūnijā Rīgā iesāka ceļu pretī Eiropas sudrabam, bet Elina Eldebrinka ar Zviedrijas izlasi uzrādīja visu laiku labāko rezultātu.
“Kad ienācām “Elektrum” Olimpiskajā centrā, teicu Izai, “Mēs nācām uz svariem šajā zālē, atceries?” Viņa, “Jā, mēs te uzvarējām Eiropas čempionātā!” Mums ir ļoti labas atmiņas par Rīgu. Nesen visas tikāmies Parīzē – daudzas jau beigušas profesionālo karjeru. Bija jauki komandas biedres satikt ārpus laukuma.”
No 2004. līdz 2006. gadam Godēna spēlēja kopā ar Aneti Jēkabsoni-Žogotu. Latviešu aizsardzei tas bija nozīmīgs laiks – spēlējot Buržā, viņa tika atzīta par 2005. gada Eiropas labāko jauno spēlētāju FIBA versijā, bet valstsvienības rindās pirmo reizi sasniedza Eiropas “Top 6”.
“Atceros, ka biju ļoti jauna un nepratu runāt angliski. Viņa man iemācīja dažus vārdus angliski, es viņai – franciski. Atceros, ka Anete vienmēr smaidīja un smagi strādāja. Viņa ir laba spēlētāja – bija gods spēlēt kopā. Vēlāk tikāmies valstsvienību spēlēs un Itālijā.”