Vīrs, kurš pārtrauca TTT supersēriju un izvēlējās Alenu Aiversonu

Ņūdžersijā uzaugušais DiLeo spēlēja koledžu basketbolu “Tennessee Tech” un “La Salle” universitātē Filadelfijā. Jaunais aizsargs studēja uzņēmējdarbību un guva labus panākumus mācībās, pirmajā gadā Brālīgās mīlestības pilsētā tiekot iekļauts akadēmiskajā “All American” simboliskajā komandā. Viņa treneris bija pārejas uzbrukuma piekritējs, “run and gun” filozofs, nākamais NBA un WNBA klubu stūrmanis Pols Vestheds.

DiLeo sapņoja par spēlēšanu NBA, taču uzreiz pēc “LaSalle” absolvēšanas 1978. gadā savainoja potīti un nevarēja piedalīties līgas klubu treniņnometnēs. Viņa vecākais brālis Frenks vienu sezonu iepriekš spēlēja Vācijas klubā “SSV Hagen”, bet 1979. gadā uz Rietumvāciju devās arī Tonijs.

Divdesmit četrus gadus vecais amerikānis nākamajās 11 sezonās kļuva par deviņkārtēju Vācijas čempionu – septiņas reizes ar sieviešu komandu “Agon 08 Dusseldorf” (1980-1986) un divas reizes ar vīriešu vienību “Saturn Koln” (1987, 1988). Viņš tika atzīts par Bundeslīgas gada treneri (1987) un četrus gadus vadīja Rietumvācijas sieviešu valstsvienību (1981-1985).

Basketbols Vācijā nebija īpaši populārs. Valsts divreiz uzņēma planētas labākos basketbolistus (Berlīne 1936, Minhene 1972), taču nacionālā līmenī groza bumba nevarēja konkurēt ne ar futbolu, ne handbolu, ne virkni individuālo sporta veidu.

Gan Austrumvācijā, gan Rietumvācijā basketbols bija nišas sporta veids. Piemēram, Vācijas sociālistiskā partija (SED) 1969. gadā pieņēma rezolūciju par augstu sasniegumu sportu (Leistungssportheschluss). Valsts mērķis – 1980. gadā izcīnīt otro vietu Olimpiskajās spēlēs aiz Padomju Savienības.

Vācu komunisti pieņēma lēmumu atbalstīt sekojošus vasaras sporta veidus: boksu, paukošanu, futbolu, svarcelšanu, vīriešu handbolu, džudo, kanoe, vieglatlētiku, jāšanas sportu, riteņbraukšanu, airēšanu, šaušanu, cīņas sportu, peldēšanu, daiļlēkšanu, burāšanu, vingrošanu un volejbolu.

Virkne citu sporta veidu piedzīvoja dramatisku līdzekļu samazinājumu, tai skaitā: basketbols, ledus hokejs, lauka hokejs, modernā pieccīņa, ūdenspolo un kalnu slēpošana. Tālaika neolimpiskie sporta veidi valsts finansējumu vairāk nesaņēma: teniss, galda teniss, šahs un motosports. Iegūtos līdzekļus pārvirzīja prioritārajiem sporta veidiem.

Arī rietumos groza bumbai bija maz līdzekļu. Diseldorfas klubs balstījās uz dažu entuziastu darbu un privātā sponsora Jozefa Frankena atbalstu. Kad Frankens 1990. gadā pārtrauca atbalstīt “Agon 08”, klubam palika nodokļu parāds 120 tūkstošu doičmarku apmērā. “Neviens nepalīdzēja, arī pašvaldība nē. Mūsu nākotne pieder populārajiem sporta veidiem,” atcerējās kluba vadītājs Hanss Peters Telens (Thelen).

Pirms DiLeo ar Diseldorfas meitenēm strādāja fizkultūras skolotāja Matilde Broijere. “Melni-baltās” 1975. gadā izcīnīja pirmo Rietumvācijas titulu un tika iesauktas par Broijeres meitenēm (die "Breuer-Mädels"). Gadu vēlāk notika vēl viens zīmīgs notikums – “Deutsche JugendKraft Agon 08” apvienojās ar “Mörsenbroicher SV”. Tā kļuva par pirmo Diseldorfas klubu apvienošanos pēc Otrā Pasaules kara.

DiLeo ierašanās deva “Agon” – klubs nosaukts grieķu sacensību dieva vārdā – jaunu uzrāvienu. Diseldorfas basketbolistes jaunā amerikāņa vadībā kļuva par Vācijas stiprāko komandu. “Agon 08” nopelnīja 136 uzvaru sēriju Bundeslīgā un Vācijas kausā, kā arī divas reizes sasniedza Eiropas Čempionu kausa finālu (1983, 1986).

Tonijs izmantoja Pola Vestheda filozofiju – ātru un rezultatīvu spēli uzbrukumā. Trenējot Ķelnes “Saturn”, viņš sasniedza Bundeslīgas rekordu, komandai vienā spēlē sametot 144 punktus. DiLeo starptautiski lielākais sasniegums – 1983. gada 24. februārī “Agon 08” savā laukumā 1000 skatītāju klātbūtnē pieveica Rīgas TTT ar 52:49, divu spēļu summā pārspēja pretinieci ar 125:124 un pirmo reizi vēsturē iekļuva Eiropas Čempionu kausa izcīņas finālā.

Gadu iepriekš TTT ceturtdaļfināla grupā sagrāva “Agon 08” bez variantiem. Rīgā 87:57, Diseldorfā 78:57, summā 165:114. Nākamajā ziemā rīdzinieces iesāka turnīru ceturtdaļfināla grupā ar ierasto 6-0, pa divām reizēm pārspējot Prāgas “Slavia”, Zagrebas “Monting” un Parīzes “Asnieres Sport”.

TTT prioritāte 25. sezonā bija Padomju Savienības čempionāts un PSRS tautu astotā spartakiāde Maskavā. Nekas pārsteidzošs, ņemot vērā, ka rīdzinieces 1981. gada sezonu vietējā čempionātā pabeidza ar bilanci 31-6 un nākamajā gadā ar 34-6, kamēr Eiropā nebija zaudējušas...kopš 1966. gada (pusfināla pirmajā spēlē 53:57 pret Krakovas “Wisla”).

Galvenā trenera Raimonda Karnīša rīcībā tosezon bija 16 basketbolistes: Ilga Briede, Ilze Brumermane, Vita Elksne, Marianna Feodorova, Līga Grīnberga, Mudīte Gūtmane-Zandere, Ludmila Jermolajeva, Lija Judasa, Zane Krancmane, Anete Muižniece, Inita Rītiņa-Kresa, Lorita Sauša, Uļjana Semjonova, Maija Šiliņa, Laimdota Šurkusa-Zariņa un Dace Zeltiņa.

Divus metrus un 18 centimetrus garā Semjonova tobrīd bija divkārtēja olimpiskā čempione (Monreāla 1976, Maskava 1980), divkārtēja pasaules (1971, 1975) un astoņkārtēja Eiropas (1968, 1970, 1972, 1974, 1976, 1978, 1980, 1981) meistare. Maijas Salenieces-Šiliņas rēķinā 10 Eiropas čempionvienību kausi (1969-1975, 1977, 1981-1982) un 12 Padomju Savienības tituli, bet Marianna Feodorova-Krišuka 1981. gadā kļuva par Eiropas čempioni.

Ko varēja pretī likt Vācijas basketbols? Neko daudz. Rietumvācijas spēlētājas no 1956. līdz 1983. gadam Eiropas čempionātā nespēja finišēt augstāk par desmito vietu, ne reizi neapsteidzot Bulgāriju, Čehoslovākiju, Austrumvāciju, Poliju, Rumāniju un Ungāriju. Četras reizes – 1966., 1968., 1976. un 1983. gadā – vācietes finišēja pēdējās, bet nākamajos sešos finālturnīros nespēlēja.

DiLeo pastiprināja sastāvu ar 23 gadus veco UCLA absolventi Denīzi Kariju (Denise Curry). Viņa 20 gadu vecumā kļuva par ASV izlases – tobrīd tā bija U23 vecuma vienība – līderi. Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kas 1980. gada 5.-15. maijā notika Bulgārijas pilsētā Varnā, amerikānietes nopelnīja bilanci 6-1. Beigās, protestējot pret PSRS iebrukumu Afganistānā, ASV spēlēs nepiedalījās – “zvaigžņoti-svītrainās” Maskavā nomainīja Ungārijas valstsvienība.

Karijai talkā nāca četras Vācijas izlases spēlētājas, tostarp tehniskā kreile Heidija Veimente un 202 centimetrus garā Šrēdere. Viņai tika uzticēta Semjonovas segšana. “Rīgas Balss” žurnālists J. Sarguns atskatījās uz pirmo pusfināla spēli 1983. gada 17. februārī Rīgā.

“Otro spēles pusi rīdzinieces uzsāka ļoti apņēmīgi un izvirzījās vadībā ar 19 punktu pārsvaru. Likās, ka spēles liktenis jau ir izšķirts, bet šajās minūtēs VFR basketbolistes atrada sevī spēku jūtami kāpināt spēles tempu un mūsu basketbolistu iegūtais pārsvars sāka nemanot dilt. Abas komandas apzinājās šīs spēles nozīmīgumu. Treneri neizdarīja spēlētāju maiņas, uzticot cīņu vienām un tām pašām basketbolistēm.”

Sekoja nākamais pavērsiens. “Kad līdz spēles beigām bija atlikušas trīs minūtes, piekto personisko piezīmi saņēma viesu vienības garākā spēlētāja Šrēdere. Radās cerība, ka nu Semjonovai būs lielāka rīcības brīvība. Taču jau pēc 30 sekundēm mūsu kapteine sekoja Šrēderes “paraugam”. Tāds notikumu pavērsines, pēc visa spriežot, mūsu meitenēm bija negaidīts, un atlikušo spēles daļu viņas aizvadīja vāji, ļaujot sāncensēm samazināt punktu starpību. Spēle noslēdzās ar rezultātu 75:73 TTT vienības labā.”

Lūk, “Padomju jaunatnes” žurnālista Jāņa Vahera novērojumi. “Sāncenses, protams, izmantojot savas divmetrīgās centra spēlētājas Šrēderes darbību neļauj mūsējām iespēlēt bumbu Semjonovai. Vienkāršas, nemaskētas piespēles neiet cauri. VFR čempiones TTT darbībai uzbrukumā liek pretī kustīgu, patiešām saprātīgu un organizētu aizsardzību.”

Vēl. “Agon 08” basketbolistes uzbrūkot ilgi izspēlē bumbu, turklāt beigu beigās seko izcili precīzi pustālie metieni. Iznāk tā, ka rietumvācietes cīnās pret rīdziniecēm ar viņu pašu līdzekļiem, jo pret šādu darbību vienmēr ir grūti pretspēlēt – arī psiholoģiskā ziņā, kad pēc gandrīz 30 sekunžu cenšanās izrādās, ka visa cīņa veltīga. Sāncenses spēlē “nestandartā”, visu laiku mainot uzbrukuma flangus.”

Starta pieciniekam – Saušai, Šiliņai, Brumermanei, Grīnbergai un Semjonovai – trūkst palīgu. “Savukārt TTT vienība, kuru pretinieces cenšas kavēt, Semjonovu sedzot ar “pusotras” spēlētājas spēkiem, nekādi neiemanās izmantot to savu “lieko pusīti”, kurai vajadzētu mest grozā no pustālas vai tālas distances. Par to, ka mūsu treneri Raimonds Karnītis un Juris Garkalns varētu atļauties gadu vecas atceres un nomainīt visu starta piecinieku uzreiz, tagad sapņot nevar – ja negrib riskēt, jācīnās bez maiņas.”

Semjonova guva 45 punktus, Šiliņa un Brumermane – pa 9, Sauša – 8 un Grīnberga – 4. Veimente un Asaloša atbildēja ar 20 punktiem katra, Karijai 14 un Šrēderei – 10 punkti. “Atbildes spēlei Diseldorfā – 24. februārī – mūsējām ceļazīme “izcepusies” tikai mērenas smalkmaizītes apmērā. Viss galvenais cīņas spraigums tātad priekšā.” (Padomju jaunatne, 19.02.1983)

Atbildes spēle “Rückert” ģimnāzijas zālē izraisīja salīdzinoši lielu interesi. “Brīnījāmies, kāpēc atnāca tik daudz skatītāju,” atcerējās Telens. Mīklas atrisinājums – daudzi vēlējās klātienē redzēt Eiropas garāko basketbolisti Semjonovu. Komplektā nāca lielākā uzvara Eiropas sieviešu klubu basketbola vēsturē. “Agon 08” apspēlēja komandu, kura no 1960. līdz 1982. gadam izcīnīja 18 no 19 iespējamiem Eiropas kausiem!

TTT sezonas Eiropas Čempionu kausā

Una tirannia assoluta – absolūta tirānija. Tā Rīgas dominance Eiropas Čempionu kausā nodēvēta “Geas” kluba mājas lapā. Tonijs DiLeo pārtrauca TTT 115 uzvaru sēriju, kurai starptautiskajā klubu basketbolā nav līdzīgu. Ir bijušas 115+ sērijas Čehijas, Slovākijas, Beļģijas un Vācijas čempionātos, taču, piemēram, NCAA tas nav izdevies nevienam. Džīno Oriemma un “UConn” basketbolistes uzvarēja 110 spēlēs pēc kārtas, Džons Vūdens un UCLA – 88 spēlēs.

“Agon 08” neizdevās tikt pie kārotā titula – vācietes finālā atzina Itālijas kluba “Vicenza” pārākumu. Tieši Apenīnu pussala kļuva par nākamo Eiropas sieviešu klubu basketbola smaguma centru, kamēr Padomju Savienības dāmu basketbols pamazām zaudēja pozīcijas. Spilgtākais signāls – padomju neveiksme 1986. gada Pasaules kausā Maskavā.

Bažas radās jau 1983. gada ziemā. “Tobrīd izlēmām, ka visus pēdējos notikumus raudzīsim izskaidrot un komentēt pēc tam, kad būs galā arī cīņa par PSRS čempionāta medaļām. Tas ir loģiski, jo iepriekš uzdotais jautājums – par notikumiem kontinenta cīņās – nav aplūkojams atrauti no norisēm mūsu padomju sieviešu basketbolā. Arī te meklējami priekšnoteikumi dažiem visai negaidītiem notikumiem,” 13. martā laikrakstā “Padomju jaunatne” rakstīja Jānis Vahers.

“Taču par jau liecināja valsts labāko komandu sešnieka finālcīņas Novosibirskā; pareizāk sakot – šie mači deva apstiprinājumu secinājumiem, kuri basketbola speciālistu aprindās faktiski bija izkristalizējušies jau pirms tam. Valsts čempionvienība TTT nu pēkšņi savā zemē “mokās” ar pretiniecēm, kuras šajā sezonā iepriekš taču tika uzvarētas it kā bez redzamas piepūles.

Maskavas apgabala “Spartaks” , kam finālcīņa par otru Eiropas klubu trofeju – Liliānas Ronketi kausu – vēl priekšā, nemaz nepretendējot uz medaļām, “knapi” ietiek finālgrupā, kur zaudē visām pretiniecēm pēc kārtas. Pēkšņi, nez no kurienes, uzrodas Minskas “Horizonta” vienība un tikai par mata tiesu paliek aiz laureātu trijotnes...

Kas tad te īsti notiek? Līderi kļuvuši vārgāki vai varbūt tabulas lejasgals strauji paaugstinājis meistarību? Taču nebūt nav īpaši cītīgi jāieskatās, lai saprastu, ka šāgada valsts meistarsacīkstēs viduvējo komandu “uguņošana” izceļas tieši uz augstākās līgas pelēcīguma fona.”

TTT situāciju nopietni ietekmēja savainojumi. “Diezin vai atradīsies vēl kāda komanda, kas, sezonas gaitā sarukusi gandrīz vai par pusi, varētu pretendēt uz medaļām. Turklāt centra spēlētāju maiņas un atpūtināšana TTT vispār vairs gandrīz nebija iespējama. No ierindas uz ilgu laiku izgāja Jūdasa, pēc tam – Feodorova un visai jau tā šaurajai rocībai par “kroni” galu garā – arī Šurkusa.”

Vahers turpina. “Nu Semjonovai vajadzēja cīnīties gan par sevi, gan par tām biedrenēm, kuru atgriešanās kaut kad vēl ir tikai Raimonda Karnīša un Andra Purkalna plānos. Mūsu kapteinei bija jāiet laukumā, daudz neņemot vērā pašsajūtu. Starp citu, tāpat kā Grīnbergai un Brumermanei, kuras ārstēja savainojumus, nepametot treniņu un spēles... Arī šobrīd vēl ārstējas Elksne, vismaz gadu nav paredzama Zanderes atgriešanās.”

TTT vairāk neizdevās atgriezties Čempionu kausa virsotnē. Nākamajā gadā – pirms Losandželosas spēlēm – Eirokausos ierasti netika startēts, bet 1985. gada turnīra finālā nācās atzīt jaunās karalienes “Vicenza” pārākumu – 55:63. Pēc divām sezonām – 1987. gadā – sekoja triumfs Liliānas Ronketi kausa izcīņā, tomēr zelta paaudzes laiks jau bija beidzies.

Tonijs DiLeo ārzemēs atrada sievu – Rumānijas vācieti Annu, bet 1990. gadā pēc Ķelnes “Saturn” bankrota atgriezās Savienotajās Valstīs. Viņa tālākais darbs un izaugsme notika Filadelfijas “76ers” sistēmā. Skauts, trenera asistents, sporta direktors, ģenerālmenedžera vietnieks, viceprezidents un pagaidu galvenais treneris – uzņēmīgais ņūdžersietis nogāja visu ceļu.

Viena no DiLeo karjeras virsotnēm – 1996. gada NBA draftā “76ers” ar pirmo numuru izvēlējās Alenu Aiversonu. Tonija plāns paredzēja piesaistīt arī Kobi Braientu, izveidojot neticamu aizsargu duetu, savā grāmatā “Boys among men: how the prep-to-pro generation redefined the NBA and sparked a basketball revolution” rakstīja Džonatans Ābramss (Jonathan Abrams). Filadelfijas vadība svārstījās un palaida garām iespēju.

Arī DiLeo patrons Vestheds strādāja gan vīriešu, gan sieviešu basketbolā. Debijas sezonā ar Losandželosas “Lakers” un pirmgadnieku Maģisko Džonsonu viņš kļuva par NBA čempionu (1980), bet vēlāk aizveda līdz WNBA titulam Daianu Taurasi un “Phoenix Mercury” (2007). Vestheda pēdējā darbavieta aktīvajā basketbolā? “Oregon” sieviešu komanda (2009-2014), kura nākamajā nedēļā dominēs 2020. gada WNBA draftā.

DiLeo turpina dot pienesumu Vācijas basketbolam. Sākot no 2000. gada, viņš ir viestreneris “Schloss Hagerhof” basketbola nometnēs. Dēli Tīdžejs un Makss DiLeo no 2013. gada profesionāli spēlē Bundeslīgas klubos, tiekot līdz startam Basketbola Čempionu līgā.

Izmantotie resursi:
2020. gads: Porziņģis maina tendences,...
Vai trenerim Zībartam bija taisnība?
https://www.wz.de/nrw/duesseldorf/l...
https://www.giessener-allgemeine.de...
https://www.spox.com/de/sport/usspo...
https://www.nrz.de/sport/lokalsport...
https://fadeawayworld.net/2020/01/2...