Kazakevičs: "Nekrītam eiforijā, bet šādas spēles vairo ticību mūsu idejām"

- Mums tā bija ļoti grūta spēle, ņemot vērā, ka pretī bija grupas līdere un ka šī bija trešā spēle marta izlašu logā. Bez šaubām, visas trīs spēles prasīja ļoti lielu fizisku spēku, tādēļ pirmām kārtām gribētu atzīmēt mūsu komandas futbolistus par viņu pašatdevi, spēju spēlēt uz savu maksimumu. Skaidrs, ka spēle nebija vienmērīga. Nepadevās spēles sākums, bija ļoti daudz kļūdu, bet kopumā var atzīmēt, ka spēles gaitā izdevās realizēt tās ieceres, kuras bijām plānojuši pirms spēles tieši pārejās uzbrukumā, kas arī deva rezultātu.

- Vai pirms spēles gaidījāt šādu spēli un šādu rezultātu? (turku žurnālista jautājums)
- Pirms spēles orientējāmies uz to, ka gribam iegūt punktus. Ja jāsaka atklāti, tad droši vien negaidījām tik rezultatīvu spēli, bet to, ka pie spēles plāna izpildes varētu pacīnīties par punktiem, gan – tam gatavojāmies un gaidījām. Varbūt ne tik rezultatīvā manierē, kā tas šodien padevās laukumā, bet kopumā gatavojāmies tam, ka varētu pavērties iespējas, ja izdosies ievērot to spēles plānu, kādu bijām sagatavojuši.

- Vai uzskati, ka kaut nedaudz, kaut par dažiem procentiem šādu rezultātu sasniegt palīdzēja mūsu priekšvēsture par turkiem, par ko noteikti zināja arī spēlētāji, kuri droši vien nevēlējās šo sēriju pārtraukt?
- Noteikti, ka mūsu spēlētāji zināja vēsturi. Varbūt nelikām ļoti lielu akcentu uz to pirmsspēles darbā un vairāk skatījāmies nevis uz emocionālo, bet gan racionālo plāksni, kāda ir šā brīža Turcijas izlase un kā mēs varētu izmantot savus trumpjus pret tās spēles stilu. Taču domāju, ka vēsturei neapšaubāmi bija liela loma, jo spēlētāji noteikti zināja gan 2003. gada vēsturi, gan arī ne tik senu vēsturi. Ir daži spēlētāji, kuri iepriekšējās spēlēs pret Turciju jau bija komandā un kuriem jau bijusi pozitīva pieredze. Tā ka, jā, domāju, ka arī tas nospēlēja zināmu lomu.

- Sliktāku sākumu grūti iztēloties, bet beigās atspēlējām arī divu vārtu deficītu. Ar ko salauzām šo maču, un vai tas liecina, ka komanda aug mentāli kā kolektīvs?
- Kad gatavojāmies šai spēlei, mums bija skaidrs, ka Turcijas izlase neaizvada vienmērīgas spēles. Tādēļ, gatavojoties spēlei, runājām, ka var būt dažādi periodi. Bez šaubām, bijām vīlušies spēles sākumā – gan ielaistajos vārtos, gan tajā, ka neizdevās kvalitatīva bumbas kontrole un neizdevās izmantot pirmās iespējas, kas varēja pavērties, ja ar bumbu būtu darbojušies mazliet kvalitatīvāk. Bet gatavojāmies tam, ka spēlē būs dažādi etapi, dažādi periodi un ka mums ir jābūt pacietīgiem. Izšķirošais droši vien bija jautājums par kondīciju – cik tās mums pietiks. Un šajā ziņā ir prieks, ka tie spēlētāji, kuri īsā laika posmā aizvadīja trīs spēles, spēja nodemonstrēt diezgan saturīgu sniegumu no funkcionālā viedokļa, un arī spēlētāji, kuri izgāja uz maiņu, spēja pastiprināt spēli. Runājot par mentālo pusi, gatavojāmies tam, ka pretī ir komanda, kura iepriekšējos gados itin bieži visu spēli aizvadīja nevienmērīgi – ļoti, ļoti spēcīgi periodi mijās ar spēles rakstura maiņu un iespēju došanu arī pretiniekiem.

- Ja agrāk bija ļoti daudz negāciju, tagad ļoti daudz cilvēku raksta par izlasi, futbolu un priecājas. Ko šis panākums nozīmē šādā ziņā – ko tas nozīmē pašiem puišiem, kuri dzīvo cauri šiem laikiem?
- Šāds rezultāts un šāda spēle neapšaubāmi bija ļoti nozīmīga, jo neslēpšu, ka šajā laika periodā pārāk nekoncentrējāmies uz ārpasauli un mēģinājām darīt savu darbu iekšpusē – ģērbtuvē, laukumā. Un sapratām arī to, ka kritika bija par rezultātu, reizēm arī par spēles kvalitāti. Ir vajadzīgs laiks, lai šis modelis varētu regulāri dot rezultātu. Šodienas spēle un, manuprāt, arī visa šī nometne ar dažādām, ar ļoti grūtām spēlēm ir labs nākamais solis komandas izveidei. Noteikti neesam milzīgā eiforijā, jo šogad priekšā vēl būs daudz sarežģītu spēļu, kurās mums būs jāspēj sevi pierādīt. Bet, protams, šāda spēle, pirmkārt, ir pašapliecināšanās, noticēšana kopīgām idejām, un tas ir apliecinājums tam darbam, ko esam darījuši soli pa solim, no nometnes uz nometni, kas ir devis rezultātu. Un ticība kaut kādām idejām nāk tikai un vienīgi caur rezultātu. Bez rezultāta to ir ļoti grūti panākt. Tā ka šajā ziņā šī ir būtiska spēle. Vēl jo vairāk, ka jāņem vērā konteksts – šis ir marts, kas mums vēsturiski no funkcionālā viedokļa nav bijis vieglākais mēnesis, un šī bija trešā spēle īsā laikā. Tādēļ pirmajā plānā, lai trešo spēli varētu aizvadīt augstā līmenī, izvirzījās daudz mentālo īpašību.

- Pirmie iesistie bija perfekts pretuzbrukums, arī standartsituācijas šodien strādāja ļoti labi, bet visi trīs ielaistie vārti laikam bija tādi, no kuriem varēja izvairīties. Pakomentē, lūdzu, sīkāk!
- Ja runājam par ielaistajiem vārtiem, tās būtībā ir tās epizodes, no kurām turki guva vārtus arī iepriekšējās spēlēs – gan saņemot bumbu starp līnijām puspagriezienā pret mūsu vārtiem, gan sitot no distances. Diemžēl ar to ne pārāk tikām galā. Arī šīs vertikālās ieskriešanas, pēc kuras bija 11 metru soda sitiens. Tās visas bija situācijas, kuras bija raksturīgas Turcijas izlases. Lai arī gatavojāmies šīm epizodēm, diemžēl pietrūka agresivitātes aizsardzības darbībās kompaktajā blokā, kas pretiniekiem deva iespēju šos vārtus gūt. Ja runājam par mūsu vārtiem, tad visā šo trīs spēļu ciklā konteksts tāds arī bija – gatavojāmies pretuzbrukumu darbībām, ātrajām pārejām, kuras mēģinājām realizēt visās trijās spēlēs, un, protams, arī standartsituācijas gan pie saviem, gan pretinieku vārtiem, kas šobrīd ir diezgan izšķirošas spēlēs pret līmeni augstākām komandām, lai varētu pretendēt uz rezultātu. Katru epizodi vēl vajadzētu skatīties video un analizēt, lai runātu detalizētāk, bet kopumā skaidrs, ka pretinieku vārti nebija pārsteigums – diemžēl netikām galā ar šīm situācijām, ar kurām pirms spēles rēķinājāmies.

- Treneri parasti nemēdz runāt par MVP, bet mums, žurnālistiem, un daudziem citiem ļoti patika, kā šovakar nospēlēja Roberts Uldriķis, kuram bija arī laba spēle pret Melnkalni. Vai var teikt, ka tieši šodien sagaidījām no Roberta to, ko būtu gribējuši sagaidīt arī iepriekš? Vai arī viņa sniegums, treneraprāt, bijis vienmērīgs?
- Nē, Robertam visi mači nav padevušies vienmērīgi. Domāju, tieši otrā spēle Nīderlandē nebija tā labākā no viņa puses, bet skaidrs, ka lielam uzbrucējiem blīvā kalendārā nav tik viegli sevi apliecināt katrā spēlē. Šodienas spēlē Roberts viennozīmīgi izpildīja gan tos uzdevumus, kuri viņam tika doti, gan absolūti attaisnoja viņam doto uzticību pamatsastāvā, jo pirms spēles bija vairāki varianti – neslēpšu to. Par labu Robertam izšķīrāmies, ņemot vērā kontekstu, ko redzējām treniņos, bet pirms pašas spēles dienu iepriekš, kad vēl nebijām aizvadījuši pirmsspēles treniņu, uzbrucēja pozīcijā gatavojām arī citus variantus.

- Par vēl vienu futbolistu, kurš aizvadīja labu spēli, - Robertu Savaļnieku, kurš šoreiz spēlēja augstāk – malējā pussarga pozīcijā. Kāds bija domu gājiens šai izmaiņai?
- Kā redzējāt, Roberts arī iepriekšējā spēlē uz maiņu izgāja pussarga pozīcijā un izskatījās diezgan kvalitatīvi. Doma bija pavisam vienkārša – Robertam ir labas iemaņas aizsardzības darbībās, un viņš varēs kvalitatīvi palīdzēt malējam aizsargam veikt blokveida aizsardzību laukuma malā, un tajā paša laikā mūsu galvenais uzsvars bija uz ātriem pretuzbrukumiem, kuros Roberts gan ar savu ātrumu, gan kvalitatīviem centrējumiem var palīdzēt. Viņam bija laba spēle Nīderlandē, un mēs pie šā risinājuma palikām arī šajā spēlē. Uzskatu, ka tas pilnībā attaisnojās. Vēl jo vairāk, zinām, ka arī vēsturiski viņš ne visu laiku ir spēlējis par malējo aizsargu un manā vadībā U21 izlasē vēl bija tieši malējais uzbrūkošais spēlētājs.

- No Turcijas beigās varējām pat aizvest arī uzvaru. Kā Raimondam Krollim vēl pietrūkst, lai realizētu tādus momentus kā šovakar vai Maltā?
- Uzskatu, ka Raimonds ir ļoti laba līmeņa uzbrucējs. Šobrīd viņam vienkārši vajag vēl laiku un tādu spēļu pieredzi. Nelielais satraukums un pieredzes trūkums augsta līmeņa starptautiskās spēlēs ir tas faktors, kas traucē, bet Raimonds noteikti ir labs papildspēks un labs uzbrucējs komandai. Jā, priekšā ir konkurence par vietu sastāvā, bet esmu apmierināts ar to, kā viņš strādā un kā gaida savas iespējas. Krājot pieredzi, noteikti redzēsim vēl spilgtākas spēles viņa epizodē, jo šodienas spēlē nebija vienkārši ieiet, bet, teikšu, viņš iegāja diezgan enerģiski. Ir nianses, kuras jāuzlabo, bet, nākot pieredzei, no Raimonda sagaidīsim vārtus arī šādās situācijās – noteikti!