Gavars: "Pārstāvēt Latvijas izlasi – lielākais kaifs, ko var dabūt"
Sāka ar golfu, bet pusaudža gados izdarīja izvēli par labu hokejam. Jo patika komandas dotā kopības sajūta. 22 gadus vecais uzbrucējs Fēlikss Gavars bija viens no septiņiem pasaules čempionāta debitantiem Latvijas hokeja izlasē. Sarunā ar portālu Sportacentrs.com Gavars atzina – maijs atnesis pārliecību, ka profesionālā karjera ir aizsniedzams mērķis. Taču viņam ir arī rezerves plāns.
Fēlikss Gavars debiju Latvijas izlases kreklā piedzīvoja 4. aprīlī, pirmajā pārbaudes spēlē pirms pasaules čempionāta, un tieši viņš uzvarā pret Austriju guva komandas pirmos vārtus. Metiens no laukuma stūra bez kautrēšanās, ripai lidojot virs vārtsarga pleca. Atsaucot atmiņā sajūtas, kas bija pirms pievienošanās valstsvienībai, Gavars ir godīgs – ticējis savām spējām un izredzēm tikt sastāvā, bet nometni vairāk uztvēris kā iespēju pierādīt sevi nākamajam gadam. "Ja man šo pašu prasītu marta beigās, tad tiešām bija sajūta, ka aizbrauksim un aptaustīsim gaisu," teica Gavars.
Ņemot vērā neierasti plāno sastāvu nometnes sākumā, no Amerikas atbraukušajiem studentiem tika solīta iespēja pierādīt sevi divos mačos pret austriešiem. 22 gadus vecais Gavars nospraudis sev tālāku mērķi – tikt uz ledus nedēļu vēlāk, kad gaidīja divas spēles "Arēnā Rīga" pret Somijas izlasi. "Pēc Somijas spēlēm sapratu, ka pasaules čempionāts – tas ir reāls mērķis. Veterāni nāca klāt un teica, ka ir apmierināti ar to, kā spēlēju. Tad sapratu: nav tā, ka viss, ko daru, ir slikts," smējās Gavars.
Lai gan Gavars izlaida tikai vienu no astoņām Latvijas pārbaudes spēlēm, pārliecību par braukšanu uz pasaules čempionātu viņš ieguvis tikai dienā, kad nosaukts gala sastāvs. Ostravā debitants laukumā devās visos mačos. Ja ievadā spēles laiks neaizsniedzās līdz četrām minūtēm, tad pret zviedriem un amerikāņiem gan Gavars, gan visa ceturtā maiņa spēlēja vairāk – virs desmit minūtēm.
"Kamēr iejūties, kamēr pierodi. Tiešām likās, ka ar katru spēli biju daudz pārliecinātāks par savām darbībām laukumā. Atceros sajūtas pēc spēles pret Vāciju – sēdēju viesnīcas numuriņā un domāju: to, ko cauru gadu daru universitātē, es reāli varu darīt laukumā arī pie lielajiem čaļiem. Pret Zviedriju, Slovākiju un ASV likās, ka visi ceturtajā maiņā bijām daudz pārliecinātāki nekā sākumā," pauda Gavars. Tomēr cīkstēšanās pret pasaulē labākajiem nākusi arī ar rūgtiem brīžiem, kas pēc turnīra ļauj Gavaram pasmieties pašam par sevi.
Īpašu vietu atmiņā ieguvis duelis pret NHL vislabāk apmaksāto aizsargu Ēriku Kārlsonu. "Ieliku vienu no zviedru aizsargiem apmalē, kopīgi atņēmām ripu, un tad Jaks iemeta pa štangu. Nākamajā nomaiņā identiska epizode, tikai tagad pretī Kārlsons. Pilnā ātrumā eju virsū, bet viņš trīs centimetros apgriezās ap savu asi, un es ar galvu pa priekšu gandrīz ielidoju bortā… Liekas, ka esmu diezgan labs slidotājs, bet tajā brīdī likās, ka nemāku uz slidām nostāvēt," ironizēja Gavars.
Attīstot ātrumu 36,34 kilometri stundā, Gavars bija sestais žiglākais slidotājs Latvijas izlasē. Ātrāki bija tikai Rodrigo Ābols, Markuss Komuls, Kaspars Daugaviņš, Jānis Jaks un Renārs Krastenbergs.
Uzbrucējam aiz muguras septiņas sezonas ASV, pēdējās divas no tām – Seintlorensas Univeristātē. Pērn 36 spēlēs trīs vārti un 12 punkti, bet šajā sezonā Gavars 39 mačos iemeta 13 vārtus un sakrāja 25 punktus. Komandai padevās negaidīti sekmīga sezona, divīzijas pusfinālā ar 3:0 pārspējot NCAA iepriekšējās sezonas čempioni "Quinnipiac". Gavars uzvaru kaldināja ar divām rezultatīvām piespēlēm.
Gavars hokeja spēlēšanu apvieno ar centieniem iegūt divus bakalaura grādus – statistikā un ekonomikā. "Ar vienu būtu mazliet par maz. Ar visu to, ka ir hokejs, ir diezgan daudz brīvā laika. Esmu runājis ar ģimeni un arī pats sapratis – ja nesanāk hokeja gaitas, tad gribētu atgriezties Latvijā, nevis dzīvot ASV. Tad labāk pielikt pūles un uzreiz dabūt divus grādus."
"Galvenais ir pareizi saplānot laiku. Ja sanāk iekavēt, tad nākas sēdēt pa naktīm vai celties pirms lekcijām un izmācīties. Paveicies, ka mūsu skolā hokejs ir numur viens. Pasniedzēji nāk pretī, īpaši ekonomikas skolotāji. Iedos vienu vai divas papildus dienas, lai pagūtu visu izpildīt," stāstīja Gavars. 40% no Seintlorensas Universitātes studentiem mācības apvieno ar sportošanu.
Universitātes izvēlē lomu spēlējušas arī akadēmiskās ambīcijas, izvēloties studijas, kas paver plašākas nākotnes iespējas. Interesi par Gavaru izrādījusi arī Kornelas Universitāte, kas ir viena no prestižākajām ASV, taču tad vajadzētu aizvadīt vēl vienu gadu junioros. "Negribēju spēlēt junioru hokeju līdz 21 gadam, un tikai tad sākt universitātē. Tas jau būtu mazliet par vēlu," secināja Gavars.
Gavara pirmā sezona universitātē bija pēdējā sezona komandas kapteinim – somam Aleksi Peltonenam, Latvijas izlases galvenā trenera Harija Vītoliņa asistenta Villes Peltonena dēlam. "Ar Villi izveidojās ļoti labs kontakts. Viņš deva labus padomus, pēc kartas spēles nāca klāt. Aleksi arī ir ļoti mierīgs, bet vairāk amerikanizējies. Ville vispār ir miera jūra. Abi ar Artūru Irbi ir ļoti, ļoti nosvērti."
"Visa pasaules čempionāta garumā treneri ļoti palīdzēja jaunajiem. Nāca un teica, ka visu darām labi, ka vajag būt vēl pārliecinātākiem par sevi. Gan Vītoliņš, gan Peltonens, gan Irbe ļoti palīdzēja. Protams, bija momenti, kuros mācīja vai teica, ka jādomā ātrāk, bet šādas atziņas ļoti noder," teica Gavars.
Lai gan Gavars izlasē ienāca kā debitants, pazīstami bija ne tikai komandas biedri no junioru izlasēm, bet arī vairāki pieredzējušāki spēlētāji un arī treneri. "Man palīdzēja gan tas, ka bijām vairāki debitanti reizē, gan tas, ka kopā ar Dārziņu un Daugaviņu sanāk kopā uzspēlēt golfu."
Gavars atklāja, ka pirmo sitienu pa golfa bumbiņu izdarījis jau divos gados, kad izlozē laimējis iespēju atklāt Jūrmalas laukumu. Ja citiem vispirms nācis hokejs un tikai tad starp interesēm parādījies golfs, tad Gavaram ir otrādi. Hokeja treniņus viņš sācis apmeklēt labākā drauga iespaidā.
"Pa ziemu spēlēju hokeju, bet vasarās līdz kādiem 14 gadiem diezgan nopietni spēlēju golfu. Braukāju pa kaimiņvalstīm un arī tālāk, piedalījos turnīros. Hokejs man patika, jo bija foršs kolektīvs, apkārt daudz draugu. Forši iet uz treniņiem, visu laiku tusiņš. Ap 14 gadiem hokejā parādās nopietnas vasaras nometnes. Tāpēc nesanāca uzspēlēt golfu, uz turnīriem braucu negatavojies, un vairs negāja tik labi."
Golfs Gavaru ģimenē ieceļojis no Beļģijas, kur okupācijas gadus pavadīja Fēliksa krusttēvs Egils Gulbis. Tieši Beļģijā radusies ideja par ģimenes biznesu – Fēliksa tēvs Didzis ir viens no "E. Gulbja laboratorijas" īpašniekiem un savulaik bijis arī Latvijas veselības ministrs. "Tobrīd Beļģijā jau bija tādas laboratorijas, un radās ideja, ka tādu vajag arī Latvijā. Tētis kopā ar savu mammu un vecāko brāli aizbrauca un trīs četrus mēnešus pavadīja Beļģijā, sāka tur un tad pārveda uz Latviju," 1993. gadā dibinātā uzņēmuma saknes stāstīja Fēlikss.
Viņa 13 gadus vecākais brālis Mikus ir laboratorijas speciālists, savukārt Fēlikss domas par medicīnu atstājis nākotnei. "Sākumā bija plāns, un pirmajā gadā mācījos bioloģiju. Bet bija grūti apvienot ar hokeju, kad četras stundas jāsēž laboratorijas darbos. Pēc hokeja ir plāns sagatavoties līdz tādam zināšanu līmenim, lai arī varu pielikt roku."
Pasaules čempionāts devis ne tikai pārliecību, bet arī motivāciju. Uzbrucēja tuvākais mērķis ir augusta beigās iekļūt Latvijas izlases sastāvā olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīram.
"Sirdī un ķermenī ir lepnuma sajūta, ka, darot to, ko mīli, vari pārstāvēt savu valsti. Latvijā esam maz spēlētāju, ar lielāko daļu esi audzis kopā, bet tagad kopā varam cīnīties pasaulē. Lielākais kaifs, ko var dabūt. Tieši Latvijas izlasē spēlēt ir visforšāk. Latviešu valoda ģērbtuvēs, joki ir smieklīgāki nekā citur. Tieši gaisotne Latvijas izlasi padara īpašu," pauda Gavars.
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Vizbelis-Laviņš-Gavars
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Paldies Veči,ka Jūs esat - Jūs esat mūsu Latvijas Gods un Slava!
Uz priekšu LATVIEŠI!🇱🇻
Par Mūsu LIELO, MĪĻO, STIPRO LATVIJU 🇱🇻🇱🇻🇱🇻 💕💪 🔥
-1 [+] [-]
[+] [-]