Ekmanis: "Puiši paši sarunās, kur saņemt medaļas. Varbūt Siguldā, varbūt Tokijā"

„To, ka SOK lēmums būs tieši šodien, nezinājām. Biju tieši valdes sēdē, kuras laikā uzzinājām jaunumus,” pastāstīja Zintis Ekmanis. „It kā jau bija apmēram zināms, ka drīzumā jābūt tam lēmumam, likās, ka vairs nekas nevar tikt izmainīts. Tagad beidzot ir sajūta, ka viss ir aizgājis līdz galam, ir panākta taisnība. Puišiem tika atsūtīti individuāli e-pasti ar informāciju par SOK lēmumu, viņiem tagad pusmēneša laikā jāizdomā, kā viņi vēlētos saņemt medaļas.”

Oficiāli atjaunotie sacensību protokoli liecina, ka Oskars Melbārdis ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu Soču sudraba medaļu vietā saņems zeltu, turklāt Melbārdim un Dreiškenam tiks arī bronzas medaļas divnieku sacensībās.

„Par medaļu saņemšanas veidu puiši paši vienosies, šodien tikai pāris idejas apspriedām valdē,” teica Ekmanis. „Es iztēlojos variantu, ka uz kādu notikumu Latvijā varētu atbraukt kāda augsta ranga SOK vai IBSF amatpersona, piemēram, uz Siguldas posmu. Tagad gan sanāk, ka labs laiciņš līdz tam būtu jāgaida. Bet nu tā tiešām ir lieta, par ko puiši paši savā starpā izlems un vienosies.”

LOK izplatītajā paziņojumā bija minēts, ka starp medaļu pasniegšanas variantiem ir arī nākamās olimpiskās spēles, taču nebija paskaidrots, vai domātas nākamās ziemas OS vai vienkārši nākamās OS, kas būtu pēc gada Tokijā. „Jāatzīstas, ka arī šo konkrēti nezinu, vēl neesmu sīkāk iepazinies ar piedāvātajām iespējām. Taču domāju, ka runa ir par Tokiju. Jā, tas būtu interesanti, ka ziemas olimpiskās medaļas pasniedz vasaras spēlēs, taču šeit arī var pieminēt plusu, ka auditorija tad būtu daudz lielāka, par Latvijas zeltu plašāk dzirdētu.”

Soču OS zelta medaļas līdz šim piederēja Krievijas ekipāžām ar nu jau bijušo pilotu Aleksandru Zubkovu priekšgalā. Zubkovs savas valsts iestāžu rīkotā tiesas prāvā bija saņēmis atzinumu, ka viņš var zelta medaļas neatdot (kas ir pretēji sporta tiesu sistēmas augstākās instances CAS lēmumam), taču Ekmanis šādu iespēju uzskatīja par ļoti mazticamu: ”SOK jau tās ietekmes sviras ir pietiekami spēcīgas, grūti man iztēloties, ka viņš varēs tā vienkārši paturēt medaļas. SOK spiediena rezultātā gan jau paši krievi pieprasīs, lai viņš izdara tā, kā vajag, un netaisa viņiem jaunas problēmas. Tā tiesāšanās Zubkovam jau vairāk bija nevis par medaļām, bet gan par to, lai Krievijas dokumentos viņš paliktu kā čempions un varētu attiecīgu stipendiju saņemt no valsts.”

„Bet mūsu puišiem jau tāpat droši vien tiks jaunas zelta medaļas, nevis krievu jau novalkātās,” sacīja Ekmanis. „Starp citu, mūsu bobslejistiem arī vispirms savas sudraba medaļas ir jāatdod. Tas bija atrakstīts katram savā e-pastā, un tad nu pēc tā mums arī palika tāda sajūta, ka, ja reiz prasa vecās medaļas atpakaļ, tad tagad gan vairs nekas šajā procesā neapstāsies.”

LBSF ģenerālsekretārs pacilāti norādīja, ka gandarījums šobrīd pavisam noteikti ir, tāpat kā prieks, ka dzīve sakārtojusi visu pa plauktiņiem: „Taču nav arī nekāda eiforija. Tās emocijas, kurām bija jābūt 2014. gadā, ir nozagtas. Un te vispār jāsaka ne tikai par emocijām, bet arī tīri materiālām lietām. Ja viss būtu bijis godīgi, Oskars ar puišiem jau piecus gadus būtu bijuši čempionu godā, šajā laikā varētu būt bijuši daudz labāki piedāvājumi no sponsoriem, vairāk iespēju attīstīties, lielākas naudas. Tagad – pagātnē palicis laiks.”

Šo rindu autors vaicāja, vai diskusiju līmenī nav piesaukta ideja par tiesāšanos šajā sakarā ar Krievijas pārstāvjiem, kuri saņēmuši sodus par antidopinga programmas pārkāpumiem. Ekmanis norādīja, ka no juridiskā viedokļa šeit varbūt arī varētu kādi veikli latviešu juristi sabīdīt lietu, taču nekas tāds apspriests nav, un Ekmanis arī neuzskata, ka tā būtu pareiza rīcība: „Iesūdzēt jau varbūt varētu, varbūt arī kaut kas sanāktu, taču zemē nokritušo sist arī nav lielas patikas. Viņiem ir tikuši savi sodi, nu ko mēs tur vairs šobrīd. Tiešām sanāks tāda kā pakritušo sišana, un man liekas, ka tādā situācijā mēs paši īpaši labi neizskatīsimies.”

Ekmanis arī pastāstīja, ka šobrīd nemaz tik ļaunu prātu uz Krievijas izlasi kā tādu netur: „Tie, kas saņēma sodus, tie saņēma. Ne jau visi krievi tur pielika roku. Ierēdņiem tur lielākā atbildība jāiznes. Protams, atbildīgi arī tie sportisti, kuri nevaicāja, kas tieši viņiem tiek kokteiļos dots. Taču bija daudzi, kas neko sliktu nedarīja un ar kuriem tāpat uzturam kontaktus. Jāatzīst arī, ka Krievijai šo pārkāpumu dēļ cieta arī viņu pašu sportisti, kuri varbūt nemaz nebija pie vainas. Uz Phjončhanas spēlēm tāpēc daudzi netika. Tagad Bobsleja federācijā viņiem notika pārmaiņas, WADA prasības skaitās izpildītas, atkal var visur startēt.”

Ekmanis atklāja, ka pēc SOK lēmuma uzzināšanas šodien saticies ar Daumantu Dreiškenu: „Kādas viņam emocijas? Parunājāmies, bija priecīgs. Zini, Daumants jau vienmēr tāds piezemēts šajā ziņā. Šķiet, tikai vienreiz esmu redzējis, ka viņam emocijas tā pa īstam pāri malām iet – 2016. gada pasaules čempionātā, kad ieguva zeltu. Tāpēc arī tagad saku, ka tās īstās OS zelta emocijas mums ir nospertas. No otras puses, par sudrabu jau arī priecājāmies toreiz, tagad priecājamies par piešķirto zeltu. Patīkami arī no LBSF viedokļa, tomēr ir lepnums, ka mūsu sports ir tas, kurš sarūpējis Latvijai pirmo ziemas OS zelta medaļu neatkarīgajā valstī.”

Ekmaņa balss gan nedaudz pieklusa, pieminot 2017. gadā mūžībā aizgājušo ASV bobslejistu Stīvenu Holkombu, kurš Soču spēles atstāja ar divām bronzām, bet tagad oficiāli ieņem sudraba pozīcijas: „Jā, mūsējie ilgi gaidīja un sagaidīja, bet Holkombs... Šeit man tikai gribas piebilst, ka viņa karjeras titulu saraksts tāpat jau bija garš, viņam jau bija OS zelta medaļa, tagad klāt nāks divi sudrabi, nav tā, ka palika nenovērtēts. Bet par priekiem runājot, tie gan droši vien lielākie šobrīd ir britiem (kuri rezultātu pārdalē ieguva bronzu četriniekos –aut.p.). Pieļauju, ka šovakar viņiem pintes iet no rokas rokā (gardi smejas).”