Irish Mirror: Fjūrijs pirms cīņas ar Kļičko lietoja dopingu
Sestdien sensacionālu materiālu publicēja izdevums "Irish Mirror". Tajā tiek apgalvots, ka pašreizējais IBO, WBA un WBO čempions smagsvaros Taisons Fjūrijs (25-0, 18KO) pirms cīņas pret Vladimiru Kļičko (64-4, 53KO) lietojis aizliegtos preparātus.
Kā apgalvo izdevums dopinga analīzēs, kas tika ņemtas 2015.gada februārī un martā Fjūrija organismā tika konstatēta aizliegtā viela nandrolons, kas ir anaboliskais steroīds. Tas palīdz audzēt muskuļu masu un fizisko spēku, tiesa, ķermenī tiek ražots arī dabīgā veidā, taču mazās devās. Fjūrija organismā nandrolons bijis augstākās devās nekā organisms spēj dabīgi saražot.
Dopinga testus veica Lielbritānijas Antidopinga aģentūra (UKADA) un "Irish Mirror" vēsta, ka vēl pirms cīņas pret Vladimiru Kļičko britu bokseris tika izsaukts "uz paklāja", lai sniegtu paskaidrojumus, kā nandrolons nonācis viņa organismā. Toreiz Fjūriju nolēma nediskvalificēt, bet veikt papildus izmeklēšanu, kuras rezultāti būs zināmi tuvākajā laikā. Ja Fjūrija vaina tiks pierādīta, viņam draud visu čempiona jostu atņemšana un diskvalifikācija.
Zīmīgi, ka pozitīvas bijušas arī tajā laikā Fjūrija brālēna Hjūija Fjūrija (20-0, 10KO) dopinga analīzes – arī viņa organismā tika konstatēts tas pats nandrolons. Abi radinieki gan noliedz, ka būtu lietojuši aizliegtas vielas.
Gan UKADA, gan Britu Boksa padome paziņojusi, ka atturēsies no jebkādiem spriedumiem un komentāriem, kamēr rit izmeklēšana.
Jāatgādina, ka pavisam nesen Fjūrijs potītes savainojuma dēļ pārcēla revanša cīņu ar Kļičko un nenoteiktu laiku. Visticamāk, cīņa varētu notikt šī gada oktobrī vai novembrī, ja vien tam nepatraucēs Fjūrija dopinga lieta.
Fjūrija – Kļičko pirmajā cīņā, kas notika pērnā gada novembrī, brits izcīnīja negaidītu uzvaru pēc punktiem, pārtraucot ukraiņu boksera 11 gadus ilgo dominanci smagsvaru divīzijā. Kļičko toreiz zaudēja visas sev piederošās čempiona jostas (IBO, IBF, WBO, WBA).
Izmantotie resursi:
Irish Mirror: the latest news, showbiz,...
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tas ir darbs - vienkāršs salīdzīnājums, piemēram, ofisa darbā nedrīkst lietot alkoholu, sportā nedrīkst dopingu.
-1 [+] [-]
Dopings tiek lietots nevis tāpēc, lai lūzeri kļūtu par čempioniem (jo no viena dopinga NEVIENS lūzeris par čempionu nav kļuvis), bet tāpēc, lai šovbiznesam, kāds ir sports, nodrošinātu reitingus.
Kam interesēs 100 metru sprints, kur visi virs 10 sekundēs skrien 100 gadus (bez mazākajām cerībām, ka kāds skries zem 10 sekundēm)? Kam interesēs, ja tādi hokejisti jau pussezonā būs nekādi?
Sabiedrībai vajag varoņus, rekordus un šovu. Sports un sportisti uz šīm vēlmēm regulāri atbild. Taču ar to piebildi, ka cilvēka spēju robežas ir ierobežotas ar daudziem faktoriem un lai progresētu šajā ziņā, ir nepieciešami "ārpus sporta" risinājumi.
[+] [-]
Profesionālā sportā lieto papildus līdzekļus, lai iegūtu stabilitāti sezonā un spēlēs, ko pats esmu izjutis!
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Domā, ka cilvēkiem būtu interesanti to skatīties? Pašlaik, pat kad kāds atlēts vai komanda ir mazliet veiksmīgāka par citām, t.i., ir STRAUJI kopējās intereses kritumi un sacensību organizatoriem ir jāmaina noteikumi, formāts utt. Vai arī klasiskais Latvijas piemērs, kur vietējo futbolu daudzi neskatās, jo tur taču "neesot līmeņa".
Piemēram, manas dzīves laikā rekords no 9.92 samazinājās līdz pašreizējiem 9.58 (-0.34, t.i., trešā daļa sekundes) un pašlaik neviens nevar pateikt, ka VISS, tās ir beigas un nav jau arī, jo noteikti būs kāds, kurš noskries ātrāk un, visdrīzāk, jau vistuvākajā laikā.
Stāsts ir tieši par to - cilvēkiem vajag šovu, viņiem vajag jaunus rekordus, lai būtu jauni varoņi. Tāpat cilvēce nekad nebūs gatava atzīt, ka cilvēks kā dzīvā radība ir izsmēlis visas savas fiziskās spējas, jo tas, visdrīzāk, var ja ne sagraut cilvēci, tad to ļoti izmainīt.
Tāpēc ir lietas par kurām plašākai sabiedrībai nestāsta.
+2 [+] [-]
Tu patiešām visu pārlieku primitizē.
[+] [-]
Par tiem rekordiem - tie tika uzstādīti ļoti interesantā laikā, tāpēc tas tikai apstiprina iepriekš izteikto.
Sieviešu sprintā intereses pīķis bija tad, kad skrēja Meriona Džonsa (viņa bija reāla sporta superzvaigzne, kas sieviešu sportā ir ĻOTI liels retums, izsisties līdz popularitātes virsotnēm), kura uzrādīja visu laiku labāko laiku 100 metru sprintā bez pavēja "palīdzības" (Grifitas-Džojneres rekords ir leģendām apvīts un tur viss nav līdz galam skaidrs). Un kas beigās ar Džonsas tanti notika?
Par ģenētisko maksimumu - tas NAV katram savs, precīzāk, protams, katram ir kaut kādas īpašības, kas vai veicina, vai bremzē konkrētu fizisko kvalitāšu attīstību, taču cilvēkam kā dzīvai būtnei ir savas attīstības robežas. Tāpat kā nevar 180 cm garš vīrietis, ēdot tikai kartupeļus un kotletes, būt ar 120 kg sausu muskuļu masu (ar tādiem rādītājiem vispār nevar būt nevien, ja tikai viņš nav 230+ cm garš), tāpat nevar cilvēks izskriet 100 metrus ātrāk par konkrētu laiku.
Visas fizioterapijas utt. ir labi, pareizi un ļoti noderīgi, TAČU... liela daļa vienkārši nesaprot cik liela patiesībā ir starpība starp 100% tīru un 100% "salādētu" sportistu (protams, ja viņi visu pārējo dara pareizi un tiecas uz maksimālā rezultāta sasniegšanu). Nekāda masāža vai jaunās Nike/Adidas/Puma vai dajebkādas citas kedas tur nevienam nepalīdzēs. Pat ne tuvu.
Tā kā man tuvāks ir spēka sports, tad viens piemērs: Pirms-dopinga ērā (par to pieņemts uzskatīt laiku, kad anaboliskie steroīdi nebija izgudroti) par labākajiem sauca 180 cm un 90 kg atlētus. Pēc teorijas, tas arī ir ģenētiksais maksimums ikvienam (ar labu muskuļu reljefu un masu), tagad 180 cm gariem labākajiem sportistiem sacensību svars sasniedz 120-140 kg tīrās gaļas.
Visās skriešanās, celšanās, peldēšanās, protams, rādītāji ir savi, taču tā atšķirība starp tīro un salādēto sportistu proporcionāli ir tieši tāda pati.
-2 [+] [-]
Es domaju ka viņs nav nekāds dopingotajs, un viss!
Fjūrijs ir vislabakais!
Daudz labaks par Kļičko, un tas ir jaatzīst, un jabeidz saražot visādas blēņas!
Fjurijs nav 180, bet 2.06 garš, aptuveni kā Kambala, tikai profesionāls boksā! Un priekš viņa auguma viņam nemaz nav pārākās būdas!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tāpat arī tava hipotēze, ka sporta attīstību virza sabiedrības vēlme pēc varoņiem, ir vienpusīga. Sportisti arī ir cilvēki, un viņi grib būt labāki par citiem, respektīvi, viņu tieksme būt labākajiem, meistarīgākajiem, labāk atalgotajiem ir tikpat nozīmīgs dzinulis meklēt veidus, kā to sasniegt. Neviens - ne sporta organizatori, ne izsalkusī sabiedrība - viņus nevar piespiest ēst dopingu.