Dīvāna eksperts iesit nagliņas sienās un paredz nākotnes čempionus

- Sausais atlikums pēc Phjončhanas olimpiskajām spēlēm – viena bronzas medaļa Latvijai. Kā jau īsta ziemas sporta lielvalsts dalām pozīciju medaļnieku sarakstā ar Kazahstānu un Lihtenšteinu. Kaimiņi igauņi un lietuvieši tā arī palika sausā. Igaunija palika bez medaļām otrās ziemas spēles pēc kārtas, kamēr lietuviešiem tā arī nekad tādas nav bijušas.

- Viena medaļa. Vai nav par maz? Pacietību draugi. Ja dopinga komanda piebaro savus atlētus ar aizliegtajām vielām pat kērlingā, tad Tregubova tīrs urīnsastāvs izklausās pēc vakara pasaciņas bērniem Latvijas Radio katru vakaru pulksten 20:45. Gan jau Dukuri pie savas godīgi nopelnītās medaļas vēl tiks.

- Ja LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers stāsta, ka visi Latvijas sportisti nostartēja labi, tad paliek Dīvāna eksperta pārziņā veikt objektīvu analīzi. Ņemam alfabētiskā kārtībā visus sportus pēc kārtas.

- Alpu slēpošana, jeb nobrauciens no kalna. Kristapam Zvejniekam labākā 26. vieta, Leldei Gasūnai 37. Žagarkalnā par olimpisko čempionu nobraucienā nevar kļūt. Tas ir hobija sporta veids trakajiem, kuriem jau nokļūšana olimpiskajās spēlēs ir sasniegums. Ja vēl līdz beigām tikuši ar veseliem kauliem, tad sacensības izdevušās. Paguru zemē tam arī jāpaliek tikai hobija līmenī.

- Biatlons. Kas noticis? Kur mēs esam kļūdījušies? Pirms divdesmit gadiem bijām viena no bīstamākajām stafetes komandām. Nagano spēlēs Ilmārs Bricis, Oļegs Maļuhins un Jēkabs Nākums katrs individuāli pretendēja uz medaļas izcīnīšanu, pa reizei iebraucot sešiniekā. Saliekot kopā, stafetes komanda bija baisa. Tagad par komandas izveidošanu vairs nav ne runas, skaitām tikai nesašautos mērķus. Biatlona tradīcijās ieliktie pamati šobrīd izplēnējuši gaisā.

- Individuāli Baiba Bendika un Oskars Muižnieks nav tik augsta līmeņa meistari, lai prasītu diži augstākas vietas. Viņiem starts Phjončhanā tuvu objektīvajiem rādītājiem. Bet Andrejs Rastorgujevs no meža gan iznācis bez medījuma. Nav uzvarētāja psiholoģijas. Brīdī, kad jāsasniedz kas liels, allaž Rastorgujevs sevi sabotē, aizšaujot garām mērķim. Nākamās četrgades kontekstā skats uz Pekinu nav īpaši rožaināks. Pēc Phončhanas būtisks atbirums galvenajos favorītos nebūs, jo visi medaļnieki ir vai nu Andreja vienaudži, vai pat jaunāki. Konkurence mazāka pēc četriem gadiem nebūs.

- Bobslejs. Nācijas spēcīgākie vīri atkal izglāba valsti. Gan barikādēs bija pirmajās rindās, gan olimpiskajā Phjončhanā vienīgie satvēra medaļu. Bez bobslejistiem būtu lielas ziepes. Varēja jau gribēt tikt pie vairāk medaļu komplektiem vai pie spožāka kaluma. Šoreiz gan jāpriecājās par to, kas ir. Olimpiskās spēles ir pierādījums tam, ka arī stiprie veči raud. Oskara Melbārža otrie braucieni parādīja, ka no dzelzs nav arī viņa nervi. Bobslejs nav nekāds zēnu sporta veids, šeit piloti ar gadiem kļūst jo labāki, kā nogatavināts vīns. Šobrīd, 30 gadu vecumā, Melbārdim pilnīgi aktuāli var būt pat vēl divi olimpiskie cikli. Jāturpina maukt! Arī stūmējiem, ja būs gribēšana, ir visas iespējas turpināt. Laskals Brauns vēl 43 gadu vecumā stumj bobu, bet Kevins Kuske ir dzīvnieks arī 39 gados.

- Oskaram Ķibemanim savu spēju robežu sasniegt vēl neizdevās. Bet tas ir labi, būs lielāks niknums mesties nākamajā četrgadē. 24 gadi ir bobsleja zēna vecums, bet mazajam Osim šīs bija jau otrās spēles, Phjončhanā abās disciplīnās iebraucot desmitniekā. Lielais Osis viņa vecumā knapi bija iesēdies pilota pozīcijā. Visas cerības uz Pekinu 2022 un Siguldu 2026.

- Slēpošana parastā. Patrīcijai Eidukai 44. vieta, Indulim Bikšem labākā 57., Ingai Paškovskai 80. vieta. Kādēļ mums nav neviens top slēpotājs? Neesam jau nekādi dienvidnieki, kuri sniegu nebūtu redzējuši. Andrus Vērpalu, Jāks Mae un Kristina Šmiguna savā laikā trijatā atnesa Igaunijai septiņas olimpiskās medaļas, tostarp četrus zeltus. No Alūksnes līdz Otepes trasei ir tuvāk nekā līdz Siguldai. Netērētu Rastorgujevs laiku ar plintēšanu pa melnajiem rimbuļiem, varētu līdz kādai cienījamai vietai aizslēpot tāpat vien.

- Kērlings. Tas pats jautājums, kas augstāk. Kur ir mūsu olimpiskie kērlingisti? Latvijā gandrīz katrā republikas nozīmes pilsētā ir pa ledus hallei. Vairāk nekā pietiekami, lai izveidotu kērlinga klubus. Ja pat finanšu ministre var būt šaha zvaigzne, kāpēc mums nav “ledus šahisti”? Kā Tikmers var to izskaidrot?

- Daiļslidošana ir sports pavisam jaunām meitenēm. Reti kura no daiļslidošanas dalībniecēm Amerikā drīkstētu alu dzert. Karolina Kostnere starp jaunākajām konkurentēm izskatās pēc bērnu dārza grupiņas audzinātājas. Ja mūsu daiļslidotājām Dianai Ņikitinai un šoreiz aiz strīpas palikušajai Angelinai Kučvaļskai ir ilgtermiņa mērķi sporta veidā, visticamāk, jādomā par pārinieka meklēšanu. Tikmēr Deniss Vasiļjevs var dzīvot bez bēdu. Vīru solistiem eidžisms nav tik izteikts. Var droši slidot pretī Pekinai.

- Pasaules mērogā labi vien ir, ka Latvijas hokeja izlase nekvalificējās olimpiskajām spēlēm. Vācieši sagādāja īstu brīnumu uz ledus. Nez vai bez "ziemeļamerikāņiem" mums spīdētu uzvaras pret Šveices, Zviedrijas un Kanādas no "eiropiešiem" komplektētajām komandām. Vācija parādīja klasi. Aplausi viņiem! Vispār jau Vācija bez sava čempiona finālā nepalika, jo par to kļuva Oļegs Znaroks, bet Latvijai par olimpisko spēļu uzvarētāju kļuva Harijs Vītoliņš. Štruntīgi tikai tas, ka treneriem zeltu kaklā neuzkāra.

- Bez hokeja izlases klātbūtnes, par plašāko Latvijas pārstāvniecību parūpējās kamaniņu sportisti. Šoreiz gan no “nu gan pārsteidza”, sanāca vien “čuš”. Kamaniņu divniekos sestā vieta brāļiem Šiciem nav peļams rezultāts, bet līdz kaklā karamām lietām šoreiz diezgan tālu. Brāļiem labākais kamanu vecums jau aiz muguras un pēc četriem gadiem nav pamata gaidīt vietu favorītu vidū. Tuvākajos gados var nākties meklēt vadzīti. Gudramovičs/Kalniņš arī vairs nav nekādi jaunuļi, lai no 14 vietas cerētu uz strauju progresu.

- Kamaniņu dāmām Ullai Zirnei un Kendijai Aparjodei līdz labākajam vecumam vēl priekšā divi olimpiskie cikli. Atliek trenerim Rubenim atrast īstās smērītes, lai to ragavu ātrāk lejā pa reni nes. Elīzai Caucei karjeras pīķis jau izskatās palicis nedaudz aiz muguras. Lai saskatītu spožu nākotni, šoreiz bija jābrauc labāk. Visticamāk spilgtākais ieraksts tā arī paliks stafetes bronza Sočos.

- Kungu kamanu veterānam Ināram Kivleniekam Phjončhana izskatījās pēc pēdējiem mačiem. Tik pieklājīgā vecumā nepiedienas braukt divdesmitnieka beigās. Artūrs Dārznieks arī nenoturējās pret spriedzi, nošļūcot pa trasi vien trīs reizes. Viscerīgākais no ragaviņu braucējiem ir Kristers Aparjods. 19 gados iegūta 11. vieta. Visas iespējas ilgstošai karjerai un lieliem panākumiem. Uz šo puisi ir jāstrādā, Stokholmas olimpiskajās spēlēs būs jābrauc pēc zelta.

- Šortrekā rezultāti itkā cienījami. Robertam Zvejniekam desmitā un 15. vieta, Roberto Puķītim divreiz pa 11. vietai. No vienas puses pieklājīgi, jo labāk nekā parasti. No otras puses škrobe, jo bija iespēja sagādāt lielu sensāciju un tikt līdz ļoti augstai vietai. Pēc četriem gadiem abiem vajadzētu būt uz strīpas. Varbūt pienāks vēl kāds klāt un varēsim pat stafeti noslidot.

- Lai kā to negribētos atzīt, Dukuru ērai skeletonā ir pienācis gals. Smeldzīgs gals, bet vēl viena četrgade nebūs brāļu zīmē. Tomasam jau 36 gadi, Martinam 33. Neviens cits tik cienījams skeletonists ne tuvu nebija labāko desmitniekam. Ātrums startā kritīsies un ar pliku braukšanu mūsdienu šļūkšanā ar galvu pa priekšu vairs cauri neiet. Laiks pie braukšanas pasaules kausā laist Ivo Šteinbergu un Kristu Netlauu. Savukārt nākamās četrgades lielākajai skeletona zvaigznei jābūt Leldei Priedulēnai. Kad tiks salāpīts ceļgals, būs vārti vaļā uz spīdīgiem ripuļiem. Ja uz vienas kājas latviešu meitene var aizskriet līdz septītajai vietai, tad Pekinā būs jābrauc visām citām pa priekšu.

- Spožums un posts viena cilvēka šovā. Tā var saukt Haraldu Silovu ātrslidošanā. Vienīgais mohikānis starp svešajiem. Kā latvietis var kļūt par ātrslidotāju ir neatminēts jautājums. Vēl grūtāk izskaidrojams ir tas, kā šis latvietis var aizslidot līdz ceturtajai vietai olimpiskajās spēlēs. Tikai un vienīgi neizmērojama motivācija var ļaut sasniegt tādu rezultātu. Ar 1500 metru slidojumu iegūta zelta cienīga koka medaļa. Posts gan nāk tajā brīdī, kad uzticies matemātikai. Rio spēlēs tādu pašu kļūdu pieļāva divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs, uzskatot ka ar minimālo programmu jāpietiek. Arī Silovs Phjončhanā pārrēķinājās. Veiksme nekad nav latviešu sabiedrotā, lai cerētu, ka kāds cits mums ko uzdāvinās. Viss ir jānopelna pašiem. Pēc četriem gadiem starp ātrslidošanas varenajiem Silovam nebūtu jābūt. Jau tagad visi konkurenti ir ievērojami jaunāki gurķi. Haraldam atkal jāpārkvalificējas un jāpiedzīvo atgriešanās šortrekā, lai palīdzētu izveidot konkurētspējīgu stafetes komandu.

- No sportistus apkalpojošā personāla Dīvāna eksperts vēl dažiem gatavs iesist nagliņas sienās, lai tur uzkārtu attiecīgos inventāra elementus. Slēpju smērēšanu pie malas laiks likt Rastorgujeva tehniskajam personālam, vēl vairāk sačakarēt spējīgs tikai Rastorgujeva šaušanas treneris, kuram arī tas amats ir jānomaina pret citu nodarbi dzīvē. Slidu asinātājs Denisam Vasiļjevam arī nebija uzdevumu augstumos. Izkapts varbūt tādas paviršības piedod, bet ne olimpiskais daiļslidotājs. Savukārt apritē jāatgriežas skeletonu skrūvētājam Rodžeram Lodziņam, kura pieregulēto izliekumu trūkums maksāja mums medaļas. Par to atbildība jāuzņemas LOK vadībai, kurai uz negliņas jākar savi ķitelīši.

- Dīvāna ekspertam netrūkst piedāvājumu, lai nodrošinātu Latvijai olimpiskās medaļas arī nākamajās olimpiskajās spēlēs gan Pekinā, gan Siguldā.

- Laiks zvanīt Zintim Ekmanim un teikt, lai gatavo bobu meitenēm. Bobslejs ir Latvijas zelta disciplīna un tieši tajā ir jākaļ dzelzs. Bobos allaž sportisti ienāk no citām disciplīnām. Vieglatlēti un basketbolisti ir galvenie pirmrindnieki. Dīvāna eksperts noskatījis perfektu kandidatūru stūmējas pozīcijai dāmu ekipāžā. Ja latviešu gazele Gunta Latiševa-Čudare priekš bobsleja ir nedaudz par smalku, tad Sindijai Bukšai ar personīgo rezultātu 7,1 sekundes 60 metros ir potenciāls būt par pasaules labāko stūmēju. Būsim godīgi, 100 metru sprinta finālā olimpiskajās spēlēs Sindija nekad neskries, bet medaļa bobslejā ir vairāk nekā iespējama. Ko likt par pilotu? Arī to Dīvāna eksperts ir izdomājis. Lai nav jākavējas ar pamatu mācīšanos, pie stūres svirām jāliek kāda no kamaniņu braucējām. Kendija Aparjode, būdama ražena meitene, bobslejam būts tieši laikā. Ņemot vērā, ka meitenes hobijs ir orientēšanās sports, noteikti arī Aparjode var uzskriet startu.

- Pieturoties pie ledus renes, ir piedāvājums arī jaunu sporta veidu iekļaušanai olimpisko spēļu programmā. Vajadzētu sākt jau šajā četrgadē, bet vēlākais šim veidam jādebitē Stokholmas spēlēs Siguldas ledus trasē. Lai noņemtu visas diskusijas par tehnikas sagatavošanas niansēm, laiks iekļaut sacensību programmā šļūkšanu uz lāpstas. Visiem dalībniekiem standarta Fiskars sniega lāpsta. Vairs nekādas pulēšanas vai izliekumu regulēšanas. Tikai pilota bezbailība šļūcot pa trasi. Esmu pārliecināts, ka Siguldā jau tagad vairāki desmiti potenciālo lāpstu šļūcēju gatavi sākt gatavoties olimpiskajām spēlēm.

- Viens pats hokejs, nu puslīdz kērlings. Ziemas olimpisko spēļu programmā pietrūkst komandu sporta spēļu. Laiks paplašināt repertuāru ar vēl vienu latviešiem labi iepazītu spēli. Pludmales volejbols sniegā! Pirms Brazīlijas un citu apjumto bīčvoleja laukumu uzbūvēšanas, mūsu tīklbumbisti bez kompleksiem ziemā notīrīja laukumu ar sniega lāpstu un bija gatavi treniņam. Māriņam Pļaviņam un Aleksandram Samoilovam pēc četriem gadiem būs 36. Visas iespējas paņemt uz pieredzīti.

- Varbūt klasiskajā disciplīnā vilciens jau ir aizgājis, bet šī ir lielā iespēja olimpisko medaļu iegūt Andrejam Rastorgujevam. Ņemot vērā situāciju modernajā pasaulē un jautājumus par ieroču kontroli, laiks mainīt biatlona elementus. Nevis naids, bet mīlestība! Plinti nomainam pret ģitāru, biatlonistiem šaušanas vietā četreiz trasē liekot notrinkšķināt precīzu meldiņu. Par greizu noti soda aplis. Rastijs savus slēpošanas un muzikālos talantus apliecinājis jau iepriekš, šī kombinācija strādā.