Kazakevičs: "Otrajā puslaikā atgriezāmies spēlē, bet pietrūka galvenā - otro vārtu"

- Kas bija galvenā atšķirība starp abām spēlēm pret Moldovu – kādēļ viesos izdevās uzvarēt, bet šeit pārāki bija pretinieki?
- Ja analizē tieši šodienas spēli, tad diezgan viegli ielaidām vārtus pirmajā puslaikā. Bija vairākas situācijas, kurās mēs netikām galā ar pretinieku vertikālajām pārejām un ļāvām diezgan brīvi izdarīt pirmos pieskārienus, apgriezties ar seju pret mūsu vārtiem un dot partneriem dot piespēles ātrumā. Pirmajā puslaikā līdz galam neizdevās nospēlēt tik cieši pretiniekiem, kompakti, kā gribējām. Otrs moments, bez šaubām, bija arī tas, ka, salīdzinot šīs divas spēles, pirmajā spēlē bijām efektīvāki uzbrukumā. Nevarētu teikt, ka šodien bija milzīgs momentu daudzums, taču tādi bija, īpaši otrajā puslaikā – neizdevās tos realizēt. Jāsaka, ka pretinieks momentu realizācijā bija efektīvāks par mums.

- Pieminējāt vertikālās pārejas, bet droši vien arī paši ielaistie vārti bija diezgan vienkārši un neapmierināja darbības šajās epizodēs.
- Protams, abos ielaistajos vārtos atbildība galvenokārt gulstas uz mūsu nekvalitatīvu darbību aizsardzībā, tas arī ir tas, ko pateicu: pārāk viegli ielaidām vārtus, pēc kā otrajā puslaikā jau nācās pielikt milzīgas pūles, lai atgrieztos spēlē un izlīdzinātu rezultātu, ko izdarīt diemžēl arī neizdevās. Neizdevās aizsardzības darbībās nospēlēt tā, kā paši būtu gribējuši.

- Pirmkārt, ko mainījāt taktiski vai agresivitātes ziņā, lai otrā puslaika sākumā radītu lielu spiedienu? Otrkārt, kā spēle mainījās pēc gūtajiem vārtiem, kad Moldova vairs nevarēja sargāt divu vārtu pārsvaru, un izdarītās maiņas?
- Skaidrs, ka mūsu pirmais uzdevums bija nedaudz pārkārtot darbības, lai, ja tas būs nepieciešams, varētu agresīvāk izdarīt spiedienu, nekā tas bija pirmajā puslaikā, pretinieku malējiem centra aizsargiem [Moldova spēlēja ar izvietojumu 3-4-3 – A.S.], kuri iesāka uzbrukumus. Tas arī sāka izdoties. Un arī pats pretinieks, bez šaubām, sāka spēlēt pēc rezultāta – bija vadībā ar 2:0, izvietojās kompaktāk un ne tik daudz riskēja. Skaidrs, ka pielikām agresijā, sākām spēlēt vertikālāk, prasījām ātrāk slēgt iekšā malas – malas kļuva agresīvākās. Plus, iznākot otram uzbrucējam [Raimondam Krollim], puslaika gaitā nedaudz pamainījām zīmējumu, centrālajā zonā faktiski spēlējot ar trim uzbrūkošiem spēlētājiem un mēģinot izmantot šo pārsvaru. Padarot agresīvāku spēli laukuma malās, daudz kvalitatīvāk nekā pirmajā puslaikā sāka veidoties momenti un situācijas uzbrukuma zonā.

- Starp citu, par Kroļļa maiņu – tā bija sagatavota vēl pirms vārtiem, tad sekoja vārtu guvums un Raimonds apsēdās, bet pēc tam tomēr izgāja. Nesaprašanas vai divas ātras lēmumu maiņas?
- Nē, nē, tur nebija nedz lēmumu maiņas, nedz nesaprašanās. Gatavojām maiņu pirms gūtajiem vārtiem un vienkārši negribējām to veikt epizodē, kad viņi izspēlēja no centra, - gaidījām nākamo pauzi. Vienkārši atlikām maiņu. Galvenā ideja bija tāda, ka gribējām saglabāt to pašu sastāvu, kad pretinieki izspēlēja no centra, lai mēs būs būtu savās pozīcijās. Saistīts tikai ar to.

- Bija beigu spiediens, arī momentu netrūka. Pietrūka vienīgi noslēdzošā sitiena vārtu tīklā, vai tomēr bija arī vēl kādas lietas, kuras varējām darīt kvalitatīvāk?
- Brīžiem būtu gribējis akcentētāku malu maiņu, lai vairāk pakustinātu pretinieku aizsardzības bloku, aizsardzības līniju, jo vairāk spēlējām vai nu vertikāli, vai pa to konkrēto malu, kurā atradāmies ar bumbu. Bet tā bija diezgan klasiska situācija, kad pretinieki spēlē atbilstoši rezultātam, mēs izdarām spiedienu un sūtam laukumā garos spēlētājus. Šādās situācijās visu izsaka nianses – uzvarēt gaisa divcīņas, savākt atlēkušās bumbas. Bija daži tiešām labi momenti, vienā no tiem, šķiet, pēc Raimonda sitiena situāciju labi nolasīja vārtsargs. Otrajā puslaikā izdevās pamainīt spēli, izdevās pastiprināt spēli, izdevās atgriezties spēlē, bet neizdevās izdarīt pašu svarīgāko – gūt otros vārtus, lai izlīdzinātu rezultātu.

- Uldriķa un Zjuzina trūkums bija jūtams? Un, pie reizes, kāda ir situācija ar viņu veselību?
- Vai bija jūtams trūkums? Domāju, ka jā. Domāju, ka tad mums būtu vairāk variācijas iespēju un būtu varējuši nospēlēt citādi no spēles modeļa viedokļa, nekā aizvadījām pirmo puslaiku. Bet, tajā pašā laikā, neteikšu, ka varētu izteikt lielus pārmetumus tiem spēlētājiem, kuri ieņēma Artūra un Roberta vietu. Skaidrs, ka viņi ir vieni no mūsu līderiem, vadošajiem, atslēgas spēlētājiem, tādēļ viņu trūkums bija jūtams. Šobrīd vēl grūti spriest, cik reāla izskatīsies Artūra situācija, bet Roberta situācija otrajai spēlei šobrīd droši vien neizskatās diez ko cerīga.

- Uldriķa prombūtne samazināja izvēles iespējas priekšā. Cik reāls bija variants pamatsastāvā kā otru uzbrucēju sūtīt Krolli, vai viņa loma izlasē šobrīd ir kā pirmajai maiņai?
- Pirmā doma bija par taktiskajām opcijām, gribējām pamēģināt pieblīvēt centrālo zonu un tur izmantot lieko spēlētāju, tādēļ izvēlējāmies par labu 4-2-3-1, kas brīžiem, protams, transformējas par 4-4-2. Tas bija pirmais moments, kādēļ izvēle krita par labu Jānim [Ikauniekam]. Un otrs moments bija tas, ka sapratām, ka spēle nebūs vienkārša un vajag opcijas, ar kurām pastiprināt spēli gadījumā, ja spēles ritējums nebūs nepieciešamais vai uzbrukuma darbības nebūs tik kvalitatīvas, lai varētu pamainīt spēles stilu. Tas šodien bija galvenais arguments, kāpēc izvēlējāmies šādu virknējumu pamatsastāvā.

Gribētu arī izteikt vislielāko pateicību mūsu līdzjutējiem. Atmosfēra bija fantastiska, un gribējām sagaidīt to brīdi, kad stadions pēc mūsu otrajiem vārtiem uzsprāgtu. Ļoti gribējām izšķirošo soli spert mājās, tāpēc skaidrs, ka tā neveikšana mūs apbēdina. Taču vēlreiz liels paldies visas komandas vārdā mūsu līdzjutējiem, paldies arī visiem tiem, kuri organizēja spēli. Tā bija fantastiska atmosfēra, kas tikai pastiprina vilšanos par nepanākto rezultātu. Liels paldies visiem līdzjutējiem par atbalstu.

UEFA Nāciju līgas spēļu tiešraides pieejamas Viaplay platformā.