Bukša: "Bija ļoti nepierasti, kad cilvēki mani atpazina uz ielas"

Šo sezonu Bukša sestdien sāka tradicionālajās sacensībās "Kuldīgas Katrīnas kauss", kur jau priekšsacīkstēs 60 metrus noskrēja 7,38 sekundēs, sasniedzot jaunu personīgo rekordu un izpildot marta sākumā gaidāmā Eiropas čempionāta telpās kvalifikācijas normatīvu, kas ir 7,43 sekundes. Pēc tam finālā viņa finišēja 7,34 sekundēs, vairs tikai par divām simtdaļām atpaliekot no Latvijas rekorda telpās, kas kopš 1988. gada pieder Vinetai Ikauniecei. Ātrāk Latvijā skrējusi vēl arī vienīgi Jekaterina Čekele, kura 2010. gadā 60 metrus pievārēja 7,33 sekundēs. Bukšas rezultāts ir astotais ātrākais Eiropā šogad līdz šim.

"Pašai ir ļoti liels pārsteigums par šo rezultātu, tiešām negaidīju. Cerēju uz 7,39-7,40, kas būtu Eiropas čempionāta telpās normatīva robežās, uz to biju ieciklējusies. Negaidīti sanāca labāk," stāsta Bukša, kura pirms došanās uz Kuldīgu kā savu galveno mērķi bija izvirzījusi izbaudīt šīs sacensības, jo vienmēr "Kuldīgas Katrīnas kauss" viņai paliek atmiņā ar labām emocijām. "Kad priekšskrējienā noskrēju šo rezultātu, sapratu, ka tagad ir izbaudīts un jāķeras pie lietas. To arī darīju un uzlaboju rezultātu vēl vairāk."

"Par [Latvijas rekordu] 7,32 zināju jau pirms sacensībām. Nekas, nedaudz pietrūka, bet vēl būs iespēja gan Latvijas čempionātā Kuldīgā, gan komercsacensībās ārzemēs. Arī Eiropas čempionātā telpās būs jāiet uz pilnu banku. Šis rezultāts pierāda, ka es jau esmu gatava sezonai - jāturpina trenēties, jāgatavojas un jāparāda uz ko esmu spējīga," stāsta Bukša. "Pērn Kuldīgā atkārtoju personīgo rekordu, noskrienot 7,43 sekundēs. Tad biju mazliet vīlusies, ka rezultāts netika uzlabots, bet šī gada rezultāts gan ir lielisks."

Pērn maijā treneres Mārītes Lūses audzēkne Bukša 20 gadu vecumā sacensībās "Rīgas kausi" 100 metrus noskrēja 11,29 sekundēs, par piecām simtdaļām pārspējot valsts rekordu, ko 31 gadu savā īpašumā bija sagrābusi Vineta Ikauniece. Pēc šīm sacensībām Bukša pēkšņi Latvijā kļuva par salīdzinoši slavenu sportisti.

"Atpazīstamība pērn kļuva lielāka ar katru dienu, cilvēki atpazina mani uz ielas, kas man bija ļoti nepierasti. Tomēr pēdējā laikā sāku pie tā jau pierast, sāku iepriecināt savus fanus un parādīt sevi no labākās puses, lai arī viņi tiktu motivēti un iedvesmoti kaut ko darīt. Caur sevi vēlos iedvesmot viņus," pauž skrējēja, kura par savu rekordu nav pārsteigta un uzskata, ka rezultātam ap 11,30 sekundēm viņai pērn bija jābūt. "Jā, vienubrīd uzmanība mazliet traucēja, bet nav tā, ka tā mani nonesa no ikdienas dzīves. Man tas savā ziņā patika. To ir jāizbauda, jo katru dienu negadās, ka Tev prasa fotogrāfēties. To ir jāizbauda. Trenere uzskata, ka man tas traucēja. Viņai par šo visu ir citas domas, tomēr jāatceras, ka medijos mēs parādām sevi publikai - tas vienkārši ir jādara un man patīk tas, ko es daru."

Kā savus šīs vasaras mērķus Bukša nosauca jūlijā Zviedrijā gaidāmo Eiropas U23 čempionātu, kā arī, protams, septembra beigās un oktobrī Dohā paredzēto pasaules čempionātu. Par 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu normatīvu sportiste gan pagaidām vēl skaļi nerunā. "No sākuma izpildīšu mazos mērķus. Uz augšu kāpju pamazītiņām, dzīvoju tagad un šodien, tāpēc par lielajiem mērķiem, kā olimpisko normatīvu, nedomāju."

"Pirms diviem gadiem Londonā pasaules čempionātā ieguvu pieredzi, tāpēc tagad jau zinu, kam man jāgatavojas Dohā. Darīšu visu, kas manos spēkos, centīšos turēt lielajām zvaigznēm līdzi," Bukša ir apņēmības pilna par rudenī paredzēto pasaules čempionātu.