Kreipāns: "Stāstīt bērniem, kurā sportā ir vairāk naudas - kaitīgākais, kas vien var būt"

Runājot par iespējām motosportā, pazīstamais sporta komentētājs Anatolijs Kreipāns nodalīja atsevišķas disciplīnas (motokrosu, motošoseju, spīdveju), norādot, ka, lai kļūtu par profesionāli tajās, tik un tā jābūt gatavam doties uz ārzemēm: "Šeit, savā sulā vāroties, droši vien nekas īsti neiznāks. Tu vari būt ļoti labs amatieru līmeņa braucējs, tev būs iespējas vietējos sponsorus piesaistīt, bet nu..."

"Savukārt spīdvejs ir īpatnējs sporta veids," turpināja Kreipāns. "Jau PSRS laikos tas izcēlās - tas bija vienīgais sporta veids, kur oficiāli maksāja naudu (punktu naudu) - bija balvu fonds. Tas tā ir iegājies kopš šī sporta veida pirmsākumiem, un tagad tie līgumi ir patiešām lieli."

"Bet patiesībā jau - tagad meklēt un skatīties, kur var vairāk nopelnīt, un tad sākt bērniem to stāstīt... manuprāt, tas ir kaitīgākais, kas vien var būt," sacīja Kreipāns. "To vispār vajadzētu aizliegt. Nu, nav tā, ka visiem sportistiem jābūt profesionāliem sportistiem. Arī, piemēram, Spānijas futbolā nav tā, ka visas komandas ir "Barcelona" un "Real Madrid". Arī tur ir ārkārtīgi liela finansiālā atšķirība starp komandām, kas ir pašā augšā un pārējām. To pašu var teikt par praktiski katru lielo līgu katrā sporta veidā."

"Tu vari ieguldīt savā bērnā ļoti daudz, bet pilnīgi iespējams, ka 13-14 gadu vecumā izrādīsies, ka viņš vienkārši nespēj sasniegt to līmeni, ka viņš sportā sāks pelnīt. Ļoti ticams, ka viņš līdz tam nemaz netiks," uzsvēra Kreipāns.

"Atgriežoties šeit pie spīdveja, es daudz esmu dzirdējis cilvēkus runājam, sak, tur jau par punktiem maksā. Un, ja brauc pasaules spēcīgākajā līgā, tad ļoti daudz maksā," turpināja Kreipāns. "Protams, ļoti daudz no tā tāpat jāiegulda mehāniķī un tehnikā. Bet nez kāpēc nevienam negribas runāt par to, ka šis punkts spīdvejā ir jānopelna. Līdz tam ir vispār jātiek, lai tev vispār būtu iespēja cīnīties par to punktu."

"Es nesaukšu nevienu uzvārdu, bet esmu dzirdējis, ka arī treneri šādi runā ar puikām, sak, ja tu tur mauksi, tad būs tik un tik. Pagaidi, treneri!" nopūtās Kreipāns. "Jūs esat noziedznieki, ja jūs sākat stāstīt bērniem, kādus miljonus viņš tur var nopelnīt. Jūs labāk izstāstiet, kā, piemēram, Mbapē (Kiljans Mbapē, Francijas izlases superzvaigzne) bērnībā tika līdz tam, lai viņam vispār kāds kaut ko piedāvātu."

Runājot par izdevīguma jēdzienu, Renārs Krīgers, bijušais Latvijas Futbola federācijas mārketinga daļas vadītājs, norādīja, ka šis jautājums skatāms arī no valsts perspektīvas, ne tikai individuāli.

"Mums valstiskā līmenī joprojām ir liela problēma ar masu sportu," teica Krīgers. "Jā, ir vairāki atsevišķi projekti skriešanā, velobraukšanā un vēl citur, bet ne kopumā. Mēs ieguldām ļoti daudz veselībā, divus miljardus gada budžetā, kas ir abnormāli daudz, bet sportā mēs katru gadu valsts budžetā runājam par, salīdzinot ar veselības budžetu, kapeikām (valsts sporta budžets 2026. gadā ir 52 miljoni eiro - aut.p.)."

"Lai bērns izaugtu par profesionālu sportistu, tavs kā vecāka uzdevums ir tikai aizvest viņu uz konkrēto sporta veidu," turpināja Krīgers, piesaucot vecāku vēlmi redzēs savas atvases kā profesionālā sporta zvaigznes. "Un vēl konkrētos brīžos saredzēt, ko pielikt klāt vai paņemt nost. Jebkurā gadījumā - tas ir tikai kā viens no puzles gabaliņiem. Un tikai tad, ja pareizi saliekas simts šādi puzles gabaliņi, tikai tad parādīsies iespēja, ka šeit patiešām var sanākt profesionāls sportists."

"Mums jau tā ir grūti ar sportistu resursu, bet dažreiz vēl traucē arī paši vecāki, kuriem mums, protams, jābūt pateicīgiem, ka viņi vispār sūta bērnus jebkurā sporta veidā," teica Krīgers. "Bet viņi arī mēdz nogalināt vēlmi vispār sportot. Man bija reāls piemērs - "Skonto" hallē bija bērnu turnīrs, un puisis U7 vecuma grupā bija ielikts vārtos. Tētis aiz vārtiem patiešām kā apmāts stāv un brēc uz viņu, kur viņš lec un kur viņš nelec. Es tēvam teicu, ka jūsu dēls nekad nebūs futbolists. Bet ne jau tāpēc, ka viņam nesanāk, bet tieši jūsu dēļ. Tas ir patiešām kosmoss, kā vecāki galina savu bērnu interesi, treneri neiejaucas, daudzos klubos izliekas to neredzam, jo vecāki, galu galā, tad beigās vedīs bērnus uz citu klubu."

Raidījuma gaitā tika arī apkopoti viedokļi par dažādu sporta veidu novērtējumu dažādās kategorijās, un iesniegtajās anketēs visi raidījuma dalībnieki bija ar maksimālo punktu skaitu novērtējuši peļņas iespējas futbolā, pasaules bagātākajā sporta veidā. Visi, izņemot Krīgeru, kurš tās novērtēja ar trijnieku piecu ballu skalā. Viņš skaidroja, ka šeit aprēķinā iekļāvis arī milzīgo konkurenci.

"Lai ielauztos futbolā tik tālu, lai tu kā futbolists nopelnītu tādu laba programmētāja algu, ir jāsakrīt ļoti daudziem apstākļiem," teica Krīgers. "Šobrīd Virslīgā ir divi lieli klubi ar lieliem budžetiem. Bet tur jau vispirms jātiek pie spēlēšanas! Paskatāmies, cik RFS un "Riga" sākumsastāvā tagad ir latviešu spēlētāju - trīs līdz četri. Tas parāda, cik maz ir pieejamo vietu, Un mēs jau arī zinām, kādēļ šie 3-4 spēlētāji tur ir. Proti, viņiem tur ir jābūt," Krīgers atsaucās uz Virslīgas reglamentu, kas paredz, ka laukumā vienas komandas sastāvā nedrīkst būt vairāk par astoņiem ārzemēs sagatavotiem spēlētājiem.

Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Dmitrijs Miļkevičs izcēla savu sporta veidu kā pamatu visiem pārējiem sporta veidiem, attiecīgi raksturojot to kā izdevīgu sākumpunktu: "Galvenās kustības - lekšana, skriešana, mešana - ir pamats arī pārējiem sporta veidiem. Turklāt vieglatlētika ir ar ļoti plašu disciplīnu klāstu, tur sevi var atrast katrs cilvēks - tievs, garš, plats, ātrs, izturīgs. Un tas arī paliek ar tevi visu dzīvi, ļauj tev turpināt nodarboties ar sportu pašam. Protams, tas nav tik komerciāli pelnošs kā lielās komandu sporta spēles, kur, ja izsities līdz augšai, ir milzīgas naudas."

"Ja mēs salīdzinām tā, ka paņemam jebkuru pasaules "Top 20" vieglatlētu un jebkura cita lielā sporta veida "Top 20" pārstāvi, esmu drošs, ka viņi pelna vairāk nekā vieglatlēti," sacīja Miļkevičs. "Runājot par disciplīnām, joprojām sprinta disciplīnas ir vadošās. Nu, un tagad Armando Duplentisa dēļ kārtslēkšana ir ļoti spēcīga, viņš droši vien ir vislabāk pelnošākais no visiem."

Atsevišķa iedaļa aptaujās bija veltīta arī sponsoru interesei, un LVS prezidents vieglatlētikā to bija novērtējis ar vieninieku piecu ballu skalā: "Ir grūti ar to, jā. Ir pašiem jāuzrunā, mēs katru gadu uzrunājām desmitiem iespējamo sadarbības partneru. Protams, daudz vairāk viņiem interesē bērnu sports un bērnu programmas. Ļoti zema interese ir par izlasēm, sponsori daudz labprātāk sadarbojas ar individuāliem sportistiem, kuri viņus interesē."

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2026 #BezMaksasSports

Raidījuma "(Bez)maksas sports" ceturtās sezonas pirmā epizode