Vai Grieķija, Krievija un Turcija ir pelnījušas saņemt "wild-card"?

Šobrīd Pasaules kausam kvalificējušās 15 komandas: Spānija (rīkotāja un “Top 4” dalībniece Eiropas čempionātā), ASV (pirmā vieta Londonas spēlēs), Angola, Ēģipte, Senegāla, Irāna, Filipīnas, Koreja, Meksika, Puertoriko, Argentīna, Dominikānas Republika, Austrālija, Jaunzēlande un Francija.

Nākamajās divās dienās ceļazīmes uz Spāniju iegūs vēl piecas Eiropas komandas, bet atlikušās četras valstsvienības FIBA noteiks, izdalot četras “wild-card”.

Eiropiešu pārstāvniecība būtiski nemainīsies – no sešām komandām, kuras turpina cīņu, tikai Ukraina nekad nav spēlējusi Pasaules kausa izcīņā. Pārējās trīs potenciālās debitantes – Somija, Beļģija un Latvija – finālturnīrā nespēlēs, jo nespēja iekļūt Eiropas “Top 7”. Viņu vietā galvenās “wild-card” pretendentes Eiropā ir Grieķija (12. vieta), Turcija (20. vieta) un Krievija (23. vieta).

Neskaitot eiropiešus, pretendentu pirmajā rindā ir Londonas spēļu dalībnieces Brazīlija, Ķīna, Nigērija, Tunisija un Lielbritānija. Neviena no tām neizturēja kontinentālo atlasi.

Brazīlija pirmo reizi vēsturē neiekļuva Ameriku čempionāta (FIBA Americas championship) labāko komandu astoņniekā. Ķīnieši ieņēma tikai piekto vietu Āzijas finālturnīrā. Nigērija un Tunisija ierindojās tikai septītajā un devītajā vietā Āfrikā, bet briti trešo reizi pēc kārtas nespēja izkļūt no grupu turnīra.

Neskatoties uz sportiskajām neveiksmēm, var ar 99% pārliecību apgalvot, ka “wild-card” īpašnieces tiks izraudzītas tieši no minēto komandu vidus.

“Wild-card” pirmo reizi tika ieviestas 2006. gadā Japānā, paplašinot pasaules čempionāta dalībnieču loku no 16 līdz 24 valstsvienībām. FIBA centrālā valde nolēma, ka četras no astoņām jaunajām vietām izvēlēsies pati.

Pirmo “wild-card” komplektu ieguva Itālija, Puertoriko, Serbija un Melnkalne, kā arī nākamā čempionāta rīkotāja Turcija. Četrus gadus vēlāk biļetes saņēma Vācija, Libāna, Lietuva un Krievija. Toreizējais FIBA prezidents, austrālietis Bobs Elfinstons norādīja, ka Lietuva un Libāna uz čempionātu atvedīs daudz līdzjutēju, Krievija izcīnījusi pirmo vietu 2007. gada Eiropas čempionātā un Vācija parādījusi labu sniegumu 2009. gadā.

Rezerves ieeja tiek atvērta, ievērojot sekojošus nosacījumus:
+komandai jāpiedalās kontinentālās zonas kvalifikācijas sacensībās (2012./2013. gads),
+no vienas zonas var izvēlēties, maksimums, trīs komandas,
+ņemot vērā basketbola popularitāti valstī,
+ņemot vērā valstsvienību kvalitāti un sportiskos rezultātus,
+ņemot vērā vietējās televīzijas iesaisti pašmāju un starptautiskajā basketbolā,
+ņemot vērā valsts nozīmi FIBA mārketinga un televīzijas partneriem,
+ņemot vērā valsts nozīmi Pasaules kausa rīkotājiem,
+izvērtējot valsts saderību ar FIBA iekšējiem noteikumiem un vispārējiem statūtiem,
+izvērtējot nacionālās federācijas darbu,
+izvērtējot valsts atbalstu nacionālajai federācijai,
+pirms Centrālās valdes lēmuma uzaicinātajām komandām jāiemaksā reģistrācijas maksa (2009. gadā - 500 tūkstoši eiro), kura tiks pārskaitīta FIBA pārraudzītajam Starptautiskā basketbola fondam (International Basketball Foundation).

Pārskatot kritērijus un ņemot vērā, ka 2014. gada finālturnīrs notiks Eiropā, var prognozēt, ka “wild-card” saņēmēju vidū būs 2 vai 3 Eiropas komandas. Ārpus Eiropas pirmā pretendente ir Brazīlija – valsts ar senām basketbola tradīcijām un nākamo Olimpisko spēļu rīkotāja. Tai seko lielākā potenciālā basketbola tirgus īpašniece Ķīna.

Kā vērtējamas Eiropas komandu izredzes?

Par Grieķiju jautājumu ir vismazāk. Pirms Eiropas čempionāta grieķi ieņēma ceturto vietu FIBA astoņu gadu rangā (2005-2012), valstsvienība regulāri izcīnījusi augstas vietas starptautiskajos turnīros un grieķu klubi pēdējos desmit gados uzrādījuši labākos rezultātus Eirolīgā.

Turcija ir pašreizējā pasaules vicečempione un 2014. gadā rīkos Pasaules čempionātu basketbolā sievietēm. Valstī izveidots bagātākais nacionālais čempionāts Eiropā, turklāt pēdējos gados arvien labāku sniegumu rāda turku jaunieši. Turkiem neveicas Eiropas čempionātos vīriešiem, taču viņu ietekme lēnām turpina augt.

Strīdīgākā situācijā ir Krievija. Basketbols valstī nav tik populārs kā citās nosauktajās valstīs, turklāt krievu reputāciju krietni sabojāja līguma laušana ar vīriešu valstsvienības jauno galveno treneri Foti Kacikari. No otras puses, Krievija var norādīt uz Deivida Blata ērā gūtajiem sasniegumiem – diviem medaļu komplektiem Eiropā (zelts 2007. gadā Madridē, bronza 2011. gadā Kauņā) un Londonas bronzu. Ja krieviem izdosies panākt Blata atgriešanos, viņu izredzes pieaugs.

Eiropas komandas Pasaules kausa izcīņā

2019. gadā Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā piedalīsies 32 komandas.