Bagātie arī raud jeb Eiropas klubu budžeti

Latvijā mums bijis interesants un intrigām bagāts vietējais čempionāts, taču iznākums īpaši nav mainījies – finālā atkal spēlēja divas turīgākās valsts komandas. Protams, katru gadu notiek zināmi pārsteigumi, piemēram, „Jūrmalas/Fēniksa” iekļūšana pusfinālā pirms gada un uzvara pār aptuveni 50 vai pat 60 reižu bagātāko VEF vienā no mačiem. Vai šosezon kā negatīvais piemērs jāmin „Valmiera”, kas, neraugoties uz vietējiem mērogiem ļoti pieklājīgo nodrošinājumu, nespēja kvalificēties izslēgšanas turnīram. Arī starptautiskajā arēnā tepat Baltijā neuzvarēja bagātākais klubs.

Informāciju par aizvadītās sezonas budžetiem iegūta ilgākā laika periodā, runājot ar attiecīgo valstu vietējiem žurnālistiem, aģentiem un klubu darbiniekiem. Par Eiropas spēcīgāko čempionātu uzskatīto Spānijas ACB līgu informāciju ieguvu no kāda kluba bijušā ģenerālmenedžera. Visi nosauktie skaitļi ir aptuveni un nav oficiāli, izņemot Franciju un Krieviju, kas uz kopējā fona izceļas ar ikgadēju visu klubu budžetu oficiālu publiskošanu. Francijā pat līdz pēdējam eiro.

Tāpat jāņem vērā, ka lielākajā daļā šajā rakstā pieminēto budžetu tiek iekļautas arī administratīvās izmaksas (kluba ikdienas darba nodrošināšana, ceļošana, kluba darbinieku atalgojums u.c.). Tās mainās atkarībā no turnīriem, kādos klubs piedalās un cik tālu šajos turnīros aizspēlējas. Kopumā gan, protams, lielāko daļu izmaksu tik un tā veido tieši algu budžets.

Arī grandi dalās jeb CSKA un pārējie

Eiropas basketbolā par bagātāko klubu jāsauc Maskavas CSKA, kas pēc oficiāliem datiem šajā sezonā plānoja tērēt 41,7 miljonus eiro. CSKA rīcībā nonākusi tikai komandas vajadzībām izmantojama lidmašīna, kuras uzturēšanas izmaksas ievērojami palielina izdevumus. Tiesa, nav tā, ka CSKA par naudu nedomātu it nemaz. Pirms pāris sezonām, “armijniekiem” viesojoties Rīgā, kluba pārstāvis šo rindu autoram atzina, ka komanda mājas spēles neaizvada lielajā “Megasport” arēnā, jo cilvēki uz mačiem nāk pārāk maz un tas neesot izdevīgi.

Par otro finansiāli spēcīgāko Eiropas klubu aizvadītajā sezonā uzskatāms Stambulas “Fenerbahce Ulker”, kas pēc manis ievāktajiem datiem esot savācis 25 miljonus dolāru (ap 22 miljoniem eiro), tomēr paša kluba prezidents nesen atklāja, ka šajā sezonā budžets bijis 29 miljoni eiro. Tiesa, klubam radusies nopietna risināma problēma – “Ulker” vārds no komandas nosaukuma pazudīs un ar to arī 19 šīs kompānijas sezonā piešķirtie miljoni. Klubs varot nodrošināt desmit miljonu budžetu, taču, lai saglabātu pašreizējo līmeni, esot vajadzīgi vismaz 25 miljoni, saka prezidents. Pirmie signāli liecina, ka atrast jaunu tikpat dāsnu sponsoru būs grūti – komandas uzbrukuma līderis Endrjū Gaudloks jau informēts par darba attiecību pārtraukšanu, bet pēc desmit gadiem klubā to pamet arī centrs Oguzs Savašs.

Tikai pēc šiem diviem klubiem rindā stājas abi spāņu superklubi – Madrides “Real” un “Barcelona”. Pirmajam šajā sezonā paredzēts iztērēt 22 miljonus, otrajam 20. Barselonas budžetam noņemot aptuveni pusotru divus miljonus kluba administratīvās darbības izmaksās, spēlētāju algās tiek tērēti ap 18 miljoni. Tomēr Eirolīgas ceturtdaļfinālā spāņi atzina Pirejas “Olympiacos” pārākumu, lai gan grieķu klubos spēlētāju vajadzībām šosezon esot tērējis 13 miljonus. Tātad Eirolīgas finālā nespēlēja neviens no diviem bagātākajiem klubiem.

Grieķija uz bankrota sliekšņa, superklubiem tas netraucē

Kamēr Grieķijas valsts pamazām bankrotē, divi lielākie valsts klubi joprojām dzīvo, cepuri kuldami. Vasilis Spanulis viens pats ik sezonu no „Olympiacos” iekasē divus miljonus eiro un to turpinās darīt arī nākamsezon. Grieķijas čempionāts tiek pieskaitīts vienai no Eiropas lielajām līgām, tomēr skarbā ekonomiskā realitāte liecina, ka ir daudz klubu, kas spēlētāju algās nespēj tērēt pat miljonu. Te gan jāteic, ka par Grieķijas līgu iegūtā informācija paredz nevis klubu kopējo budžetu, bet tieši spēlētāju algās tērēto naudu. Tāpat kā “Olympiacos”, arī otra fināliste Atēnu “Panathinaikos”, ko pārstāv Jānis Blūms, algās šosezon paredzēja izmaksāt 13 miljonus eiro. Pārējie nestāv pat tuvumā. Atēnu AEK un “Trikala” saviem spēlētājiem paredzēja tieši miljonu (AEK budžets nākamsezon pieaugšot), bet, piemēram, KAOD, kam pietrūka viena uzvara līdz izslēgšanas turnīram (9. vieta 14 komandu konkurencē) – vien 230 000 eiro. Grieķijas bronzu izcīnījušajai PAOK, pret ko Eiropas kausā spēlēja “Ventspils”, algu budžets esot bijis vien 320 000 eiro.

Spānijā traucē krīze, Turcijā futbolisti, Ukrainā – karš

Par labāko klubu čempionātu pasaulē ārpus NBA tiek dēvēta Spānijas ACB līga. Un tā acīmredzot ir tiesa, jo līdz ar ekonomiskās krīzes iestāšanos līgas līmenis tik un tā palicis augstākajā plauktā attiecībā pret citām līgām. Spēlētājiem arvien ir sapnis uzspēlēt Spānijā, un nereti basketbolisti pieņem mazāk finansiāli izdevīgu piedāvājumu Spānijā, lai tikai parādītu sevi uz spožākās Eiropas basketbola skatuves. Par “Barsas” un “Real” budžetiem rakstīju jau augstāk, bet Eirolīgā spāņiem bija vēl trīs komandas. Trīskārtējā Eiropas kausa čempione “Valencia”, atgriežoties kontinenta prestižākajā turnīrā, šosezon savāca 11 miljonu lielu budžetu. Tikpat lieli naudas resursi bija pieejami Malagas “Unicaja”, bet Vitorijas “Laboral Kutxa”, ko pārstāv Dāvis Bertāns un kuras sistēmā ir Rinalds Mālmanis, šosezon rēķinājās ar desmit miljoniem.

No pārējiem klubiem bagātākais ar 7,5 miljoniem bija “Gran Canaria”, kas Eiropas kausā aizspēlējās līdz finālam. Savukārt Daira Bertāna pārstāvētajai “Bilbao Basket” izdevās savākt 5,5 miljonus, bet Kristapa Porziņģa “Sevilla” rīcībā bija trīs miljoni. Rolanda Šmita klubam “Fuenlabrada”, kas palika pēdējā vietā, budžets bijis 2,5 miljoni eiro. Iepriekšējās divās sezonās uz otro līgu it kā izkrita “Manresa”, taču realitātē palika spēcīgāko sabiedrībā, jo no otrās līgas klubi nespēja savākt nepieciešamo budžetu startam augstākajā līgā. Tā nu “Manresa” turpināja spēlēt ACB arī šosezon ar 1,5 miljonu budžetu, kas bija mazākas līgā. Šoreiz gan vieta elitē nosargāta pašu spēkiem. “Gipuzkoa”, kas palika priekšpēdējā, nākamsezon, visticamāk, paliks ACB, jo no dalības nupat atteikusies otrās līgas uzvarētāja “Ford Burgos”.

Pēdējos gados populāri kļuvis saukt Turcijas čempionātu par bagātāko līgu Eiropā. Aiz jau augstāk pieminētā „Fenerbahce” otrais bagātākais klubs ir cits Stambulas klubs Eirolīgā „Anadolu Efes” – 18 līdz 22 miljoni eiro. Tam seko trešais Stambulas klubs Eirolīgā „Galatasaray” ar aptuveni 12 miljoniem eiro. Tiem, kas seko Eiropas basketbolam pastiprināti, varētu šķist jocīgi – kā tad „Galatasaray” ar tik lielu budžetu šosezon nonāca finansiālās problēmās un sešus mēnešus nemaksāja algas spēlētājiem? Izrādās, vainīgi ir futbolisti. Tieši tā, nepārlasījies – futbolisti. Proti, UEFA Finansiālās „Fair Play” noteikumi ierobežo futbola klubu ambiciozos plānus spēlētāju piesaistīšanā. Ja kādreiz futbola klubi dotēja basketbolistus, tad tagad ir otrādi. Piemēram, „Galatasaray” un „Bešiktaš” futbolā lieto it kā basketbolam paredzēto budžetu.

Aiz Eirolīgas klubiem ar lielu atrāvienu pret pārējiem nostājusies Bandirmas „Banvit”, kas sezonā tērē ap 9 miljoniem eiro. VEF un „Ventspils” šajā sezonā Eiropas kausā spēlēja pret attiecīgi „Bešiktaš” un „Pinar Karšiyaka”, kuru budžeti sastāda 3-4 miljonus. Lielāki budžeti ir Kristapa Valtera pārstāvētajai „Turk Telekom” un „Darussafaka”, kas sezonas otrajā pusē atļāvās piesaistīt divkārtējo NBA čempionu Džordanu Fārmaru, kurš sezonu uzsāka Losandželosas „Clippers”. Šo abu klubu rīcībā ir ap 5-7 miljoniem. Kā redzams, Turcijas finālā nespēlē bagātākais klubs, jo tas pusfinālā četrās spēlēs (1-3) piekāpās klubam ar aptuveni desmit reižu mazāku budžetu.

Vienubrīd Ukrainas čempionāts tika uzskatīts par strauji augošu līgu pieejamo finansiālo resursu dēļ. Līdz Ukrainā sākās karadarbība lielākajai daļai no 16 superlīgas klubiem budžets bija ap vai virs miljona eiro. Tādiem klubiem kā “Donetsk”, “Azovmash” un “Khimik” tie bija 3-4 miljoni, bet Kijevas “Budivelnik”, kas Ainara Bagatska vadībā spēlēja Eirolīgā, ap 5-6 miljoniem. Pēc tam, kad februārī valstī sākās militārie konflikti, notika valūtas devalvācija, kas ļoti jūtami ietekmēja lielāko daļu klubus. Nacionālās valūtas vērtība samazinājās uz pusi, bet tagad tā ir pat trīskārt mazāka nekā 2013./2014. gada sezonas sākumā. Rezultātā tādi lielklubi kā “Azovmash” un “Donetsk” vispār pārstāja eksistēt, bet “Budivelnik” un Kārļa Muižnieka trenētā “Khimik” budžets saruka līdz 1-1,5 miljoniem. Pārējie līgas klubi rēķinājās ar 250-500 tūkstošiem, tomēr daļai tā arī neizdevās savākt plānoto un nācās palikt pat ar pusi mazāku budžetu.

Savukārt VTB līga, kas kļuvusi par Krievijas atklāto čempionātu, pēdējās sezonās atklāj budžeta ciparus Krievijas klubiem. Bez jau pieminētā CSKA starp naudīgākajiem ir Maskavas apgabala "Khimki" (16,2 miljoni), Krasnodaras "Lokomotiv" (13,8) un Kazaņas "Unics" (9,8), kur sev maizīti no februāra līdz sezonas beigām pelnīja Rolands Freimanis. Ainara Bagatska un pārējo latviešu "Nizhny Novgorod" Eirolīgas debijas sezonā tērēja ap 7 miljoniem, bet no Krievijas klubiem mazākie finanšu resursi bija līgas debitantei Saratovas "Avtodor", kas operēja ar 2,6 miljoniem.

Francijā, Itālijā, Vācijā – pieklājīgs Eiropas vidusmērs

Pavisam atklāti par saviem budžetiem ir Francijas ProA un ProB līgas klubi, kas katru sezonu piedāvā ieskatīties savos budžetos. ProA jeb spēcīgākajā līgā bagātākais ir Tonijam Pārkeram piederošais ASVEL, kas šosezon tērē 7,3 miljonus, taču algās vairāk izdod Eirolīgā spēlējusī valsts čempione „Limoges” (7,2 miljoni kopējais, 2,545 miljoni algās). Lielās atšķirības starp spēlētāju algu budžetiem un kopējo budžetu, visdrīzāk, saistāmas ar ievērojami lielāku nodokļu slogu, kā arī to, ka algu budžetā norādītā summa ir samaksa jau pēc nodokļu nomaksas (prakse Eiropā paredz, ka klubs sedz nodokļus par katru spēlētāju). Mazākais budžets ir gandrīz 2,4 miljoni eiro, bet tikai viens klubs algās tērē mazāk par miljonu. Tas ir „Le Havre”, taču mazie tēriņi (730 000 eiro algās) nav traucējuši sasniegt pat ceturto (!) pozīciju turnīra tabulā. ProB jeb pēc spēka otrajā līgā vienīgais klubs ar algu budžetu virs miljona ir „Monaco” (kopējais budžets 3,1 miljons). Tai pašā laikā kopējais budžets zem viena miljona ir tikai vienam klubam „Etoile Charleville”, kas šosezon operēja ar 952 tūkstošiem.

Ja runa ir par otrajām līgām, tad, vismaz pirms krīzes gados, bagātākā tā noteikti bija Itālijā, kad tur atsevišķi spēlētāji par sezonu pelnīja 350 tūkstošus un arī vairāk. Skaidrs, ka šobrīd situācija ir krietni mainījusies, un klubi ar tādām summām vairs neizceļas. Pagājušajā sezonā Trento klubam bija 2,2 miljonu budžets, kas ļāva uzvarēt otrajā līgā un šosezon ar 3 miljoniem ļoti sekmīgi debitēt A sērijā, tiekot pie vietas Eiropas kausā. 2011./2012. gada sezonā „Reggio Emilia” uzvarēja otrajā līgā ar 4,2 miljonu lielu budžetu. Tagad, spēlējot trešo sezonu pēc kārtas A sērijā, Ojāra Siliņa un Artūra Strautiņa pārstāvētais klubs var lepoties ar otro lielāko budžetu Itālijā – ap sešiem miljoniem eiro. Lielākā nauda, protams, ir Milānas „EA7 Emporio Armani”, kas ar aptuveni 15 miljoniem ir pārliecinoši priekšā tuvākajiem sekotājiem. Eirolīgā spēlējušajam „Dinamo Sassari” budžets aptuveni tāds pats, kāds Redžo klubam, un tikai nedaudz mazāk ir Venēcijas organizācijai. Šobrīd finālā spēlē Redžo un Sasari vienības, bet Milānai cerības uz titulu kārtējo reizi aprāvās pusfinālā pret “Dinamo”.

Vācijā budžetu vadībā ir Minhenes „Bayern”, kas basketbola komandas rīcībā nodod ap 12-13 miljoniem eiro, bet Jāņa Strēlnieka pārstāvētā Bambergas „Brose Baskets” esot tikai nedaudz mazāk. Tiesa, klīst runas, ka, kvalificējoties Eirolīgai (jāizcīna tituls), Bambergā basketbola kluba budžets piedzīvos ievērojamu kāpumu. Eirolīgas klubam Berlīnes „Alba” budžets esot bijis ap 8 miljoniem eiro. Vācijā gan klubiem jārēķinās ar diezgan lielu nodokļu nastu. „Bayern” basketbola kluba sporta direktors Marko Pešičs 2013. gadā sniegtā intervijā atzina, ka spēlētājs, kurš uz rokas saņem 100 000 eiro, klubam izmaksā 225 000 eiro... Augstāk nenosauktie Bundeslīgas klubi sezonā tērē no 1,4 līdz 7 miljoniem eiro. Piemēram, pēdējā vietā palikušajai „Crailsheim Merlins” budžets bija 1,4 miljoni, bet ar 7 miljoniem rēķinājās 7. vietā palikušais Oldenburgas klubs.

Izraēla, Beļģija, Adrijas līga

Dzīvojot Latvijā, daudz neapskatām Beļģijas un Izraēlas līgas, taču tās ir gana kvalitatīvas, un viens no iemesliem ir finansiālās iespējas. Beļģi spēj nodrošināt pieklājīga līmeņa vietējo čempionātu, kas raisa interesi skatītājos un uz atsevišķām spēlēm klātienē spēj sapulcēt pat virs desmit tūkstošiem līdzjutēju. Valsts naudīgākais klubs ir desmitkārtējā čempione Šarleruā “Spirou”, kas šosezon rēķinājās ar 3,5 miljoniem eiro. Pēdējos četros gados, tostarp šajā, titulu izcīnīja “Oostende”, kā rīcībā esot bijuši trīs miljoni. Trešais bagātākais ir “Antwerp Giants” (2,8 miljoni), bet šīs sezonas finālistei “Mons-Hainaut” esot ap 2,5 miljoniem.

Izraēlā ir viens dūzis vārdā Telavivas „Maccabi”, kas ik sezonu tērē 20 miljonus dolāru jeb ap 17-18 miljoniem eiro. Pārējiem ir ievērojami mazāk. Finālistei Jeruzalemes “Hapoel” esot nedaudz vairāk par septiņiem miljoniem, bet pārējām desmit komandām ne vairāk par 4-5 miljoniem eiro. Nesen veiktā pētījumā Izraēlas čempionāts tika atzīts par ar amerikāņu viesspēlētājiem bagātāko līgu Eiropā.

Reģionālo līgu pioniere Adrijas līga izceļas ar aizraujošām cīņām laukumā un skatītāju tribīnēs. Tām netraucē arī salīdzinoši zemās klubu finansiālās iespējas. Belgradas “Crvena Zvezda” šosezon atzinīgi cīnījās Eirolīgā, spēlētāju atalgojumam atvēlot trīs miljonus eiro. Tikpat liels algu budžets bijis arī Adrijas līgas otrajai labākajai sezonas komandai Zagrebas “Cedevita”. Miljonu atvēlēt spēlētāju atalgojumam izdevies arī ungāru “Szolnok Olaj” (~1), Zagrebas “Cibona” (1,5) un Belgradas “Partizan” (~2). Te gan jāpiemin, ka “Partizan”, tāpat kā iepriekš, arī šosezon nav gājušas garām finansiālās problēmas, un divi miljoni ir algām paredzētā nauda, nevis reāli iztērētā.

Baltijā dominē Lietuva

Latvijā klubu vadītāji savus budžetus neatklāj, ar vienu izņēmumu VEF izskatā, kas allaž pirmssezonā atklāj iecerēto budžetu. Piemēram, šajā sezonā Rīgas kluba budžets samazinājās par trešdaļu attiecībā pret iepriekšējām sezonām un esot ap diviem miljoniem eiro. Jāpieņem, ka tas ir lielākais budžets starp Latvijas klubiem, diezin vai kāds to apšaubīs. Tomēr Latvijas čempionātā ir gan klubi ar nopietniem budžetiem un attiecīgiem mērķiem, gan reāli mazbudžeta klubi (zem 100 000 eiro), kas LBL1 vairāk spēlē tāpēc, ka ir apņēmīgi to darīt.

Lietuvas līgā ir nedaudz citādāk. Lai piedalītos elites čempionātā, klubiem jābūt vismaz minimālajam budžetam 800 000 litu jeb ap 240 000 eiro. Tātad nevienam no 11 klubiem nebija mazāk. Pēc tam, kad „Žalgiris” izdzīvoja, iespējams, smagāko finansiālo krīzi kluba vēsturē, Kauņā budžeta cipari tiek atklāti pilnībā. „Žalgiris” šajā sezonā operē ar 22 miljoniem litu jeb 6,6 miljoniem eiro. 1,8 miljoni eiro tiek novirzīti iepriekš iekrāto parādu dzēšanai. Algās (kopā ar treneru atalgojumu, jaunatnes sistēmā piešķirtajām stipendijām un nodokļu nomaksu) tiek tērēti aptuveni 4,5 miljoni eiro. „Žalgiris” pat gājis tik tālu, ka atklājis katra komandas spēlētāja atalgojumu. Dārgākais bija kapteinis Pauļus Jankūns, kurš saņēma 45 000 eiro mēnesī, sekoja centrs Roberts Javtoks ar 35 000 un tikai tad abi amerikāņi. No pārējiem tikai Darjuss Songaila saņēma piecus ciparus mēnesī, bet pārējiem algas no 1700 līdz 8000 eiro mēnesī.

„Rytas” ar tik lielu atklātību neizcēlās, bet lietuviešu mediji piedāvā ieskatīties aptuvenajos ciparos, kas liecina, ka Kšištofs Lavrinovičs, kurš pievienojās komandai sezonas vidū saņēma 35 000, Martins Gecēvičs - 30 000, bet bijušais VEF centrs Antans Kavaļausks bija trešais apmaksātākais komandas spēlētājs ar 25 000 eiro mēnesī. Desmit vai vairāk tūkstošus saņēma deviņi no 12 spēlētājiem, bet mazākā alga esot bijušajam „Valmieras” spēlētājam Artūram Valeikam (6000). Kopējais „Rytas” budžets tika lēsts ap trim miljoniem eiro.

Eirolīgas pārsteiguma autorei „Neptunas” līdzekļi bija krietni mazāk un mēnesī algās izdoti ap simt tūkstošiem eiro mazāk nekā abiem lielajiem klubiem. Deivids Gaiļus ar 18 000 eiro mēnesī bija apmaksātākais, bet nu jau parakstījis līgumu ar “Rytas”. Virs astoņiem tūkstošiem eiro mēnesī esot saņēmis vēl tikai viens spēlētājs – Mustafa Šakurs (13 800). Kopējais budžets zem diviem miljoniem eiro.

Par otro ešalonu var nosaukt „Šiauliai” un „Pienos žvaigždes” ar aptuveni 450 000 eiro kopējo kluba budžetu, bet pārējiem bijis minimālais vai nedaudz virs tā. No jaunās sezonas minimālā budžeta latiņa jau pacelta – tā noteikta 300 000 eiro apmērā.