Skudra ironizē par Dārziņa nosēdināšanu: "Arēnā ir auksts - ceru, ka viņš nesaaukstējās"

Pēteris Skudra, Rīgas "Dinamo" galvenais treneris

- Viennozīmīgi, rezultāts ir skarbs. 1:7 - tur var daudz ko runāt vai nerunāt, bet mēs ļoti viegli laižam iekšā golus. No 22 metieniem septiņi goli, kad katrs trešais lido iekšā - tas ir grūti. Nianses, par ko runājām pirms spēles - vārtu priekša. Lai arī kādi tie vārtu zaudējumi nebūtu, no septiņiem piecus ielaidām no vārtu priekšas. Tas bija galvenais, uz ko pēdējās dienas likām akcentu - pēc spēles pret Jaroslavļu, pēc spēles pret Minsku. Mēs ļoti vāji nospēlējām savā vārtu priekšā, un šodien principā notika tas pats. Goli bija paviegli, bet vārtu priekšā mēs atkal bijām vāji.

Te tikai caur darbu vai video treniņiem liksim uz to akcentu, lai čaļi saprot, kur ir tās nianses. Bet, godīgi teikšu, vairāk pat sarūgtināja momentu realizācija. Atkal uztaisījām labus momentus, vairākumā bija labi momenti, bet atkal - noslēgšanas fāze. Kad mēs tajā esam labi, mēs uzvaram spēles un metam vārtus, lai cik mēs varbūt nebūtu pavāji aizsardzībā. Ja mēs nemetīsim iekšā, taisot šos momentus, un darīsim to bez pārliecības, tad būs grūti. Priekš jaunajiem spēlētājiem tā bija laba pieredze - nospēlēt pret tādu komandu, kas ir ļoti strādājoša, meistarīga un fiziski spēcīga. Laba pieredze, un arī parāda mūsu vājības. Liels pluss - es gribu šodien atzīmēt Koļu [Nikolaju] Jeļisejevu. Ja mēs skatāmies individuāli, viņš iznāca un nospēlēja fantastisku spēli, un tas priekš mums ir baigais pluss. Jā, fiziski viņš arī vēl nav gatavs, bet, skatoties nākotnē, tādus hokejistus, kas var spēlēt šo ātro spēli ar tādu pārliecību, ir jātur komandā.

- Jau minējāt par realizāciju, arī vairākas kļūdas spēles sākumā, kad zaudējām ripas, kļūdoties piespēlēs vai iesākot uzbrukumus - vai to var skaidrot ar koncentrācijas trūkumu?
- Pirmkārt, tas ir saistīts ar pretinieka agresīvo forčeku [forecheck - no angļu val.]. Ļoti agresīvs forčeks, ko spēlē labi apmācīta komanda. Garas, agresīvas nūjas, kas pārķer daudz ripas, liek steigties aizsargiem. Tas ir arī mūsu meistarības līmenis. Zem tāda agresīva forčeka mums ne vienmēr sanāk kvalitatīvi iziet no zonas. Kad mēs ielaidām pirmos vārtus, tā bija tīri taktiska kļūda piespēlē, bet tas, kā mēs gribējām nospēlēt to epizodi, izskatījās pavisam savādāk. Nenospēlējām uz tām lietām, uz kurām šodien likām akcentus, vēl jo vairāk pirmajā periodā.

- Vai Laura Dārziņa nespēlēšana bija saistīta ar pirmajiem diviem vārtu zaudējumiem, kuros viņa maiņa bija uz ledus?
- Jā.

- Tātad ar veselības problēmām vai neko citu tas nav saistīts?
- [Ar ironiju.] Nē, ceru, ka viņš nesaaukstējās, jo ir diezgan auksts arēnā.

- Kāda ir situācija ar Rihardu Bukartu, kurš izlaida šodienas spēli?
- Rihardam bija mikrotraumas, kuras mēs negribējām sasprindzināt, un iedevām viņam šodienas vakaru brīvu, jo zinājām, ka šodien daudz būs jāskrien. Viņš pēdējā laikā spēlē diezgan daudz minūšu, kas arī priekš viņa varbūt nebūtu pierasts. Es domāju, ka ar viņu viss būs kārtībā Čerepovecā [nākamajā spēlē piektdien].

Rīgas ''Dinamo'' uzbrucējs Daņila Larionovs

- Zaudējām spēli uz niansēm. No sākuma izgājām nedaudz negatavi, neizpildījām trenera uzdevumu. Pret tādu komandu nedrīkst zaudēt koncentrāciju jau no pirmajām sekundēm, uz nevienu brīdi.

- Pēc otrās vārtsargu maiņas bija spēles nogrieznis, kurā nedaudz vairāk sākām kontrolēt ripu. Vai tas bija moments, kas nedaudz vairāk iedeva iekšās un bija jūtams uz soliņa?
- Protams. Vārtsargu maiņa ir ne tikai tāpēc, ka, piemēram, vārtsargs slikti nospēlē, bet arī kā grūdiens komandai, ka treneris nav apmierināts ar spēli. Kaut kā mums tas noderēja par labu.

- Treneris jau iepriekš izteicies, ka atlikušajā sezonas daļā dos vairāk iespēju jaunajiem hokejistiem, kas nozīmē vairāk iespēju arī tev [20 gadus vecais Larionovs sezonas lielāko daļu pavadījis HK ''Rīga'']. Kā tu pats raksturo savu iejušanos KHL?
- Tagad, protams, ir daudz vieglāk nekā pašās pirmajās spēlēs [Larionovs šodien aizvadīja astoto spēli KHL]. Ir pierasts arī pie līmeņa. Ģērbtuvē arī esmu iejuties, komanda pieņēma ļoti labi un jūtu arī treneru uzticību. Progresēju ar katru spēli un esmu ļoti priecīgs, ka dotajā brīdī esmu te.

- Pirms spēles ievēroju, ka esi arī viens no tiem, kas dzied Latvijas himnu. Tā vienmēr ir bijusi lieta, pie kā tu piedomā?
- Mana karjera ir bijusi tāda, ka trīs gadus esmu spēlējis Amerikā [no 2017. līdz 2020. gadam ASV junioru līgās], un Latvijas himnu tur nedzirdēju vispār. Tas man ir prieks - pirms katras spēles dzirdēt savu himnu, un tāpēc arī to dziedāju.