Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:7, Did:0, useCase: 3

Par meistarlīgas labāko spēlētāju novembrī atzīts ukraiņu leģionārs Ščitkovs

Rolands Eliņš

Par meistarlīgas labāko spēlētāju novembrī atzīts ukraiņu leģionārs Ščitkovs
Foto; LVF

“Credit24” meistarlīgā labākais spēlētājs pēc klubu treneru un žūrijas vērtējuma bija “RTU Robežsardze”/”Jūrmala” ukraiņu leģionārs Vitālijs Ščitkovs.

“RTU Robežsardze”/”Jūrmala” novembrī aizvadīja četras spēles, četros setos zaudējot Pērnavā, ar 3-1 uzvarot Daugavpilī un divreiz trijos setos apspēlējot VK “Biolars”/”Jelgava” komandu. Pats Vitālijs Ščitkovs gandrīz nepārtraukti bija laukumā, “diriģēdams” komandas biedrus uzbrukumā. Kā jau cēlājam “pieklājas”, daudz punktus viņš nav guvis, taču seši punkti ar servi, pieci – blokā un trīs – uzbrukumā četros mačos ir sakrāti.

“Vitālijs nav kavējis nevienu treniņu kopš ierašanās komandā,” kopīgs viedoklis par spēlētāju ir Jūrmalas komandas galvenajam trenerim Raimondam Vildem un menedžerim Arnim Tuntem. “Laukumā ir īsts komandas kapteinis, kaut dokumentos nav pierakstīts kā kapteinis, un viņu interesē tikai un vienīgi uzvara. Ir neapmierināts par savām kļūdām un emocionāli nobriedis lielām uzvarām. Turklāt viņa serve sagādā problēmas ikvienai pretiniecei.”

Volejbolistam Ukrainā labus pamatus ielika volejbola internātā Kijevā, kuru savulaik atzina visā plašajā Padomju Savienībā. Un viņa pirmais treneris bija kopš tiem laikiem atzītais speciālists Georgijs Podenežnijs.

“Kārtīgs darba mēnesis,” par novembri saka Ščitkovs. “Igaunijā neveiksmīgi nospēlējām, jo droši vien varējām labāk, taču tā bija otrā izbraukuma diena, un jutāmies pasmagi. Labi bijām aizvadījuši iepriekšējo spēli (uzvarot Tallinas “TalTech” ar 3-0. – LVF preses dienests.). Bijām iztērējuši emocijas, kuru varbūt pietrūka otrai dienai, tāpat kā varbūt pilnīgas koncentrēšanās un spēka. Sākām labi, pirmo setu uzvarējām, bet turpinājums neizdevās”

Novembris kopumā rezultātu ziņā padevies labs. Vitālijs atzīmē, ka komandā ir daudz jauno spēlētāju, ar kuriem jāstrādā. Turklāt pēdējās spēlēs treneri mainīja volejbolistu pozīcijas, meklējot iespējami labāko rezultātu, Renāru Paulu Jansonu no tīkla vidus pārvietojot diagonālā uzbrucēja postenī.

“Progresējam ar katru spēli un treniņu,” par sapratnes veidošanu laukumā saka volejbolists. “Sezonas sākumā uzreiz bija jāspēlē pret Jēkabpils klubu, kas ir laba komanda, un zaudējām, bet tagad jau ir labāk.”

Ščitkovs komandā ir viens no profesionāļiem, kas koncentrējas tikai vienīgi volejbolam, nestrādā un nestudē, seko līdzi uzturā lietojamajai pārtikai un savai fiziskajai formai. Laukumā un ārpus tā viņš visvairāk ir sadraudzējies ar Aleksandru Avdejevu.

17 gados Vitālijs sāka profesionāli spēlēt Užgorodas klubā, vēlāk to darīja Viņņicā, bet 2014. gadā pārcēlās uz Ļeņingradas apgabala “Dinamo”, kur nākamajā sezonā viņu nomainīja Latvijas izlases cēlājs Deniss Petrovs. Pēc tam trīs gadi aizvadīti Polijā, sezona Tjumeņas klubā Krievijā, bet iepriekšējā sezonā Ščitkovs atgriezās dzimtenē, spēlēdams Viņņicas klubā “Serce Podiļļa”.

“Tomēr gribēju spēlēt ārzemēs,” par nokļūšanu Jūrmalas klubā saka sportists. “Par to varu pateikties Uģim Krastiņam, kurš mani vasarā uzaicināja uz divu nedēļu ilgu Ukrainas izlases treniņnometni. Tobrīd man nebija kluba, un ieminējos viņam, vai viņš kā varētu kā palīdzēt. Pēc laiciņa sekoja piedāvājums no “RTU Robežsardze”/”Jūrmala” komandas.

Uzaicinājums uz Ukrainas izlasi ir licis pārskatīt mērķus. Tagad cēlājs sapņo par iekļūšanu Ukrainas valstsvienībā startam Eiropas čempionāta finālturnīrā. “Galvenais ir spēļu prakse,” par šīs sezonas galvenajiem uzdevumiem saka Vitālijs. “Jābūt labā sportiskajā formā, tad viss ir iespējams. Baltijas līgā ir spēcīgi Igaunijas klubi, arī Latvijā ir labas komandas.”

Viņu tāpat kā daudzus citus sarūgtināja garām palaistā iespēja Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) Izaicinājuma kausā, jo ļoti gribējās uzspēlēt. “Ne katru sezonu un ne katram klubam ir tāda iespēja.”

Tagad atliek cīnīties visās trijās atlikušajās sacensībās Jūrmalas vienības kreklā – “Credit24” meistarlīgā, Latvijas čempionātā un Latvijas kausa izcīņā, kur mērķi ir “maksimālie”. “Turklāt man ir papildu atbildība, jo esmu “leģionārs”, kurš atbraucis palīdzēt klubam sasniegt tā mērķus,” saka Ščitkovs.

Oktobrī par labākajiem spēlētājiem tika atzīts Kristaps Šmits un Katrīna Paula Krustkalne. Latvijas sieviešu klubiem novembrī spēles neaizvadot, labākā volejboliste paliek nenosaukta.

Informāciju sagatavoja:
Latvijas Volejbola federācija