Armands Šķēle: "Aigaram vēl smiltis nebirst..."

Sākot otro puslaiku, "Valmiera/Ordo" uzreiz pielietoja zonu, ar ko mājinieki nespēja tikt galā. "Nekas tāds tur nebija, vienkārši neiemetām savus metienus," atbildi uz jautājumu, kas sagādā´ja lielākās problēmas zonas aizsardzības apspēlēšanā, ilgi nebija jāmeklē Armandam. "Sākām laicīgi neatgriezties aizsardzībā, viņi savukārt iemeta savus metienus. Ja metieni nekrīt, tad jāspēlē agresīvi, jāizmanto ātrais uzbrukums, nedrīkst pārturēt bumbu, tā jākustina, jāiet cauri, bet mēs kaut kā apjukām."

Valmierieši dominēja cīņā zem groziem - izcīnītas 19 bumbas uzbrukumā un arī kopumā pie groziem savākts par 19 bumbām vairāk, tāpat no soda laukuma vidzemnieki guva vairāk nekā trešdaļu no saviem punktiem (34). "Ja mūsu vienīgais īstais garais [Karlis Hips] ir ārā, tad grūti zem groziem cīnīties ar otrajiem un trešajiem numuriem. Ja neiekrīt metieni, tikt pie uzbrukuma bumbām ir sarežģīti," uz acīmredzamo norāda Armands.

Pats Šķēle sakās iejuties diezgan labi komandā: "Jūtos normāli, bet jāiegūst spēļu sajūta, jo sen nav spēlēts. Cik varēšu, tik palīdzēšu. Līguma man ar klubu nav, pagaidām vienkārši spēlēju, uzturu sevi formā un gaidu kādu variantu. Ja kaut ko sagaidīšu..." smejas Armands, kurš Latvijas klubā nebija spēlējis kopš 2010. gada pavasara.

Mačs bija īpaši zīmīgs arī ar vēl kādu faktu, proti, pirmo reizi laukumā viens pret otru cīnījās abi brāļi Šķēles - Armands pret deviņus gadus jaunāko Aigaru. "Arī pagalmā pēdējo reizi viens pret otru spēlējām ļoti sen. Viņam smiltis vēl nebirst, kā viņš teica par mani," ar smaidu uz lūpām sacīja Armands. "Aigars tikai kādu trešo sezonu sācis spēlēt tā nopietni un pa īstam, pirms tam viņš bija prom [Spānijā], tad bija savainots. Prieks par viņu, šī ir viņa komanda ar īsto treneri. Atliek domāt tikai par basketbolu."

Aigars atklāja, ka pat pagalmā pret vecāko brāli atceras spēlējam tikai mīnusus: "Toties mēs vasarās viens pret otru uzspēlējam tenisu. Kuram labāk veicas tenisā? Man iet labāk, bet viņš šovasar bija pielicis (smejas). Bija forši uzspēlēt pret brāli, nekad nekas tāds nebija bijis, izbaudīju spēli. Laukumā gan aizmirst tādas lietas, jādomā tikai par spēli. Tomēr viennozīmīgi varu teikt, ka šodien piepildījās viens no maniem bērnības sapņiem - uzspēlēt pret brāli!" Armands allaž izcēlies ar saviem neordinārajiem caurgājieniem, un tieši šo spēles elementu Aigars min kā to, ko aizņēmies no lielā brāļa: "Gāju skatīties viņa spēles, kad biju pavisam maziņš, kad Armands vēl spēlēja "Brocēnos" šeit pat "Daugavā". Skatoties viņa spēli, laika gaitā man pielipa tieši viņa kustības caurgājienā."

"Skraidījām atslābinājušies pa laukumu, bijām nekādi, bet "Barons" darīja ko gribēja, iemeta pāri 50 punktiem puslaikā. Pārtraukumā no trenera labi dabūjām iekšā. Bijām pelnījuši," pirmo puslaiku atcerējās Aigars. "Saņēmāmies, sapratām, ka zaudēt nedrīkst un otro puslaiku nospēlējām kārtīgi līdz pat beigām. Svarīgi, ka uzvarējām." Aigars atklāja, ka zonas aizsardzība nav bijusi sākotnējā spēles plānā: "Treneris vienmēr saka, ka jauktā aizsardzība nes augļus. Ar cilvēks cilvēku aizsardzību spēle nevedās, visu laiku iekritām, tāpēc uzlikām zonu, atsitāmies, viņi iemeta tikai septiņus punktus trešajā ceturtdaļā. Svarīgi arī, ka iemetām savus metienus un viņiem vairs nebija tādas iespējas ātrajiem uzbrukumiem."

"Jāuzlabo spēles sākums, jo līdz šim vienmēr iekrītam jau pašā sākumā un tad nākas glābties. Ja mēs varam katru maču atspēlēt padsmit punktu deficītu, tad mums ir ļoti liels potenciāls," Aigars norāda uz to, kas vēl uzlabojams un atzīst - Valmieras komandas mērķi šosezon ir visaugstākie.