Kurtišs: "Kādreiz Bernāts teica, ka trīs kļūdas spēlē - tiesnesim tas ir tikai normāli"

Viņš Liepāja tiesās visas trīs dienas. Tās, protams, ir spēles bez Latvijas izlases līdzdalības. Pirmajā un trešajā dienā viņš ir mača pirmais tiesnesis jeb sēž “stabā”, bet sestdien Beļģijas un Igaunijas cīņā viņš pildīja otrā tiesneša pienākumus.

Volejbolam piesaistījies kopš bērnības – skolotājs pats spēlēja Cīravas kolhoza komandā 1. līgā, un Salvi iesaistījis kā sekretāru – rakstīt protokolus.

Protams, arī pats puika spēlēja, un kā papildinājumu viņu palīgā ņēma Aizputes sporta skolas komanda. Bija arī medaļas – gan jauniešos, gan 1. līgas turnīrā – tomēr sava mūža otrā gadu desmita beigās viņš saprata, ka ar viņa augumu perspektīvas volejbolā nav, un vairāk pievērsās tiesāšanai, augstu kotējoties Eiropā.

“Vispirms, 2005. gadā, Šveicē ieguvu starptautisko kategoriju pludmales volejbolā, gadu vēlāk Kasablankā – zālē. Tomēr pirms apmēram 10 gadiem Starptautiskā Volejbola federācija (FIVB) lēma, ka nedrīkst tiesāt abos divos radniecīgajos sporta veidos,” par savu karjeru starptautiskajā mērogā retā pauzē turnīra laikā stāsta tiesnesis, kurš tikko beidza kolēģiem izrādīt Liepāju, kas ir nerakstīts likums. Mājinieki parasti cenšas ciemiņu kolēģus iepazīstināt ar savu zemi arī ārpus zāles.

Viņš atceras, ka kādas trīs reizes Pasaules tūrē Norvēģijas “Grand Slam” turnīrā Stavangerē un apmēram tikpat “Open” turnīros Ālandu salās viņš notiesāt paspēja. Tāpat pirmos divus Eiropas mēroga pludmales volejbola turnīrus Jūrmalā, kas sākās 2014. gadā.

“Latvijā es drīkstu tiesāt pludmales volejbolu un to daru joprojām. Kategorija man joprojām ir,” saka Kurtišs un smejoties piebilst, ka joprojām vēl tīri labi kotējas smiltīs.

Zālē viņa kontā pēc paša aprēķiniem ir jau kādi “padsmit” gadi pēc kārtas Baltijas līgas finālčetriniekā, turklāt šosezon kā pirmajam tiesnesim finālā, kā arī Latvijas kausa un Latvijas čempionāta finālsērijas spēles.

“Biju Eiropas čempionāta finālturnīrā 2019. gadā Lodzas grupā Polijā. Tiesāju grupas izšķirošo spēli Vācija – Polija, kas bija pēdējā spēle grupā. “Baigais kaifs”. Zāle pilna – 11-12 tūkstoši skatītāju, par volejbola statusu Polijā visi droši vien zina. Divas universiādes esmu tiesājis – 2015. gadā Dienvidkorejā un divus gadus vēlāk – Taivānā. Pāris dienas atpakaļ saņēmu norīkojumu uz šā gada Eiropas čempionāta finālturnīru,” “trofejas” tiesneša gaitās uzskaita Kurtišs. Gandrīz desmit gadus viņš tiesā arī Eiropas klubu prestižākās sacensības – Čempionu līgu.

Tallinā gan viņa nebūs, jo tur spēlēs Latvijas izlase, taču viņš būs tikai 24 Eiropas tiesnešu skaitā, kuri Čehijā, Polijā un Somijā tiesās izšķirošās spēles.

Pēdējie lielie mači Liepājā Salvim gan bijuši pirms apmēram desmit gadiem, kad te notika Latvijas vasaras olimpiāde, taču viņš ar lielu prieku piekrīt tiesāt arī jaunatnes sacensības Liepājā, jo “lielās” komandas volejbolā Liepājā pagaidām nav.

“Kādus “padsmit” gadus Liepājā ir atjaunota sporta skolas volejbola nodaļa. Šobrīd tajā ir kādi 150-160 audzēkņi. Piramīda ir, bet pieaugušo komandas pastāvēšana Latvijā bieži vien ir atkarīga no kāda fanātiķa. Ja tāds Liepājā uzradīsies, būs arī komanda,” stāsta Kurtišs, skaidrojot, ka pamati jau ir. “Pozitīvais ir tas, ka pēc ilga pārtraukuma Latvija atkal spēlēs Eiropas čempionāta finālturnīrā, un tas dod tādu lielāku skaņu volejbolam. Vairāk par to runā, ir vieglāk piesaistīt bērnus, arī Liepājā.”

“Pēc Beļģijas – Spānijas mača “stabā” bija feina sajūta, jo abas komandas pēc tam teica, ka bija laba spēle, un pateicās par to, ka labi novadīta. Vienīgais žēl, ka tukšas tribīnes. Savādāk bija lepnuma un gandarījuma sajūta, un arī pats jutu, ka spēle ir labi notiesāta,” ar pozitīvām sajūtām pēc pirmās dienas mača Liepājā saka tiesnesis, piebilstot, ka citreiz sanāk otrādi – abu divu komandu tiesneši saka, ka tiesāts pret viņiem.

“Kādreiz par basketbola spēlēm liepājnieks starptautiskās kategorijas tiesnesis Mariss Bernāts teica, ka trīs kļūdas spēlē tiesnesim – tas ir tikai normāli, ja paskatāmies, cik daudz spēlētāji kļūdās. Vienmēr ir momenti, ka tie, kas sēž tribīnēs, strīdas, vai bumba ir iekšā laukumā vai ir auts. Pat kamerā reizēm ir grūti saprast. Latvijas – Beļģijas spēlē bija viena tāda bumba – pa garo līniju, pie stūra. Rādīja no visām četrām kamerām, bet tā īsti ne no vienas nevarēja saprast, bija iekšā laukumā vai nebija. Mēs tribīnēs, trijatā sēžot, nevarējām pateikt,” mūžīgo tēmu par tiesnešu kļūdām aizskar Kurtišs. Viņš saka, ka dinamiskajā volejbolā nav iespējams, vismaz viņam, pietiesāt kādai komandai vai atdot punktu atpakaļ, jo tiesāšana notiek instinktīvi, un roka pēc pieņemtā lēmuma zemapziņā norāda uz punktu guvušās komandas pusi.

“Normālā” gadā Kurtišam kopā kopā ar starptautiskajām spēlēm gadā sanāk tiesāt apmēram 50 spēles, taču pēdējā Covid-19 gada laikā tikai Čempionu līgā vien tika atceltas piecas spēles. Nākamās lielās sacensības pēc Liepājas būs Eiropas čempionāta finālturnīrs septembra sākumā.

Drīz Kurtišam starptautiskās kategorijas tiesneša lomā Latvijā var pievienoties Iļja Miņins. Eksāmens jau ir nokārtots, bet vēl sevi jāapliecina spēlēs Eiropas tiesnešu komisijas vērtējumā.

Informāciju sagatavoja:
LVF