Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:7, Did:0, useCase: 3
Autors: Rolands Eliņš

Egleskalns: "Bija dīvaini spēlēt pret “Panathinaikos” bez skatītājiem"

Egleskalns: "Bija dīvaini spēlēt pret “Panathinaikos” bez skatītājiem"
Hermans Egleskalns. Foto: LVF

2020./2021. gada sezonu viens no Latvijas volejbola izlases līderiem Hermans Egleskalns aizvadīja Grieķijā, kļūdams par valsts čempionu “Olympiacos” rindās. Šobrīd viņš krāj spēkus Eiropas čempionāta finālturnīram un ar interesi vēro Latvijas startu Eiropas Zelta līgā.

Latvijas izlases diagonālais spēlētājs bija viena no panākuma atslēgām, lai Latvijas izlase septembrī Kiprā pēc 26 gadu pārtraukuma atgrieztos kontinenta spēcīgāko komandu vidū. Pārējiem izlases dalībniekiem dodoties mājup, Hermans pa taisno no Kipras devās uz jauno darbavietu – Pirejas “Olympiacos”, kur viņš atgriezās pēc četru sezonu pārtraukuma.

Arī Grieķijā volejbola sacensību norisei patraucēja koronavīrusa ekspansija, taču čempionātu Pirejas vienībai izdevās pabeigt ar lauru vainagu galvā, kaut arī pārtraukumu dēļ līdz ideālajai formai Egleskalnam sezonas beigās tikt neizdevās. Šobrīd viņš atpūšas pēc garās un sarežģītās sezonas, kas sākās pirms gada ar Latvijas izlases treniņiem.

“Diezgan intensīvi pagāja vasara ar izlasi, plus sešas spēles astoņās dienās Kiprā, pāris dienas atpūtai, un klubā jau kaut kas bija jāsāk darīt. Nevarēju atpūsties,” par sezonu saka Egleskalns. “Šī bija saraustīta sezona ar vairākiem pārtraukumiem. Bija brīvs mēnesis Covid-19 ierobežojumu dēļ. Februāra beigās, marta sākumā mūsu komanda saslima. Bija vajadzīgs laiks, lai atgūtu formu, un līdz sezonas beigām optimālajā formā būt vairs neizdevās. Ir bijuši trīs sagatavošanās posmi šajā sezonā, bet tā ir profesionāla sportista ikdiena.”

Viņš piebilst, ka čempiona titula izcīnīšanai ar to pietika, bet ne uzvarai Līgas kausā. Šīs sacensības norisinājās pašās sezonas beigās un Pirejas klubam beidzās ar zaudējumu pusfinālā. “Visi bija apmierināti arī par šiem turnīriem, jo varēja gadīties, ka sezonu nepabeidzam. Galvenais mērķis mūsu komandai bija uzvarēt čempionātā, un tas arī tika izdarīts,” stāsta Hermans.

Uz Grieķiju viņš devās, jau zinot, ka Eiropas kausos šajā sezonā spēlēt neizdosies, jo Grieķija nolēma ar saviem klubiem tajos nespēlēt.

“Zināju, cik grūti būs šajos apstākļos spēlēt Eiropas kausos. Lēmums grieķu klubiem nepiedalīties Eiropas kausos izglāba no neparedzētām lietām – saslimšanas, netikšanas mājās. Nenožēloju, ka tā bija. Grieķi ātri un agresīvi pieņēma Covid-19 ierobežošanas pasākumus, un tas nebija slikti,” ar notikušo ir mierā spēlētājs.

Grūtāk bija samierināties ar ierobežojumiem valstī. Tā vairs nebija tā Grieķija, kurā Hermans bija 2015./2016. gada sezonā, kaut gan tagad tur Covid-19 situācija ir labāka nekā Latvijā. Arī nesamierināmās divu klubu – “Olympiacos” un Atēnu “Panathinaikos” – spēles tagad noritēja bez skatītājiem.

“Bija dīvaini – sezona bez skatītājiem Grieķijā. Ar skatītājiem būtu vairāk stresa, spriedzes, bet vēl jau atlika Pirejas un Atēnu klubu vadība, treneri un spēlētāji. Var just, ka tās ir īpašas spēles, kurām abas puses gatavojas savādāk,” stāsta Egleskalns, piebilstot, ka sezonu Pirejas klubs aizvadījis stabilāk par pārējām komandām. Tāpēc arī uzvarējis čempionātā. “Visas cīņas, kas pret viņiem bija svarīgas, mēs uzvarējām. Tikai pēdējā, kas neko vairs neizšķīra, zaudējām. Šogad nebija “play-off”, un mēs bijām nodrošinājuši uzvaru jau vairākas kārtas pirms beigām. Tas bija mentāli grūti, ka jau esi pirmais, bet vēl jāspēlē.”

Atmiņā volejbolistam palicis, ka viņš atzīts par divu kārtu labāko līgas spēlētāju.

Latvijā spēlētājs atgriezās maija sākumā, un ar izlases galveno treneri Avo Kēlu vienojās, ka Zelta līgas mačos nespēlēs, jo atpūtu vajadzēja celim.

“Mēnesi neko nedarīšu, bet jūnijā sākšu trenēties individuāli. Ja nebūtu traumas, pieļauju, ka būtu spēlējis arī Zelta līgā,” pieļauj Latvijas valstsvienības diagonālais uzbrucējs, kurš savā iztrūkumā līgas spēlēs saskata plusus.

“Var redzēt, ka treneris mēģina dažādus sastāvus. Mums ir kadri, ir jaunie spēlētāji, kuri grib un var spēlēt. Viņiem 18-20 gados tas ir vērtīgāk nekā man. Tā dara visas komandas,” skaidro Egleskalns. “Ceru uz labāko izlasei Zelta līgā, taču galvenais ir būt gataviem Eiropas čempionātam un tagad iespēlēt jaunos volejbolistus. Esmu pārliecināts, ka viņi ies un cīnīsies visās spēlēs – jaunajiem katru dienu nav tādas iespējas.”

Vai Hermans paliks Pirejā arī nākamajā sezonā? Iespējams, taču līguma vēl nav, un ir arī citi varianti.

Interviju sagatavoja:
Latvijas Volejbola federācija