Dita Rozenberga: "Gadījās spēles, kurās emocijas ņēma virsroku"

Salīdzinot ar 2012. gadu, progress meitenes spēlē ir ievērojams. Visvairāk viņa pielikusi tieši aizsardzībā, tradicionālos ātros uzbrukumus papildinot ar agresīvu cīņu par atlēkušajām bumbām. Ja pērn finālsērijā Dita vidēji savāca 4,0 bumbas, šogad to skaits pieauga līdz 10,5 bumbām. Daļēji tas bija saistīts ar Armanda Krauliņa izvēlēto taktiku, liekot Cēsu spēlētājām ātrāk atgriezties aizsardzībā, taču lielāks efekts slēpās basketbolistes fizisko un ātruma īpašību uzlabojumā.

Deviņās “play-off” spēlēs Rozenberga kopā ar Ievu Krastiņu uzņēmās TTT līderu lomu. Ieva biežāk noslēdza garās izspēles un uzbruka perimetrā, savukārt Dita centās saraustīt pretinieču aizsardzību ar ātrumu un spēku. Divatā viņas izprovocēja 117 pretinieču pārkāpumus, nopelnot tiesības izpildīt 106 soda metienus.

Vidējie rādītāji “play-off” – 12,5 punkti un 10,4 atlēkušās bumbas – Ditai nodrošināja vietu Latvijas un Igaunijas čempionāta simboliskajā piecniekā, kā arī sagādāja LSBL labākās spēlētājas balvu cīņā par atlēkušajām bumbām.

Ievēroju, ka iesildies ātrāk un vairāk par citām spēlētājām.
Mājas zālē pirms spēlēm papildus iesildos uz skrejceliņa. Tas palīdz labāk sagatavoties spēlei. Treneris uzsver, ka pirms treniņiem vienmēr vajag iesildīties, taču tās apjomu nosaka individuālās sajūtas. Jūtu, ka pirms spēles man vajag paskriet. Padarboties ar sevi, nostiprināt ķermeni, rūpēties, lai nebūtu savainojumu.

Dita Rozenberga dodas garām Kīšai Hemptonei. Foto: Romualds Vambuts

”TTT Rīga” 2013. gada modelis

Dita Rozenberga LSBL sezonā savāca visvairāk atlēkušo bumbu. Balvu pasniedz LBL direktors Ēriks Ozols

Vai šosezon esi apmierināta ar komandas un individuālo darbu?
Rītos strādāju ļoti daudz. Treneris atzīst, ka redzami uzlabojumi, taču joprojām ir daudz lietu, pie kurām jāstrādā. Labi nebūs nekad. Lai sasniegtu labus rezultātus, jātrenējas ļoti daudz. Izdarītais nav maksimums. Laukumā gājām, lai cīnītos par pirmo vietu, taču arī Cēsis pulcēja ļoti labu komandu. Tas nekas, ka viņām bija divas leģionāres – zaudējumi bija ļoti sāpīgi.

Vai šogad vieglāk tiki tiem pāri?
Pārdzīvojumi paliek, taču cenšos zaudējumus atstāt pagātnē. Jāiet uz priekšu, jo, apstājoties, paliksi uz vietas. Ja gribi basketbolā kaut ko sasniegt, jāprot atjaunoties pāris dienās. Šobrīd apmierinājumam nav un nevar būt pamata.

Konkurences līmenis čempionātā ir audzis?
Latvijas un Igaunijas čempionātā konkurētspējīgu komandu bija vairāk, taču bija spēles, kurās uzvarējām ar 70 punktu pārsvaru. Tas norāda, ka konkurence nebija pietiekama. Cīņas pret “RTU/Merks” un Cēsīm parādīja, ka ir labi pretinieki, taču neļāva izvairīties no lielām starpībām citās spēlēs. Iekšējo konkurenci komandā vērtēju atzinīgi, jo visas TTT spēlētājas vēlējās iegūt lielāku spēles laiku. Citādi nebūtu finišējušas ar sudraba medaļām, lai gan tās dod tikai par otro vietu.

Deviņas “play-off” spēles. Vai šajā laikā motivācija auga?
Noskaņojums atšķīrās. Pēc zaudējuma otrajā pusfināla spēlē pret “RTU/Merks” nonācām psiholoģiskā bedrē. Tajā cīņā mums bija jāuzvar. Neteiktu, ka izcēlāmies kā favorītes, taču mums vajadzēja pabeigt sēriju divās spēlēs. RTU labi cīnījās, meitenes parādīja pieklājīgu sniegumu. Neskatoties uz to, nedrīkstējām sev dot atlaides – mums tā spēle bija jāņem!

Treneris uzsver, ka visām spēlēm jānoskaņojas vienādi. Toreiz sanāca savādāk – no perimetra nekrita vispār. Vidēji sezonā iemetām 40% tālmetienu, tajā vakarā tikai 1 no 14 mēģinājumiem. Tas liecina, ka mūsu gatavība spēlei nebija pati labākā. Pusfināla sēriju pabeidzām labi.

Vakarā pēc spēles iedomājies par izlasi?
Pēc zaudētas spēles par to uzreiz domāt nevarēju. Bija vajadzīga pāris dienu pauze, lai pirmajā maijā būtu gatava izlases nometnei. Tagad tā ir mana prioritāte. Zinu, ka nekas tāpat vien nenāks un vajadzēs sevi pierādīt.

Dita Rozenberga Latvijas un Igaunijas čempionāta simboliskajā piecniekā

Vēl viens individuālais apbalvojums

Gadījās brīži, kad treneris pateica: Dita, tev jāatjaunojas, nevis jātrenējas!
Katram cilvēkam tas ir atsevišķi. Vienam vajag atpūsties, citam – iet uz treniņiem. Skatos pēc sajūtām. Manuprāt, grūtāk visu dienu nosēdēt mājās nekā aiziet uz treniņu. Pat, ja tas ir tikai skrējiens vai vieglas nodarbības. Jāieklausās ķermenī.

No kā iemācījies visvairāk?
Visvairāk ieguvu no trenera. Mācījos savaldīties. Esmu ļoti impulsīva, bieži aizsvilstos. Gadījās spēles, kurās emocijas lika sevi manīt, taču kopumā kļuvu nedaudz piezemētāka. Treneris Nerips zina, ka varam nospēlēt labāk... Viņš vēl labu. Ja neizdaru, varu vainot tikai sevi.