Bastoja mūzikas skolu, spēlēja ģitāru: Līva Hermane un Marta Ploriņa

“Spēlējām lielajā laukumā, pēc spēles foto sesija, sarīkots liels pasākums. Diezgan iespaidīgi, pagājušajā gadā šādi nebija. Ļoti skaisti,” pusstundu pēc fināla, pirmo reizi atvilkusi elpu un apsēdusies dīvānā, teica Līva.

“Viss bija uztaisīts diezgan grandiozi. Arī skatītāji ieradās diezgan lielā skaitā un atbalstīja. Lielais laukums – jūti, ka nav šauri. Plašums, varēja sajust čempionu garšu,” Marta papildināja komandas biedres teikto.

Vecākās grupas spēles parasti ir mazāk apmeklētas nekā jaunākajās grupās. Fināli kļuva par izņēmumu – skatītāji ieradās kuplā skaitā. Martu atbalstīja abi vecāki. Līvu tāpat, “mamma, tētis, abi brāļi – ieradās visa ģimene. Kuri varēja, skatījās televizoros.”

Abas meitenes basketbolu sāka spēlēt pirmajā klasē, septiņu gadu vecumā. Saldus meitenei Līvai bija divas izvēles. “Gāju gan mūzikas, gan sporta skolā. Mūzikas skola nepatika, bišķi bastoju, lai ietu uz basketbola treniņiem.”

“Liels paldies pirmajai trenerei Līvai Štamerei! Viņa mani ievilka basketbola pasaulē, bez viņas nekur nebūtu nonākusi. Liels paldies Saldus treneriem Arvim Šlankam, Kasparam Baumanim, Pēterim Višņēvičam – esmu mācījusies no visiem.”

Valmieriete Marta apmeklēja vairākus pulciņus. “Gāju mūsdienu dejās, dziedāju korī un spēlēju ansamblī. Spēlēju arī ģitāru. Beigās nesanāca apvienot – izvēlējos basketbolu. Pirmā trenere – Evija Brokāne, turpinājumā Elvis Brokāns.”

“Pirmie treneri manī ieguldīja ļoti daudz. Abi ticēja, īpaši pandēmijas laikā. Lika meitenēm trenēties. Tas bija laiks, kad Elvis mani ieraudzīja. Šobrīd viņš ir Liepājā.”

Kā meitenes nokļuva Rīgā? Pēc Līvas stāstītā, “ar mani sazinājās Aigars Nerips, šobrīd U19 komandas otrais treneris. Devīto klasi pabeidzu Saldū, tagad trīs gadi pavadīti Rīgā.”

Pamatskola Valmierā, vidusskola Rīgā – līdzīgu ceļu nogājusi Marta. “Mani arī uzrunāja Aigars Nerips. Pirmajā gadā Rīgā jaunatnē spēlēju ar Valmieru. Pagājušajā vasarā pajuka komanda, treneris aizgāja uz Liepāju, daudzas meitenes pārgāja uz citām sporta skolām.”

Pusfinālā pret Liepāju un finālā pret “Rīdzenes” meitenēm Martai bija lielākais spēles laiks. Saspēles vadītāja Līva spēlēja mazāk, jo biežāk pieskārās bumbai. “Īsti nekas nemainījās. Paēdu kārtīgākas brokastis, laicīgāk gāju gulēt. Lai no rīta varētu celties un laukumā atdot 110 procentus.”

Uzbrucēja Marta spēlē tuvāk grozam – augstā intensitātē, izcīnot daudz atlēkušo bumbu uzbrukumā un gūstot otrās iespējas punktus. “Sezonas laikā nebija tā, ka jāspēlē trīs spēles pēc kārtas un jāmočī 40 minūtes. (Pirms fināliem) bija jāiet ātrāk gulēt un jāpaēd kārtīgas brokastis.”

Kā meitenēm izdevās apvienot spēlēšanu vairākās komandās? Līvas skatījumā, “Slodze bija liela. Mūsu superīgā fizioterapeite Ieva vienmēr parūpējās, lai viss izmasēts un nekas nesāpētu. Ja grafiki pārklājās, izdevās samenedžēt, lai viena lieta otrai netraucē – visur tiek, visur spēlē.”

Basketbols ir fiziska spēle, pieprasītām spēlētājām ir liels noslogojums, atzina Marta. “Daži brīži bija grūti – divas nedēļas pēc kārtas bez brīvdienām. Spēles ar TTT un “TTT juniorēm”, nākamajā dienā jaunatne, tad Rīgas skolu Superlīga – fiziski bija grūti. Bet...nokļuvām šeit un uzvarējām.”

Vai meitenes iemācījās pateikt – nē. Azartiskā Līva: “Bija spēles, kurās nevarēju spēlēt veselības dēļ – arī, ja ļoti gribēju. Tad ir jāpasaka – nē, izvēlos savu veselību. Izvēlos izveseļoties.”

“Diezgan grūti pateikt nē. Ziemā bija jāspēlē U18 izlasē (Baltijas jūras kausā Tallinā). Gatavošanās posmā samežģīju potīti. Turpināju spēlēt, jo ļoti gribēju un beigās izārstēju potīti. Nekas slikts nenotika,” teica Marta.

Līvai svētdien bija pēdējā spēle Latvijas Jaunatnes basketbola līgā. Kedas malā viņa neliks. “Virziens ir iezīmējies. Noteikti gribu turpināt spēlēt basketbolu. Tuvākos plānus pagaidām nekomentēšu.”

Izmantotie resursi:
2026: Vēsturiskā “Rīdzene” finālā pārspēj Pārdaugavas versiju, vērtīgākā – Marta Ploriņa
2025: Liepājai otrais U19 triumfs pēc kārtas, MVP – Madara Šmite
2024: Liepājas meitenes pārtrauc Rīgas dominanci, vērtīgākā spēlētāja – Madara Šmite