Platonovs: "Mūsu sportā kā jokā: pēc greznām kāzām dzīvojam pie sievasmātes"

Raidījumā "(Bez)maksas sports" 10. epizodē tika pievērsta uzmanība Latvijas aktivitātēm lielo sporta pasākumu rīkošanā. Laika periodā no 2021.-2026. gadam sarīkots vai iegūtas tiesības rīkot vairākus lielos turnīrus - PČ hokejā 2021 un 2023, "EuroBasket 2025", OS kvalifikācijas turnīrus basketbolā un arī hokejā, WRC posmu un futzāla Eiropas čempionātu, kas viss kopā prasīs (vai jau prasījis) arī lielus ieguldījumus no valsts budžeta.

Studijā par tēmu izteicās "EuroBasket 2025" izpilddirektors Kristaps Janičenoks un LIAA Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava, kā arī uzrunājām Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretāru Robertu Pļāvēju un LOK viceprezidentu, Latvijas Peldēšanas federācijas prezidentu Aivaru Platonovu, kurš aktīvi iesaistījies publiskās diskusijās un piedāvājis savu viedokli par sporta vietu un nozīmi valsts politikā.

Vai valstij finansiāli jāatbalsta lielo sporta pasākumu rīkošana Latvijā? "Ja skatāmies tieši no valsts budžeta perspektīvas, tad ir jāatbalsta, ja tas ir ekonomiski pamatoti," sacīja Platonovs. "Tagad ir izveidots dižpasākuma koncepts, kur tiek ņemts vērā, vai šis pasākums ir fiskāli neitrāls vai pat ar plusiem. Tas tiek balstīts uz jau konkrētiem ekonomiskiem aprēķiniem, un, ja valsts no šī pasākuma ekonomiski iegūst, tad atbalstu. Principā tam vajadzētu būt vienkāršam jautājumam, uz ko jāatbild bez emocijām - ja valsts var gala rezultātā nopelnīt un sekmēt savu ekonomiku, rīkojam. Bet tikai tad, ja tas ir ekonomiski pamatoti."

Starptautisku sporta pasākumu atbalstīšana no valsts budžeta. Cik lietderīgi tas ir? #BezMaksasSports #SIF_MAF2023

Atbildes meklēs: @LIAALatvija Tūrisma departamenta, @lhf_lv un @swimminglv vadītāji, kā arī "Eurobasket 2025" izpilddirektors @KJanicenoks. pic.twitter.com/VxVkjfdNNi

— TV4 Latvija (@TV4Latvija) February 26, 2024

Kā dižpasākumi, kas ir jauns koncepts Latvijā, šobrīd noteikti "EuroBasket 2025" un WRC posms. "Šiem diviem pasākumiem attiecīgi ir aprēķināts ekonomiskais ieguvums, un tas, manuprāt, ir arguments, ko mums kā sabiedrībai jāņem vērā un jāatbalsta, arī finansiāli," teica Platonovs.

Ja paskatāmies uz Latvijas aktivitātēm lielo sporta pasākumu rīkošanā minētajā laikā periodā no 2021.-26.g., varētu padomāt, ka sports Latvijas valstī ir sasniedzis savu zenītu. Taču vai lielo sporta pasākumu rīkošana pie sevis objektīvi atspoguļo sporta nozares situāciju valstī?

"Manuprāt, absolūti nē," sacīja Platonovs. "Tas jau nemaz nav īsti saistīts ar Latvijas sporta situāciju, tas drīzāk saucams kā īstermiņa biznesa projekts, un uz šiem lielajiem pasākumiem tā arī vajadzētu skatīties. Manuprāt, tam absolūti nav nekādas sasaistes ar sporta dzīvi mūsu valstī. Es arī teiktu, ka tas nedod Latvijas sportam un sabiedrībai tik milzīgu pienesumu. Tas, ka mēs izbaudām spēles un fanu zonā ar alus kausiem rokās jūtam līdzi savējiem, neveicina bērnu vēlmi sportot. Mūsu sportistu panākumi to veicina gan, bet tur jau nav vairs lielas starpības, vai uzvaras tiek gūtas Rīgā vai Amerikā."

"Lielo sporta pasākumu Latvijā ir ļoti daudz, jā," piekrita Platonovs. "Nekomentēšu, vai tie visi bijuši ekonomiski pamatoti un izdevīgi valstij, bet dažbrīd ir sajūta kā anekdotē no dzīves, proti, ka jaunais pāris rīko kāzas. Viņi vēlas greznas kāzas, tā, lai viesiem paliek žokļi vaļā, un paņem kredītu kāzu rīkošanai. Bet pēc tam, kad greznās kāzas sarīkotas, viņi dzīvo pie sievasmātes divistabu dzīvoklī... Par bērnu kaut kādu attīstību un izaugsmi viņi nevar pat domāt, jo nav jau finansējuma, un vēl jau arī ar kredītu jātiek galā. Kāzas, kurās viesi bija ar muti vaļā un teica, cik viss forši, tomēr neatspoguļo realitāti, un mums Latvijā diemžēl ir bijis tā, ka lielo sporta pasākumu ir ļoti daudz. Pats par sevi tas arī ir vajadzīgs, jā, taču reizē arī mums Latvijā ir viens no mazākajiem sporta budžetiem Eiropas Savienībā."

"Ja mēs saliktu visu ieguldīto naudu divos grozos - lielo sporta pasākumu finansēšanā un bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm -, tad redzētu, ka otrais saņem mazāk," turpināja LOK viceprezidents. "Diemžēl bērnu un jauniešu un visas sabiedrības sportiskā aktivitāte ir krietni zemāka nekā mums gribētos."

LPF prezidents, kurš vairākkārt iestājies par lielāka finansējuma piešķiršanu bērnu sportisko aktivitāšu veicināšanai, ieskaitot peldēšanas apmācību iekļaušanu izglītības saturā, gan uzsvēra, ka neaicina šos divus grozus salīdzināt vienu pret otru: "Vēlreiz uzsvēršu, ka lielo sporta pasākumu rīkošanai jābūt ekonomiski pamatotai. Protams, gribētos, lai pēc tam šis finansiālais ieguvums pēc tam tiktu ieguldīts bērnu sportā un visas sabiedrības fiziskajā veselībā."

"Bet sliktākais jau ir tas, ka bieži vien nauda šo lielo pasākumu rīkošanai jau tiek ņemta no sporta budžeta," turpināja Platonovs. "Vai arī, kā iepriekš, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un tad tas tiek izmantots kā arguments, lai teiktu, redz, cik daudz naudas tiek Latvijas sportam. Tas vairs nav Latvijas sports, tas ir atsevišķs biznesa projekts. Jā, tajā ir jāiegulda, tajā ir jācenšas nopelnīt, bet nevajag to sasaistīt ar Latvijas sporta budžetu."

Kā galveno problēmu Platonovs novērtēja nevis to, ka valsts iegulda līdzekļus lielo sporta pasākumu uzņemšanā, bet gan to, ka dažreiz šie lēmumi tiek pieņemti bez ekonomiska pamatojuma, gluži vienkāršas "sarunāšanas" rezultātā: "Tiek pateikts, ka, jā, šie pasākumi mums ir svarīgi, tad organizētāji iet uz Nacionālo sporta padomi un saka, ka mums vajag no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atbalstu. Nu, EČ, PČ - tās nav nekādas neparedzētas lietas. Tas taču ir labu laiku plānots pasākums," pasmējās LPF prezidents.

Jāatgādina, ka mēneša sākumā ar šādu pašu argumentu iebildumus veica Finanšu ministrija, jo IZM bija vēlējusies no budžeta programmas "līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" sniegt atbalstu basketbola OS kvalifikācijas turnīra, sieviešu hokeja PČ un vīriešu hokeja OS atlases rīkošanai. Finanšu ministrijas sniegtais iebildums bija, ka visi trīs sporta pasākumi bijuši zināmi jau 2023. gadā, līdz ar nekvalificējas kā "neparedzēti gadījumi".

"Kāpēc šādi procesi notiek? Jo to ir viegli pārdot," turpināja Platonovs. "Politiķis jau redz - ja būs PČ Latvijā, forši. Ja tur būs labi rezultāti, tad viņš arī varēs tur parādīties, iedot kādam medaļu vai paspiest roku. Tas ir politiķim redzams mērķis, ko viņš var nospraust un uzskatāmi izpildīt. To var pārdot. Savukārt mums Peldēšanas federācijā... mēs jau vairākus gadus cīnāmies, piemēram, par valsts finansiālu atbalstu bērnu peldēt apmācības un drošību virs ūdens. Tas ir iekļauts Nacionālās attīstības plānā, sporta politikas pamatnostādnēs, tagad arī 2024. gada IZM sporta budžeta prioritātēs. Bet beigās to naudu vienkārši neiedod," viņš bezspēcīgi pasmējās un noplātīja rokas.

"Liekas, nu, kāpēc tā? Tā nauda jau nav tik liela kā EČ vai PČ, turklāt efekts ir ilglaicīgāks, nevis tikai tikai uz vienu pasākumu. Vienkārša atbilde - to nevar tik viegli pārdot. Mums ir Eiropas Savienībā lielākais noslīkušo personu skaits uz 100 tūkstošiem cilvēku, un peldētapmācība ir svarīgākais preventīvais pasākums, jā, bet - to nevar pārdot, jo rezultāti jau būs redzami tikai pēc 10-15 gadiem. Attiecīgi ir domāšana, ka kāpēc mums to, labāk iedodam naudu pasākumam, kas būs nākamgad, un visi būs laimīgi. Tāda īstermiņa domāšana," kritiski izteicās Platonovs.

Līdz ar to viņš pauda savu atzinību dižpasākumu konceptam, kurā paredzēts nodalīt sportu no lielajiem pasākumiem un sporta pasākumu rīkošanā kā galveno kritēriju izvirzīt ekonomisko izdevīgumu: "To izvērtē Ekonomikas ministrija un LIAA, līdzekļus piešķir no sava budžeta un tur arī šī nauda atgriežas ienākumu veidolā. Un daļai no šiem ienākumiem savukārt, manuprāt, vajadzētu pēc tam nonākt sporta budžetā, attiecīgi atbalstot piramīdas apakšu. Tas, manuprāt, būtu saprātīgs modelis."

Platonovs paskaidroja, ka arī Peldēšanas federācijā izmanto šādu filozofiju un LPF rīkotās starptautiskās sacensības arī tiek rīkotas ar plāniem gūt peļņu, lai varētu pildīt citas savas funkcijas. Vai nav apsvērta ideja, ka, ja reiz visi, tad arī mēs, proti, vai LPF nav tēmējusi uz lielo peldēšanas sacensību uzņemšanu Latvijā?

"Domu līmenī esam apsvēruši iniciatīvu uzņemt lielākus čempionātus, bet te jau ir infrastruktūras jautājums, Latvijā nav bāzes, kas varētu uzņemt kaut EČ. Jā, teorētiski varētu īstermiņā uzbūvēt kaut ko Arēnā Rīga un izmantot OSC kā iesildīšanās vietu, bet tad būtu ļoti jāizrēķina, vai tam ir kaut kāds finansiāls pamats. Varbūt peldēšanas EČ ar 600-700 dalībniekiem un atbalsta personālu arī kvalificētos kā dižpasākums un varbūt, izveidojot biznesa plānu, patiešām būtu iespējas tālākā nākotnē to sekmīgi sarīkot. Taču šobrīd, manuprāt, mēs kā valsts, kurā nav šādas infrastruktūras, neesam tam piemēroti," atzina LPF prezidents.

Raidījuma "(Bez)maksas sports" 10. epizodi skaties TV4 kanālā otrdien, 27. februārī, plkst. 21:00, kā arī portālā Sportacentrs.com.