Savaļnieks: "ASV sportistu algas ir publiskas. Varbūt arī pie mums tā būtu labāk"

Raidījumā "(Bez)maksas sports" otrā epizode skatītājus sasniegs 7. novembrī, 21:00 TV4 kanālā, un tajā padziļināta uzmanība šoreiz tiks veltīta tēmai par lielas naudas apriti profesionālo sportistu vidū. Profesionālajā sportā plānu uzmanību piesaista virsraksti par ārzemju sportistu miljoniem vērtajiem līgumiem un algām, bet kā ir Latvijā - kas ir liela nauda Latvijas profesionālo sportistu vidū un kā tā tiek izmantota? Jo sportista karjera tomēr ir īsa, turklāt sporta pasaulē valda pretēji likumi nekā citās profesijās, proti, sportā savas karjeras zenīts finansiāli tiek sasniegts jau nosacītā jaunībā (25-35 gados).

Raidījumā piedalījās olimpiskais čempions 3x3 basketbolā Agnis Čavars, kurš kopā ar "Riga" komandu vairākus gadus kolekcionēja 3x3 basketbola pasaules tūres posmu uzvaras, un Pauls Miklaševics, "BluOr Bank" investīciju direktors, kura klientu lokā ir arī vairāki Latvijas sportisti, hokeja izlases kapteini Kasparu Daugaviņu ieskaitot.

Neskaitot Daugaviņu, kurš pats tam piekrita, Miklaševics citu savu klientu vārdus nenosauca un ar "dzeltenajiem stāstiņiem" par sportistu tēriņiem un budžetiem nenodarbojās, taču sniedza ieskatu tajā, kas notiek ar sportistu - uz sabiedrības vidusslāņa fona bagātu cilvēku - finansēm, kamēr viņi paši aizņemti savā galvenajā nodarbē, proti, sportā.

Gan Miklaševics, gan Čavars tika aicināti novērtēt, ko tieši viņi izprot ar vārdiem "liela nauda sportā", un Čavars norādīja, ka šeit jāpiesauc Latvijas sportisti, kuri pelna sākot no 10 tūkstošiem eiro mēnesī, un Miklaševics tam piekrita, pastāstot, ka strādā ar sportistiem, kuru gada izpeļņa rakstāma vismaz ar sešiem cipariem, un ka tā esot nosacīta robeža, kad viņa pakalpojumi kļūst noderīgi.

"(Bez)maksas sporta" raidījumam savos viedokļos par tēmu dalījās arī Kristaps Valters, bijušais basketbolists, kurš vairākas sezonas aizvadīja ārzemēs ar Latvijas sportam lielu algu. Valters nekad nav īpaši slēpis, ka tobrīd ar savām finansēm rīkojās kļūdaini, un sarunā ar Sportacentrs.com atzina, ka viņam pietrūcis tāda profesionāla cilvēka, kurš būtu palīdzējis pieskatīt viņa līdzekļus un noglabāt un/vai ieguldīt tos. Tāpat raidījumā tika uzrunāts futbolists Roberts Savaļnieks, Latvijas izlases un RFS komandas spēlētājs, kurš tiek uzskatīts par vienu no labāk apmaksātajiem Latvijas futbolistiem Virslīgā, un arī Savaļnieks no tēmas neslēpās, sarunai piekrītot pēc Latvijas kausa fināla.

"Vai man ir cilvēks, kuru esmu piesaistījis palīdzēt ar finansēm? Laikam īsti nē. Domāju, ka Latvijā tas nav tik populāri - ņemt sev tādu palīgu. Mēs tomēr Latvijas futbolā nepelnām miljonus, lai būtu nepieciešams saprast, kur viņus ieguldīt," sacīja Roberts Savaļnieks. "Protams, mēģinu uzkrāt, bet nu tas ir pašam jāsaprot - ko tu vari iekrāt, ko tu vari atlikt malā un ko tu vari nopirkt vai iztērēt. Ar tiem līdzekļiem, kas ir mums, varam paši tikt galā. Ja tie būtu lielāki, tad jā, droši vien šāda palīdzība no malas būtu vajadzīga."

"Latvijā ir futbolisti, kuri jau karjeras laikā cenšas uzkrāt un investēt. Ir bijuši pozitīvi gadījumi, ir bijuši negatīvi iznākumi. Tas jau ir individuāli un atkarīgs no katra paša," sacīja Savaļnieks. "Tas, protams, arī atkarīgs no tā, cik daudz tev ir to līdzekļu, ar kuriem rīkoties un mēģināt kaut kur investēt. Es pats esmu vairāk uzkrājējs nekā investētājs, jo investējot tomēr pastāv risks savu ieguldīto zaudēt. Labi saprotu, ka tam nepieciešamas īpašas zināšanas un pieredze, nevar gluži tā tikai uz savu roku."

Profesionālais sports arī ir nozare, kurā pie bagātības var tikt jau agrā jaunībā, kad cilvēkiem gluži vienkārši saprotamā kārtā trūkst dzīves pieredzes, ko šādā situācijā darīt. Savaļnieks izteicās, ka, lai arī, piemēram, LFF sniegtā informācija par to būtu noderīga, galvenais tāpat jaunajam sportistam ir vecāku padoms, lai viss nopelnītais netiek uzreiz iztērēts: "Un, kad sāc tērēties, tad tas sāk arī patraucēt sportam. Vai esmu redzējis šādus piemērus Latvijā? Grūti teikt, pārsvarā tomēr mums jaunajiem futbolistiem nevienam nav tādi pirmie līgumi, lai uzreiz sajuktu prātā, tas vairāk ārzemēs. Bet, ja tu Anglijas Premjerlīgā 18-19 gadu vecumā pamanies sasist vārtus un uzreiz tiec pie liela līguma, tad, jā, domāju, ka tas var radīt problēmas."

Kā ieteikumu jaunajiem sportistiem, kuri tiek pie sava pirmā lielā "pīrāga", 30 gadus vecais aizsargs izteica aicinājumu jaunībā algu gluži vienkārši atdot vecākiem, lai tā tiek uzglabāta. "Ja man būtu iespēja atgriezties savā jaunībā ar to pieredzi, kas man ir tagad, tad tieši tā darītu. Pirmkārt, lai man nebūtu vilinājumu domāt par ko citu un varētu domāt tikai par futbolu. Otrkārt, nu, ja tu spēlē labā klubā, kam tev īsti ikdienā jātērējas? Tagad klubi tev nodrošina dzīvošanu, ēšanu un gandrīz visu pārējo ikdienā nepieciešamo. Nauda tev ir vajadzīga principā tikai minimāliem ārpuskārtas tēriņiem. Man pašam nebija tā, ka ar savos pirmajos līgumos nopelnīto traki izšķiedos vai tamlīdzīgi, taču šobrīd varu secināt, ka jā, būtu varējis ar saviem līdzekļiem apieties prātīgāk."

Interesants temats arī ir par to, ka sportistiem kā publiskām personām, kas savu iztiku pelna skatītāju acu priekšā, arī jārēķinās ar pastiprinātu sabiedrības interesi, ieskaitot par viņu algu. Sportacentrs.com aptaujā sociālajā tīklā "X" par to, vai sportista algai jābūt publiskai informācijai, 38.5% respondentu norādīja, ka "nē, tā ir personīga lieta", 34.3% atbildēja "jā", bet 27.3% izvēlējās atbildes variantu "Pietiek ar medijos ziņoto". Mediji, ieskaitot Sportacentrs.com, patiešām nekautrējas ziņot arī par sportistu līgumos minētajām summām, ja iegūst šādu informāciju, tiesa, jāņem vērā, ka tā pārsvarā ir neoficiāla un, ja reiz pašu sportistu, viņu draugu vai aģentu atstāstīta, tad arī ne līdz galam uzticama un precīza.

Uz šo jautājumu intervijā atbildēja arī bijušais basketbolists Kristaps Valters, norādot, ka neredz tam pretargumentus: "Mans viedoklis par sportistu algu publiskošanu ir šāds - kāpēc ne? Ja klubs maksā nodokļus un viss ir oficiāli, tad tas ir jāzina. Mūsu laikos to vēl nedarīja, un arī šobrīd vēl īsti nedara. Uzskatu, ka nevienā Eiropas basketbola līgā komandas līdz galam nav atklātas šajā ziņā, jo kāds vienmēr kaut ko dara "zem galda", bet nu tādu lietu paliek arvien mazāk un mazāk."

Arī Savaļnieks par algas publiskošanu izteicās atbalstoši: "Nezinu, kādēļ tas tā ir, ka Eiropā sportistu algas ir mazāk publiskas nekā tajā pašā Amerikā, bet katrā ziņā man pašam nekas nebūtu pret. Laikam šeit vienkārši tā pieņemts, Amerikā tomēr praktiski katra spēlētāja algu mierīgi var apskatīties internetā. Varbūt arī pie mums tā būtu labāk. Grūti teikt. Bet nu man pašam tas īsti neko nemaina. Kur man pašam bijis lielāks līgums, tagad RFS vai Liepājā? Liepājā," viņš pasmaidīja.

Jauns TV raidījums - "(Bez)maksas sports"

Par naudu Latvijas sportā šosezon plašāk tiek runāts portāla Sportacentrs.com un TV4 kopīgi veidotā raidījumā “(Bez)maksas sports”. Raidījums būs 12 kvalitatīvu, informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju sērija par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā.

Otrdien (7. novembris) plkst. 21.00 raidījuma "(Bez)maksas sports" studijā olimpiskais čempions Agnis Čavars un finanšu speciālists Pauls Miklaševičs.

Raidījuma tēma: liela nauda Latvijas sportā.#BezmaksasSports #SIF_MAF2023 pic.twitter.com/1kErvCNXwn

— TV4 Latvija (@TV4Latvija) November 6, 2023