Latvieši šorttreka sezona sāks ar Eiropas čempionātu

Eiropas čempionāts bija pagājušās sezonas pēdējie lielie mači, jo līdz pasaules čempionātam, kam bija jānotiek Dienvidkorejā, šorttrekisti netika – Covid-19 dēļ tas tika atcelts. Mūsu slidotāji gan vēl paguva uzslidot pasaules junioru čempionātā un vienā Pasaules kausa posmā, bet ar to arī sezona bija galā un vairs neatsākās. Tā īsti nav sākusies arī šī sezona, lai gan vietējā līmenī daudzās valstīs notiek arī sacensības.

Diemžēl mūsu šorttreka saimniecībā nav tādu resursu, lai sarīkotu ko tādu, tāpēc sportistiem, kuri to drīkstēja darīt, nācās uz ledus kāpt individuāli, un tieši tā sezonas startiem gatavojās Roberts Krūzbergs un Anna Jansone. Nedaudz citādākā situācijā bija trešais Latvijas pārstāvis Eiropas čempionātā Reinis Bērziņš, kurš trenējās Nīderlandē un decembra sākumā arī piedalījās mačos, vislabāk veicot 1500 metru distanci, kurā bija sestais. Ventspilniekiem atlika vienatnē slīpēt ledu, bet treneris Jēkabs Saulītis atzīst, ka abi to darījuši tik tiešām centīgi: «No rudens līdz decembrim pa pāriem slidot varēja nākt visi šorttrekisti, organizējām grupiņas un kopā ar treneri Irinu Ozoliņu tās arī vadījām. Taču, pastiprinot ierobežojumus, uz iekštelpu treniņiem varēja pretendēt tikai Roberts un Anna, kuriem dažkārt palīdzēja arī Kārlis un Gustavs Krūzbergi. Ledu varējām dabūt perfektā daudzumā, un pat nebija nepieciešams vākt nost drošības matračus, jo uz ledus ejam tikai mēs. Arī ar centību treniņos esmu ļoti apmierināts, izdarīts ir ļoti daudz. Protams, slikti, ka pēdējā laikā nav bijis nekādu sacensību, bet līdzīgā situācijā ir arī citas valstis, tā ka galvenais ir pareizi noskaņoties."

Latvijas trio startēs visās trīs distancēs – 500, 1000 un 1500 metros –, bet prasības pret sportistiem gan būs atšķirīgas. Krūzbergs pirmo sezonu vairs nebūs juniora statusā, tāpēc Saulītis uzskata, ka vairs nav tik daudz jāskatās uz personiskajiem laikiem, bet gan izcīnītajām vietām: “Tas laiks ir pagājis, nu vairs nekādas žēlastības – jācīnās par augstām vietām. Daudz sviedru esam izlējuši, tagad tas viss jāliek lietā, jābūt gatavam jau no pirmā skrējiena cīnīties ar pilnu atdevi un skriet visiem garām. Turklāt Robim un Reinim vajadzētu ieņemt pēc iespējas augstākas vietas arī tāpēc, lai varētu tikt pie vēl vienas dalības kvotas vīriem. Vienu valsti maksimāli var pārstāvēt trīs slidotāji, un par to arī jācīnās. Annai, kas pirmo reizi Eiropas čempionātā startēja pagājušajā gadā, arī ir labas iespējas pacīnīties par labākām vietā, tomēr viņai joprojām svarīgākā ir pieredzes iegūšana.”

Treneris spriež, ka situācijā, kad Eiropas čempionāts ir pirmās sacensības sezonā (Jansonei daži skrējieni sanāca septembrī), svarīgi būs arī tikt galā ar emocijām un nesastrādāt muļķības. “Piemēram, Roberts ir tiešām ātrs, bet sacensībās jau jārēķinās arī ar citiem, tāpēc vienmēr ir svarīgi nesadarīt muļķības, nekļūdīties apdzenot, neaizķerties. Ja ilgi neesi bijis sacensībās, azarts var būt liels, ar to arī būs jātiek galā,” skaidro Saulītis.

Pavisam negaidīti Latvija tika pie iespējas startēt arī stafetē, jo no dalības čempionātā pagājušās nedēļas vidū atteicās Lielbritānija un tās vieta tika mūsējiem. Startam stafetē Latvija nebija gatavojusies, tāpēc nācās steidzīgi lipināt komandu. Diemžēl Kārlim Krūzbergam doties uz Gdaņsku nebūs iespējams, tāpēc stafetes komandā bez Roberta un Reiņa būs arī Endijs Vīgants, kurš trenē un trenējas Jelgavā, kā arī pats Saulītis. Lai gan viņš jau labu laiku aktīvi nestartē, sportiskā forma uzturēta tiek, bet pagājušajā gadā treneris arī divas reizes devās palīgā stafetes komandai. Pēdējā tā toreiz nepalika.

Pagājušajā gadā Eiropas čempionāta kopvērtējumā Roberts ieņēma 12. vietu, labāko rezultātu sasniedzot 1000 metros. Šajā distancē viņš tika līdz pusfinālam un slidoja B finālā, galu galā ieņemot astoto vietu. Savukārt 500 metru distancē, kas nav viņa iecienītākā, ceturtdaļfinālā Krūzbergam izdevās sasniegt jaunu personisko rekordu, distanci veicot 41,611 sekundēs. Bērziņš kopvērtējumā finišēja 19. vietā (startēja 44 slidotāji), labāko rezultātu uzrādot tieši 500 metros, tāpat sasniedzot jaunu personisko rekordu (41,396). Jansone savā debijas Eiropas čempionātā tiešām krāja vērtīgu pieredzi, kas jau tā paša mēneša beigās tika likta lietā junioru pasaules čempionātā, labojot personiskos rekordus 1000 un 1500 metru distancēs.

22. janvārī no plkst. 10 sāksies priekšsacīkstes 500m, 1000m un 1500m. 23. janvārī no plkst. 11.30 notiks ceturtdaļfinālu, pusfinālu un finālu slidojumi 500m un 1500m, kā arī priekšsacīkstes stafetēs. 24. janvārī no plkst. 11.45 notiks ceturtdaļfinālu, pusfinālu un finālu slidojumi 1000m, kā arī fināli stafetēs.

Sacensību tiešraidi būs iespējams redzēt Starptautiskās slidošanas asociācijas YouTube kanālā Skating ISU - YouTube .