Pasaules čempionātā slalomā Zvejnieks tūdaļ aiz trīsdesmitnieka

Sestdien vīriešiem tika aizvadīta kvalifikācija pēdējai disciplīnai slalomam. Kristaps Zvejnieks tāpat kā Lelde Gasūna, atrodoties augstā vietā rangā, bija ticis starp tiem 50 pasaules čempionāta dalībniekiem, kas automātiski ir iekļuvuši pamatsacensībās. Tikmēr kvalifikācijā uz starta ar vēl citiem 124 konkurentiem izgāja Žaks Gedra un Miks Zvejnieks. Vīriešiem kvalifikācija bija visspēcīgākā no visām, un mūsējiem ar 34. (Miks) un 44. (Žaks) reitingu bija salīdzinoši pagrūti, bet iespējami tikt 25-niekā. Diemžēl Mikam Zvejniekam kvalifikācija beidzās jau pirmajā braucienā, līdz ar to netiekot pamatsacensībās arī savā spēcīgākajā disciplīnā slalomā. Žaks Gedra pirmajā braucienā pieļāva kļūdiņas un uzrādīja 29.laiku. Lai arī vietas ziņā bija tuvu kvalifikācijas 25-niekam, taču laika ziņā viņš atpalika sekundi. To cenšoties atspēlēt, otrajā braucienā viņš riskēja, bet diemžēl kļūdījās, ejot Mika pēdās un izstājoties no sacensībām.

Līdz ar to mūsu vīriešiem neizdevās atkārtot sieviešu paveikto, proti, visiem trim tikt uz pamatsacensībām slalomā. Un nebija jau garantijas, ka Kristaps piedalīsies svētdien. Tomēr beigās pasaules rangā astoņdesmitniekā esošais mārupietis nolēma startēt un ar savu sniegumu, izcīnot 32.vietu, sarūpēja pozitīvas emocijas čempionāta izskaņā.

Kristaps startēja ar 45.numuru, kāds viņam pienācās pēc reitinga dalībnieku vidū. Deviņi bija izstājušies, bet četri tika apsteigti, līdz ar to uz to brīdi SK „Virsotne” pārstāvis ieņēma 31.vietu, divas ar pusi sekundes aiz līdera Hiršera, bet tikai vienu simtdaļu aiz vācieša Stefana Luica. Vēlāk vēl četriem izdevās nobraukt ātrāk, nobīdot mūsu kalnu slēpotāju uz 35.vietu. Atkārtot Ivara Ciaguna 1999.gada panākumu un iegūt 27.vietu, kas joprojām ir Latvijas augstākā vieta pasaules čempionātos vīriešiem (sievietēm Ulla Ģērmane 1989.gadā nobraucienā izcīnīja 14.vietu – aut.piez.), bija sarežģīti, jo bija jāatspēlē nedaudz virs pussekundes, bet trīsdesmitnieks bija ļoti reāli sasniedzams, jo līdz tam pietrūka vien 0,14 sekundes.

Otrajā braucienā pieci no priekšā esošajiem palika bez rezultāta, un, pašam Kristapam labi nobraucot, tika apsteigts kļūdu pieļāvušais holandietis, tobrīd ieņemot 29.vietu. Taču sapriecāties par trīsdesmitnieku vēl nevarēja, jo vairāki konkurenti pēc pirmā brauciena bija samērā tuvu – nākamie astoņi satilpa trešdaļā sekundē aiz mūsu kalnu slēpotāja. Turpinājumā nākošie pieci palika aiz Kristapa muguras, un sāka šķiest, ka, ja ne gluži 29., tad noteikti vieta trīsdesmitniekā Zvejniekam būs, bet beigās izrādījās, ka nekā. Trijiem pirmo braucienu lēnāk nobraukušajiem konkurentiem – horvātam Istokam Rodesam, kā arī ārpus simtnieka pasaules rangā esošajiem somam Jonasam Rāsanenam un krievam Aleksandram Andrienko izdevās apsteigt K.Zvejnieku, nobīdot viņu uz 32.vietu no 47 abos braucienos finišu sasniegušajiem un izstumjot no tik reālā pirmā trīsdesmitnieka, līdz kuram beigās pietrūka ceturtdaļsekunde. Taču tik un tā šī 32.vieta ir mūsējo labākais veikums šajā čempionātā, kurā latvieši trīs reizes ieņēma vietas ceturtajā desmitā. Līdz ar to pēc sarežģītā posma janvārī, februāris sanācis gana labs ar atzīstamu sniegumu arī pasaules čempionātā.

Lai arī Hiršers otrajā braucienā neuzrādīja ātrāko laiku, tomēr austrietis saglabāja līderpozīcijas un izcīnīja drošu uzvaru, tiekot pie otrā titula šajā čempionātā un atkārtojot panākumu 2013.gadā Šladmingā. Hiršrs uzrādīja laiku 1:34,75, kas ir par 23 un 17 sekundēm mazāks nekā iepriekšējo divu čempionātu uzvarētāju laiki, kas nozīmē, ka šoreiz trase bijusi īsāka, dodot iespēju vidusdaļas un beigu daļas braucējiem būt tuvāk laika ziņā nekā citas reizes. Pārējās vietas krietni izmainošajā otrajā braucienā austrietis Manuels Fellers pakāpās no septītās uz otro vietu, bet vācietis Fēliks Noiroiters, kurš jau bija samierinājies ar palikšanu bez medaļas, jo pēc pirmā brauciena atrādās 10.vietā, bet, kad otrajā braucienā bija jābrauc vēl sešiem labākajiem, atradās otrajā pozīcijā, beigās izcīnīja bronzas medaļu tāpat kā pagājušā čempionātā. Tikmēr otro čempionātu pēc kārtas aiz vācieša muguras un tieši aiz pjedestāla slalomā palika norvēģis Henriks Kristofersens, kurš ieņēma ceturto vietu arī piektdien milzu slalomā. Līdz ar to Olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs un pēdējo divu sezonu labākais pasaules slalomists Kristofersens joprojām nav izcīnījis medaļu pasaules čempionātos. Otrajā braucienā ātrāko laiku uzrādījušais 21 gadu vecais slovēnis Stefans Hadalins no 22.vietas pakāpās uz desmito, bet titula aizstāvētājs un divkārtējais pasaules čempions Žans Baptists Granžs no Francijas ierindojās 23.vietā.

Pēdējā 47.vietā divu braucienu summā ierindojošais ukrainis ar reitingu 67 FIS punkti pasaules rangā atrodas tikai 1789.vietā, taču viņš nebija vienīgais no tamlīdzīga līmeņa, kas pirmajā braucienā iekļuva sešdesmitniekā un tika uz otro braucienu. Četrdesmitnieku noslēdza pasaules rangā ārpus sešsimtnieka esošais gruzīns. Tas parāda, ka arī pārējiem diviem mūsu izlases puišiem Žakam un Mikam bija reālas iespējas būt turpat un pat augstāk.

Pasaules čempionāts, slaloms vīriešiem, 100 dalībnieki