Latvijai divi vēsturiskie notikumi aizvadītajā slēpošanas seriālā "Tour de ski" (video)

Latvija “Tour de ski” bija pārstāvēta pirmo reizi. Taču dalība vien vēl neparāda kaut ko īpašu. Kaut arī piedalīties nevar jebkurš, jo ir jāsniedz zināms līmenis, tomēr pirms Induļa piedalīties no mūsu valsts mierīgi varēja arī Arvis Liepiņš, Roberts Slotiņš, Jānis Paipals, Pāvels Ribakovs, Juris Ģērmanis un varbūt kāds cits (prasība jābūt vienam startam 120 FIS punkti vai labākam – aut,piez,). Taču viens ir iziet uz starta, nostartēt varbūt vēl otrajā posmā un viss, bet pavisam kas cits ir tikt līdz galam. Tas pēdējais tad arī ir tas svarīgais – izturēt līdz beigām, tikt līdz grūtākajam pēdējam posmam pret kalnu un finišēt tajā. To Indulis Bikše arī paveica.

Nenoliedzami tas ir smags pārbaudījums, taču ne neiespējami pieveikt tieši mazo slēpošanas valsts pārstāvjiem. Ja paskatās iepriekšējās tūres, tad līdz finišam tikuši arī dānis Tors Olsens, austrālietis Vatsons, andorietis Sulē, kuriem nebija nekādi augstie rezultāti PK posmos un nebija noteikti neko labāku sasnieguši kā Indulis. Tā kā tas vairoja mūsu slēpotāja izredzes tikt līdz beigām un nezaudēt virs noteiktā limita. Vienīgi īsie apļi dažās distancēs, piemēram iedzišanā un skiatlonā, varēja radīt bažas par noķeršanu pa apli. Taču konkrētas distances laikā īsti tādu brīžu, kad tuvotos apdzīšana par apli, par laimi neradās, jo Indulis atzīstami startēja. Nebiedēja arī atpalikšanas limita sasniegšana, no kā mūsu slēpotājs bija drošā attālumā.

Šo “Tour de ski” sāka mazāk nekā pēdējos piecus gadus – 85 slēpotāji, kas nav pats mazākais skaits, jo 2008., 2009. un 2011.gadā bija vēl mazāk (2009.gadā startēja 66, kas mazuma ziņā ir rekords, bet lielākais ir bijis 2014.gadā, kad dalībnieku skits sniedzās pāri simts – 106 slēpotāji – aut.piez.). Ne tikai liela daļa, bet pat lielākā daļa jeb vairāk nekā puse izstājās. Lai arī tā nav pirmā reize, kad tiek piedzīvota apjomīga izstāšanās, tomēr līdz šim no desmit tūrēm vairāk par pusi bija izstājušies trīs reizes – 2014., 2011. un 2010.gadā. Izstāšanās iemesli ir dažādi. No sportiskā viedokļa tā var būt apdzīšana pa apli, neiekļaušanās laika limitā, no lielās slodzes uzkrājies sagurums, bet pie citiem iemesliem var pieskaitīt veselības problēmas (saaukstēšanās, krampji), kā ar to, ka “noiešana” ir bijusi plānota. Piemēram, tie paši igauņi kā Karels Tamjarvs, Raido Rankels, kas pēc otrā posma, atrodoties priekšā Indulim, turpmāk nestartēja, jo viņiem bija citi plāni, zinot par neturpināšanu jau pirms tūres. Igauņi 7. un 8.janvārī piedalījās Skandināvijas kausa otrajā posmā, kas notika nekur citur kā Lahti – šā gada februāra pasaules čempionāta mājvietā. Pragmatisks igauņu lēmums, turklāt Rankels ar Tamjarvu ir pabeiguši tūri ne vienu reizi vien.

Lai arī 40 nav pats mazākais “Tour de ski” vīriešu konkurencē pabeigušo skaits, tomēr pēdējos piecos gados tas ir mazākais skaits. Lai arī 2011.gadā tikai 36 un 2010.gadā 39 pabeidza šo grūto daudzposmu seriālu, tomēr šā gada skaits 40 tik un tā ir salīdzinoši maz, jo vidēji ir ap 50, bet divus gadus pat pārsniedza sešdesmit.

Pārējo konkurentu pakāpeniskā “atkrišana” jeb izstāšanās un Induļa sīkstums un neatlaidība, kā arī labā sagatavošanās šim seriālam veicināja vēsturisko panākumu pēdējā posmā – tikšanu trīsdesmitniekā un PK kopvērtējuma punktu nopelnīšanu. Ja kāds būtu skaļi sezonas sākumā teicis, ka Latvijas slēpotājs iegūs punktus PK, to noteikti nosauktu par traku. Protams, ir arī argumenti, ka “Tour de ski” ir atšķirīgs no klasiskā PK posma, arī pēdējais posms ļoti specifisks ar 3km pret kalnu slēpošanas trasi, kāds nav PK apritē, tikai un vienīgi Tour de ski beigās. Protams, tas viss palīdzēja šajā gadījumā. Slēpošanas līdzjutēji labi saprot, ka, tiekot kaut vai 55 vai 60 no sākotnējiem 85 līdz pēdējam posmam, iekļūt trīsdesmitniekā mūsu slēpotājam visticamāk nebūtu izdevies. Taču pārējie netika, un tā ir viņu darīšana. Un Latvijai ir pirmie punkti PK kopvērtējumā un arī nāciju kausā. Starp citu, igauņi ne tikai šosezon, bet arī iepriekšējās divas sezonas nav nopelnījuši nevienu punktu PK kopvērtējumā distancē. Jā, sprintā viņiem ir arī šosezon punkti, bet distancē šī distanču slēpošanas lielvalsts Baltijas mērogā distancē pie punktiem nav tikusi pēdējos divus ar pusi gadus. Toties Latvija ir. Vai varat tam noticēt?

No tiem uz pēdējo posmu, nevis palikušajiem, bet, precīzāk un pareizāk būtu teikt, aizcīnījušajiem 40 dalībniekiem, 21 gadu vecais Indulis bija otrs jaunākais. Izņemot tūres sākšanas brīdī 31.decembrī vēl pēdējo dienu junioru vecumā esošos zviedru Viktoru Tornu un pagājušā gada U23 grupas čempionu 15km klasikā zviedru Jensu Burmanu, pārējie bija pieaugušo grupas dalībnieki jeb vecāki par 23 gadiem. No šiem 40 bez Induļa PK posmos trīsdesmitniekā līdz šai tūrei nebija tikuši vienīgi iepriekšminētais Torns, austrietis Maks Hauke, vācietis Valentīns Metigs un krievs Emīls Vokujevs. Par Induli gadu jaunākais Torns izcēlās šajā tūrē, izcīnot kopvērtējumā 34.vietu (+11;13), bet atsevišķos posmos trīs reizes tiekot trīsdesmitniekā, lai arī junioru čempionātos ar neko dižu priekš Zviedrijas viņš nebija rādījis – 9. un 11.vieta pērn Rumānijā, bet 2015.gadā Kazahstāna palika 7 vietas aiz Induļa, bet par Almati čempionātu un veiksmīgo startu jau bija izvērsts raksts.

Metigs tāpat kā Bikše pirmo reizi tika pie punktiem. Starp citu, “Tour de ski” vācietim bija pirmā dalība PK posmos. Viņš pēdējā posmā bija par 7 sekundēm ātrāks nekā madonietis un ieņēma 26.vietu.

Interesanti ir arī apskatīties, cik daudz uzvarētājam ir zaudējuši pēdējo vietā finišējušie. Protams, pa šiem gadiem ir bijuši atšķirīgi posmu skaiti no 6-9, kā arī veiktie kilometri (šogad saīsinātas distances, kaut arī tikai viens sprints). Šogad kopā bija jāveic 80,5km, bet tie, kas pirmajā posmā sprintā tika finālā, tie veica par 4,5km vairāk jeb kopā 85km. Pagājušā gadā kopējā distancē sniedzās pāri 90km, pirms pāris gadus bija zem 80km, bet 2011. un 2012.gadā (arī 2013.gadā tiem, kas tika izslēgšanas braucienos sprintos – aut.piez.) bija visgarākā kopējā distance, jo tad pa visiem posmiem kopā noslēpotie kilometri sniedzās pāri simtam. Un te ir jāsecina, ka Induļa deficīts 18:59 ir vismazākais no noslēdzošās vietas īpašniekiem, kāds bijis pa visām šim 11 sezonām. Pavisam tuvu ir nākamais tuvākais rādītājs, kas pieder ziemeļu kaimiņam Karelam Tamjarvam, kurš 2015.gadā atpalika 19:02. Ir bijušas reizes, kad noslēdzošās vietas ieguvējs zaudē arī vairāk par pusstundu. Trīs no šīm reizēm bija saistītas ar Dānijas slēpotājiem – Melleru un Turu Olsenu, bet ar viena ar austrālieti Vatsonu.

Ļoti liela loma Induļa panākumā ir ģimenei, galvenokārt tēvam Zintim Bikšem, kurš ir gan treneris, smērētājs, testētājs vienā personā. Tāpat arī daži paziņas, privāti sponsori ir palīdzējuši, lai varētu tūrei sagatavoties un visas dienas arī nostartēt.

Atgriežoties pie vēsturiskā panākuma Latvijai un PK kopvērtējuma punktu iegūšanas, jāatceras, ka tomēr tas bija specifisks posms un uz starta tajā, kaut arī ļoti spēcīgi slēpotāji, tomēr izgāja 40. Ar šo te jāsaprot, ka nevar gaidīt, lai Indulis šajā sezonā nākamajos PK posmos tiktu trīsdesmitniekā. Lai arī mūsu labākais slēpotājs ir palicis stiprāks, tomēr klasiskajā PK posmā, kur startē 80-100 dalībnieku, Indulis vismaz tuvākajā laikā nevarēs tikt trīsdesmitniekā, ne četrdesmitniekā, ne arī visticamāk piecdesmitniekā. Bet nākotnē kāpēc gan ne.

Jau rīt ir viņa nākamais starts kopā ar pasaules vadošajiem distanču slēpotājiem Pasaules kausa posmā Ulrikehamnā Zviedrijā, kur sestdien ir paredzēta 15km distance brīvajā stilā ar intervāla startu, cenšoties nezaudēt uzvarētājam vairāk par 3:15. Starts vīriešiem 15.00 pēc Latvijas laika.