E. Tīruma: "Pēc kritiena Sočos pazaudēju braukšanas sajūtu"

-Vai māsas Maijas Tīrumas piemērs bija galvenais virzītājspēks kāpēc nonāci kamaniņu sportā?
-Jā, tā varētu teikt. Gribēju pamēģināt kalnu slēpošanu, taču manā dzīvē ienāca kamaniņu sports un neko citu es nemaz nepamēģināju.

-Sporta veids tomēr nav vienkāršs, gadās kritieni, savainojumi...
-No malas skatoties kamaniņu sports šķiet vienkāršs – iegulies un brauc. Tāds bija arī mans pirmais iespaids. Taču patiesībā ir ļoti, ļoti sarežģīti. Savukārt kritieni no malas izskatās sāpīgāki nekā patiesībā ir.

-Cik viegli ir atgūties un saņemties pēc kritieniem?
-Ir grūti. Taču par kritienu nedrīkst domāt. Nevajag prātot: "Ak Dievs, es taču tajā virāžā nokritu. Vai es spēšu to izbraukt?" Jākoncentrējas uz to, ka trasi izdosies veiksmīgi veikt. Pēc kritieniem vienkārši jāizanalizē viss, lai tas vairs nekad neatkārtotos.

-Kurš bijis tavs trakākais kritiens?
-Šķiet, ka Sočos [pirmssezonas treniņnometnē]. Tur vienā virāžā pieļāvu kļūdu, sasitu galvu un neatceros, kā nokļuvu līdz finišam un slimnīcai.

-Sočos guvi smadzeņu satricinājumu. Vai tas nav atstājis sekas uz sezonu?
-Negribas jau tā teikt, bet šķiet, ka ir gan. Pēc Sočiem man bija pazudusi braukšanas sajūtai. Tai ir jābūt – lai justu, kā brauc, kā darbojas kamanas. Tagad varbūt paliek nedaudz labāk. Ceru, ka šonedēļ Siguldā [sajūtas] būs jau pavisam atpakaļ. Mājas trasē braukt tomēr ir pavisam savādāk nekā citur.

-Kāds kopējais iespaids par Soču trasi?
-Tā ir sarežģīta, tur grūti uzrādīt labu braucienu. Taču man patīk. Pēc kritiena man jautāja vai vēl joprojām patīk un atbildēju apstiprinoši. Lielu kļūdu tur pieļāvu pati, tāpēc arī kritiens gadījās. Cerams, ka pavasarī, kad tur būs Pasaules kausa posms, sadraudzēšos ar trasi vairāk.

-Sezonas sākums droši vien tev lielu prieku nav radījis...
-Tas noteikti nav tas, ko es gribēju. Pirms sezonas viss bija kārtībā. [Treniņos] Siguldā braucu ar lielu prieku, cerēju, ka viss būs forši. Sočos kritiens, Īglsā neizdevies otrais brauciens, Kēnigzē – abi... Tad savā ziņā nolaidās rokas – [braukšanas] sajūtas nav un nezināju vai atgriezīsies. Pēc Altenbergas esmu optimistiskāk noskaņota – sajūtas lēnām atgriežas. Atliek tikai cerēt, ka atgriezīsies pēc iespējas ātrāk.

-Šajā nedēļas nogalē ir posms Siguldā. Ar kādām sajūtām brauc tur?
-Treniņos braukt ir viegli, bet sacensībās ir divreiz lielāka atbildība. Tā ir mājas trase, visi atnākuši skatīties uz savējiem. Braukšanas ziņā atbildība ir pat trīsreiz lielāka. Jānobrauc divi ļoti tīri braucieni un viss būs kārtībā.

-Pērn Siguldā izcīnīji augsto ceturto vietu. Uz ko ceri šogad?
-Mērķi ir visaugstākie, taču es neesmu sev nospraudusi konkrētu vietu. Galvenais ir divi labi braucieni, kas man pašai patīk, tad arī būs rezultāts.

Pirms šīs sezonas kamaniņu sportā parādījušās vairākas izmaiņas. Kā tās ietekmē sportistus?
- Vairāk par to zina mūsu mehāniķi – kā tas viss ietekmē kamanas. Varu teikt, ka braukšanas ziņā to nejūt. Jebkurā gadījumā izmaiņas jau visiem ir vienādas.

-Vai tu šo varētu saukt par eksperimentu sezonu pirms olimpiādes?
-Domāju, ka visai komandai šī ir eksperimentu sezona, ne tikai man. Jāpārbauda, kā darbojas dažādi slieču pāri, aptecētāji un tā tālāk.

-Kā kopumā vērtē savu izaugsmi šo sezonu laikā? Vai jūties arvien pārliecinātāka par saviem spēkiem?
-Protams. Ar katru gadu arvien labāk sajūtu savas kamanas, zinu, ko tās darīs jebkurā situācijā. Kā kamanas uzvedīsies, kad ir ātrāks vai lēnāks ledus, lielāks vai mazāks spiediens un tamlīdzīgi. Ar katru gadu jūtu to labāk.

-Vai neskatoties uz konkurenci ar māsu [Maiju Tīrumu], joprojām dalāties pieredzē?
-Jā. Ja man izdevies uzrādīt labāku laiku, tad es apvaicājos, kas māsai nav sanācis un otrādi. Mēs vienmēr izrunājam lietas un dalāmies pieredzē.

-Uz ko ceri Pasaules kausa kopvērtējumā?
-Ļoti gribu tikt TOP10, jo pagājušajā gadā biju 14.vietā. Ar katru gadu man rezultāti tikai uzlabojas. Pasaules čempionāts? Redzēsim..

-Šogad vairāki kamaniņu braucēji negaidīti nolēma pārstāvēt citas valstis (Mārtiņš Lozbers, Kristaps Bērze un Toms Mežotnis sacensībās startēs zem Kazahstānas karoga – aut.). Zini, ar ko tas saistīts?
-Nedomāju, ka tur apakšā ir kāds konflikts. Ja šeit tie kamaniņu braucēji nav, negribētos tā teikt, nevienam vajadzīgi, bet vismaz nevar pretendēt uz Latvijas izlasi, tad kāpēc, lai viņi nevarētu pārstāvēt citu valsti, kur ir iespēja braukt un piedalīties sacensībās?

-Ja tev šāda situācija būtu, kādu izvēli izdarītu tu?
-Šobrīd, protams, es kam tādam nebūtu gatava. Taču nokļūstot tādā situācijā kā viņi, man nāktos padomāt...

Piebilde: Pēc trim Pasaules kausa posmiem Elīza Tīruma ieņem vien 25. vietu - pirmajā posmā Īglsā Elīza ieņēma 22. pozīciju, Kēnigzē nefinišēja (pirmajā braucienā 23. rezultāts, otrajā - kritiens), savukārt Altenbergā izcīnīja 16. vietu. Elīzas māsa Maija kopvērtējumā šobrīd ir 17. vietā.