Rubenis: "Šķiet, skaidrs, kurā virzienā jāstrādā"
"Ja skatāmies uz sacensību pusi, tad mana sezona bija ļoti īsa. Ja skatāmies uz eksperimentu daļu un pārējo, kas ar to saistās, lai nākotnē rezultāti būtu labāki, tad šajā ziņā ir izdarīts ļoti daudz," intervijā nedēļas žurnālam "Sporta Avīze" izteicies kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis.
Mārtiņš nekad nav bijis stabils pirmā trijnieka braucējs, taču laiku pa laikam "izšāvis" lielākajos startos. Arī šī sezona ziedota, lai sasniegtu labāku rezultātu Vankūveras spēlēs.
„Ja skatāmies uz sacensību pusi, mana sezona bija ļoti īsa. Ja skatāmies uz eksperimentu daļu un pārējo, kas ar to saistās, lai nākotnē rezultāti būtu labāki - izdarīts ļoti daudz. Sezonas plusiem un mīnusiem strīpu apakšā vēl neesmu pavilcis. Domāju, ka vēl mēnesi būs iespēja pabraukt pa ledu Siguldas trasē: jāpamēģina izdarīt to, ko vēl nav izdevies paveikt. Tad varēs kaut ko pateikt skaidrāk,” aizvadīto sezonu īsumā raksturo Mārtiņš Rubenis.
Uz jautājumu, ko sportists šosezon ir testējis, Rubenis atbild: „Šogad mēģināju iet citu ceļu nekā iepriekšējos gados. Uzbūvēju pilnīgi jaunas kamanas, kuras taisīju pēc veco principa, tikai ar domu, lai daļas no abām kamanām varētu savstarpēji mainīt. Tā, lai varētu notestēt katru daļu atsevišķi un saprast, kas ar to notiek.”
„Ar tām nobraucu sezonas pēdējās divās sacensībās Kalgari un Vistlerā. Es tās gan nepaspēju nokrāsot, biju tikai nopūtis ar baloniņu. Domāju, ka ar ātrumu 150 kilometru stundā arī tas bija kā neliels enkurs. Braukšanas ziņā man šīs kamanas patīk, kaut arī jau redzu lietas, kas būtu jāuztaisa nedaudz citādāk. Šobrīd šķiet, ka ir skaidrs, uz kuru pusi jāstrādā, bet, kā būs, tad jau redzēsim,” par savu jauno tehniku (kamanām) saka Rubenis.
Sarunā ar Sporta Avīzi kamaniņu braucējs atzīt, ka pie jaunajām kamanām vēl nedaudz jāpiestrādā: „Tā kardināli tajās neko mainīt nedomāju, bet dažas daļas ir doma uztaisīt kvalitatīvāk, nekā tas ir šobrīd. Kamanās sīkumu nav. Reizēm ir tā, ka uztaisu pāris skrūves citādāk, un kamanai jau ir cita skaņa. Pie kā strādāt, vēl ir, un tas priecē. Ja tagad varētu apsēsties, salikt rokas klēpī un pateikt, ka kamanas ir gatavas, tad varētu domāt, ka kaut kas nav kārtībā.”
Rubenis atzīst, ka Vankuveras olimpisko spēļu trase viņam patīk: „Varu teikt: tā trase man patīk. Trase kā tāda prasa lielu uzmanību un koncentrēšanos – nav tādas vietas, līdz kurai aizbraucot, var padomāt, ka smagākais aiz muguras. To, kāds bijis brauciens, vari sākt pārdomāt tikai tad, kad esi apstājies finišā. Izbraucot no pēdējās virāžas, ātrums ir tik liels, ka arī bremzējot var notikt jebkas.”
Visu interviju lasiet 3. marta Sporta Avīzes izdevumā
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]