Facebook
GoogleČakars: "Ne tikai Rastorgujevam un Bendikai jācīnās par olimpiskajām ceļazīmēm"
@UlvisBrozhe
LETA. Ne tikai Latvijas biatlona līderiem Andrejam Rastorgujevam un Baibai Bendikai, bet arī visiem pārējiem izlases dalībniekiem jācīnās par punktiem Nāciju rangā un olimpiskajām ceļazīmēm, sarunā ar laikrakstu "Diena" piektdien saka Latvijas biatlona izlases galvenais treneris Māris Čakars.
Aizvadītā sezona Latvijas biatlonā bija zīmīga ar Rastorgujeva izcīnīto Eiropas čempionāta sudrabu sprintā, ar abu Latvijas izlases līderu nestabilo šaušanu, kā arī lielāku nekā iepriekš Latvijas sportistu startu visdažādākā kalibra starptautiskajās sacensībās. Biatlonisti pēc Pasaules kausa posma Koniolahti no Somijas mājās pārradās jau marta vidū, jo koronavīrusa dēļ tika atcelts tikai pēdējais posms Norvēģijā.
Pēc debijas sezonas Latvijas izlases galvenā trenera amatā un "zināšanu atsvaidzināšanas" Čakars jau lūkojas 2022. gada olimpisko spēļu virzienā, jo nākamsezon sāksies olimpiskā atlase. "Mazāk jāskatās uz līderiem Rastorgujevu un Bendiku, kuru rezultāti drīzāk neapmierina viņus pašus, bet tie tik un tā ir ļoti labi," par darāmo saka treneris. "Mums vairāk jāskatās uz tiem, kuri šobrīd izlasē ir otrie, trešie un ceturtie numuri. Viņiem jāsasniedz labāki rezultāti, lai mēs pakāptos Nāciju rangā."
Augstāka vieta Nāciju rangā dod iespēju lielākam attiecīgās valsts sportistu skaitam startēt sacensībās. Čakars atzīmē, ka par spīti vairākiem neveiksmīgiem startiem Rastorgujevs joprojām sevi apliecina kā biatlona profesionāli ar ļoti labu slēpošanas ātrumu.
"Viņš vēl ir jauns puika, nav nekāds onkulis. Nenorakstiet viņu par agru. Rastorgujevs vēl sevi parādīs," Čakars sola labus Eiropas meistarsacīkšu sudraba medaļas ieguvēja rezultātus arī nākotnē. "Ar gadiem nāk pieredze un daudz kas cits. Viņš ir ļoti augstas raudzes biatlonists, ļoti augstas. Tas ir liels gods, ka viņš ir mūsu izlasē. Komandai tas sniedz arī papildu atpazīstamību."
Runājot par sieviešu izlases līderi Bendiku, treneris atzīmē viņas progresu visas sezonas garumā un bilst, ka ļoti maz trūka, lai viņa sevi apliecinātu arī ar medaļu iegūšanu.
Pieredzējušais biatlona speciālists attālumu līdz sporta veida lielvalstīm vērtē kā milzīgu ne tikai finansēs. Akūti nepieciešams ir biatlona šaušanas treneris, kā arī jādomā, kā uzlabot slēpošanas tehniku, par ko šosezon gādāja uz diviem mēnešiem piesaistītais Igaunijas speciālists Anatolijs Šmiguns. Tāpat izlasei derētu arī liela automašīna ar struktūras iekārtām.
Treneris uzsver, ka biatlonistiem vajadzīgs ne tikai darbs, bet arī gribasspēks. Tādu, piemēram, šosezon nodemonstrēja Roberts Slotiņš, kurš pirmajā sezonas posmā kritienā pret koku sasita galvu. Tomēr biatlonists jau pēc pāris dienām ar apsaitētu galvu piedalījās stafetē, jo citu biatlonistu, kuri drīkstētu startēt, tobrīd nebija. Viņi nebija izpildījuši kvalifikācijas normatīvu Pasaules kausa sacensībām.
Čakars četrus gadus bija galvenā trenera amatā Igaunijas izlasē, bet pēdējos piecus gadus viņš pirms stāšanās Latvijas valstsvienības galvenā trenera amatā, bija Gulbenes novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors. Viņš trenējis savulaik vadošo Latvijas dāmu biatlonisti Madaru Līdumu.
[+] [-]
[+] [-]