Rastorgujevs arī klasikā iespraucas labāko divdesmitniekā, Misem karjeras rekords
Šodien pasaules čempionātā biatlonā 20 km klasikā vīriešu konkurencē augstvērtīgus rezultātus uzrādīja divi Latvijas biatlonisti - Andrejs Rastorgujevs ar divām kļūdām šautuvē ierindojās 18. vietā, kamēr Edgars Mise ar vienu kļūdu pabeidza sacensības 51. vietā. Par pasaules čempionu individuālajā distancē kļuva norvēģis Sturla Holms Lēgreids.
No Latvijas biatlonistiem 20 km klasikas distancē piedalījās trīs - Andrejs Rastorgujevs , Aleksandrs Patrijuks un Edgars Mise. Rastorgujevs veiksmīgi uzsācis čempionātu ar 15. vietu 10 km sprintā un 10. pozīciju 12.5 km iedzīšanā, praktiski garantējot vietu arī 15 km masu startā.
Kā pirmais no latviešiem ar 35. numuru trasē devās Aleksandrs Patrijuks. Biatlonistu pievīla otrā šautuve, kurā tika pieļautas trīs kļūdas. Trešajā un ceturtajā šautuvē Patrijuks kļūdījās vēl pa reizei, sacensības noslēdzot 84. vietā.
Pasaules čempionāta debitants Edgars Mise sacensības veica pietiekami augstā līmenī, sasniedzot labāko rezultātu līdz šim. Sportists pirmajās trīs šautuvēs bija nekļūdīgs un atradās augstajā 35. vietā. Pēdējā šautuvē netika aizvērts viens mērķis, kas biatlonistu atgrūda uz 50. vietu. Sacensības Mise noslēdza 51. vietā, kas ir viņa karjeras rekords pieaugošo konkurencē.
Andrejs Rastorgujevs trasē devās kā viens no pēdējiem - ar 97. starta numuru. Ja pirmajā šautuvē Andrejs bija nekļūdīgs, tad otrajā pieļāva vienu kļūdu un pēc puses distances atradās 22. vietā. Viena kļūda arī trešajā šautuvē atņēma cerības Rastorgujevam cīnīties par vietu labāko desmitniekā. Pēdējā šautuvē Rastorgujevs bija precīzs, kas beigās deva vietu pirmajā divdesmitniekā - 18. vietā. Rastorgujevs ir tikai viens no deviņiem biatlonistiem, kurš visās disciplīnās spējis ierindoties Top20.
Par pirmo norvēģi, kas uzvarēja šī gada pasaules čempionātā, kļuva Sturla Holms Lēgreids. Biatlonists šāva precīzi visās četrās šautuvēs un savu tuvāko sekotāju Arndu Paiferu apsteidza par gandrīz 17 sekundēm. Trešo vietu izcīnīja cits norvēģis Johanness Dāle.
PČ biatlonā, 20 km individuālā distance vīriešiem
| V | Sportists | Valsts | Laiks | Kļūdas |
|---|---|---|---|---|
| 1. | S.H. Lēgreids | Norvēģija | 49:27.6 | 0+0+0+0 |
| 2. | A.Paifers | Vācija | +16.9 | 0+0+0+0 |
| 3. | J.Dāle | Norvēģija | +40.9 | 0+1+0+0 |
| 4. | K.F.Majē | Francija | +1:12.9 | 1+0+1+0 |
| 5. | J.T.Bē | Norvēģija | +1:13.5 | 0+1+0+1 |
| 6. | S.K.Halili | RBU | +1:45.3 | 0+0+0+0 |
| 7. | S.Eders | Austrija | +1:59.7 | 0+1+0+0 |
| 8. | B.Dols | Vācija | +2:06.9 | 1+1+0+0 |
| 9. | A.Prima | Ukraina | +2:31.2 | 0+0+0+1 |
| 18. | A.Rastorgujevs | Latvija | +3:38.9 | 0+1+1+0 |
| 51. | E.Mise | Latvija | +5:36.4 | 0+0+0+1 |
| 84. | A.Patrijuks | Latvija | +8:26.8 | 0+3+1+1 |
Pasaules čempionāta kalendārs
| Diena | Laiks | Notikums | Zelts | Sudrabs | Bronza |
|---|---|---|---|---|---|
| 10.02. | 16:00 | Jauktā stafete (V+S) | Norvēģija | Austrija | Zviedrija |
| 12.02. | 15:30 | 10 km sprints vīriešiem | M.Ponsiluoma | S.Destjē | E.Žaklēns |
| 13.02. | 15:30 | 7.5 km sprints sievietēm | T. Ekhofa | A.Ševaljē-Bušē | H.Sola |
| 14.02. | 14:15 | 12.5 km iedzīšana vīriešiem | E.Žaklēns | S.Sāmuelsons | J. T. Bē |
| 14.02. | 16:30 | 10 km iedzīšana sievietēm | T. Ekhofa | L. Hauzere | A. Ševaljē-Bušē |
| 16.02. | 13:05 | 15 km individuālā distance sievietēm | M. Davidova | H. Ēberja | I. Tandrevolda |
| 17.02. | 15:30 | 20 km individuālā distance vīriešiem | S.H.Lēgreids | A.Paifers | J.Dāle |
| 18.02. | 16:15 | Jauktā pāru stafete (V+S) | |||
| 20.02. | 12:45 | 4x6 km stafete sievietēm | |||
| 20.02. | 16:00 | 4x7.5 km stafete vīriešiem | |||
| 21.02. | 13:30 | 12.5 km masu starts sievietēm | |||
| 21.02. | 16:15 | 15 km masu starts vīriešiem |
Es vienkārši izvērtēju prioritātes domājot par augstākām vietām... stafetes ar 4 dalībniekiem tur neiekļaujas... a par igauņiem man deep deep pokuj...
Pat vectēvs Eders startēs 1+1😅
Baigi velk uz vieglatlētikas savienības likteni. Līdz Pekinas OS bija stipri atlēti, kuri deva vērā ņemamus panākumus un varēja dzīvot pašplūsmā, jo bija arī valsts atbalsts. Tad, kad visi top klases atlēti vairs nebija pieejami, tad attapās, ka nav labu jauno vieglatlētu un arī valsts atbalsts būtiski samazinājās. Tagad reāli sporta veids principā veģetē un nekas vairs arī uz priekšu nekustās.
kaut kas atgādina no Liepājas ubaga operas, ka Latvijas hokeja izlasei izkrītot uz bē grupu federācija ķersies kārtot hokeja sistēmu un tad iestāsies jauni un zaļi laiki
pazaudējot biatlonā kvotas PK un netiekot pie valsts finansējuma , tak biatlons paliks kaut kādā kalnu slēpošanas līmenī.
kur kam ir naudu un vēlme izsisties, nebūs savas naudas un pipec.
tāda Eiduka slēpošanā ir parādījusies nevis tāpēc, ka ubagi slēpošanas federācijā baigi labi strādā, bet tāpēc, ka Eiduku virza ģimene un gulda iekšā piķi, nevis federācija. tagad tie ieguldītie līdzekļi sāk atgriezties.
p.s. federācijas negatavo sportistus. federācijas apgroza valsts naudu un nodrošina sportistu dalību PČ un PK.
nebūs sportistu, kam ir PČ un PK licenzas, nebūs naudas. nebūs naudas federācija nevarēs nodrošināt kaut minimālus apstākļus treniņam.
un viss tu-tū.
tad tik parādīsies kāds biatlonists, ja atradīsies kāds trakais(vecāki), kas guldīs iekšā piķi kā Eidukā, vai tajā tramplīnlēcējā. tas pats ir stāts par kalnu slēpotājiem, kuri sistas par savu naudu.
vienīgais rene ir pilnībā valsts subsidēta!
Es no savas pieredzes varu teikt, ka sad.... var vienā dienā, bet atjaunot to, kas ir sad.... var prasīt gadus!