Volfa un Bleidele: "Sestdien sprintā jātēmē uz tikšanu iedzīšanā"

Jauktajā stafetē Latvijas izlase izcīnīja 13. vietu. Puišus pārstāvēja Imants Maļina un Matīss Meirāns, kamēr meitenēm startēja Estere Volfa un Elza Bleidele, kuras centās revanšēties par neveiksmīgo šaušanu vakardien klasikā. Bleidele tur ieguva 67. vietu ar sešām soda minūtēm, kamēr Volfa ieguva 70. vietu ar septiņām kļūdām. Volfai gan rezultāts būtu bijis krietni iespaidīgāks, ja ne pēdējā šaušana, kurā nesanāca aizvērt nevienu mērķi, un sarunā pēc šodienas sacensībām Volfa atzina, ka centusies šo neveiksmīgo šaušanu, par ko bijusi ļoti nelaimīga, uzreiz aizmirst un nākamajai distancei pievērsties ar "tīru" galvu.

"Šī mums kopumā bija tikai ceturtā stafete šosezon, un 13. vieta Eiropā - liekas, ka tīri labs rezultāts," teica Volfa. "Protams, neesmu līdz galam apmierināta ar savu šaušanu, pārāk daudz izmantotu rezerves patronu."

"Arī man bija pārāk daudz izmantoto rezerves patronu, līdz ar to pilnīgi apmierināta nevaru būt," piebalsoja Bleidele. "Taču labi, ka bijām tālu no apdzīšanas par apli un noņemšanas no trases, un iegūtā vieta tiešām nav nekas slikts."

"Protams, ļoti forši, ka tepat Madonā ir Eiropas čempionāts, šī trase jau iepazīta," teica Volfa. "Bet tas tāpat nedod milzīgas priekšrocības, jo apstākļi visiem ir vienādi. Trasē arī ir, piemēram, viens jauns kalns, ko mēs iepriekš nekad nebijām redzējuši. Taču sajūtu ziņā gan ir patīkami, ka tepat blakus ir vietējie līdzjutēji, kuri palīdz un dzen tevi augšā kalnā."

Bleidele savukārt pateicās sacensību komentētājam, ka ļauj šaušanā koncentrēties: "Ļoti patīk, ka viņš nepievērš tik lielu uzmanību tajā brīdī. Kad esam šaušanā, tad viņš īpaši daudz nerunā. Protams, cenšamies jau neklausīties, bet tomēr ir grūtāk, ja dzirdi, kā stadionā komentē tavu katru nākamo šāvienu. Latvijas čempionātā ir tā, ka pasaka "pirmais trāpīts", "otrais trāpīts", un tad grūtāk trāpīt trešo."

Bleidele norādīja, ka vakardien klasiskajā distancē visiem bijis grūti trasē, bet šodien trases kvalitāte bijusi daudz labāka, un abas sportistes liek cerības uz sestdienas sprintu.

"Iepriekš Hanjā man tieši sprintā bija labs rezultāts," teica Volfa. "Tāpēc cerēšu, ka arī šoreiz tā būs labākā disciplīna. Lai tikai ir labi laika apstākļi un slēpes slīd, un tad jau būs labi. Uz ko es tēmēju? Man galvenais ir būt apmierinātai ar sevi, taču noteikti vēlētos tikt iedzīšanā." Arī Bleidele norādīja, ka cerētu uz vietu iedzīšanā: "Šajā sporta veidā gan nevari visu kontrolēt, proti, kā citi nostartēs, un tāpēc man galvenais, lai zinu, ka esmu nostartējusi savā līmenī un varu būt par to apmierināta."

Volfa šosezon pārsvarā startē biatlona sacensībās, lai gan Pekinas OS piedzīvoja debiju distanču slēpošanā: "Es visu savu dzīvi esmu bijusi gan slēpotāja, gan biatloniste, taču iepriekš bija maz iespēju biatlona sacensībām. Bija Latvijas čempionāti, bet IBU kausā sākām startēt tikai nesen, tāpēc piestartēju arī slēpošanā. Pagājušajā gadā biju slēpošanas komandā, būšu mūžīgi pateicīga par šo laiku un sniegto iespēju, taču man biatlons laikam gluži vienkārši kā sporta veids liekas nedaudz interesantāks. Sirdij tuvāks tomēr ir biatlons. Vasarā, protams, gan jau būšu arī slēpošanā, taču tā kopumā nākotnē sevi vairāk iztēlojos kā biatlonisti."

Volfa olimpiskajās spēlēs debitēja jau 16 gadu vecumā, piepildot mērķi, uz ko daudzi sportisti tiecas lielu daļu savas karjeras. Kā tagad ar motivāciju šajā ziņā, cīnoties biatlonā? "Man dalība OS sniedza vēl jo lielāku motivāciju turpināt sportot," norādīja Volfa. "Esmu redzējusi, cik ātri slēpo pasaules ātrākie sportisti, redzu, cik daudz man pietrūkst līdz viņiem, un tas man sniedz mērķi turpināt strādāt un uzstādīt labākus rezultātus."

Gan Volfai (17 gadi), gan Bleidelei (18 gadi) ir cerības par 2026. gada olimpiskajām spēlēm, taču viņas abas atzina, ka grūti runāt par ilgtermiņa mērķiem, jo tie tomēr jābalsta realitātē, ieskaitot finansiālajā realitātē.

"Domāju, ka mums ir daudz jāstrādā, lai par to varētu runāt, taču reizē arī ir visas iespējas," teica Bleidele. "Ļoti labi, ka sākām startēt IBU kausa posmos, šajā pirmajā augstākajā līmenī, nevis tikai Latvijā, kur visiem šaušanā ir 3-4 kļūdas un tas tiek uzskatīts par normu. Zinām, uz ko vajag strādāt. Ir vēlme arī nākotnē būt biatlonā, vēlētos, bet nevar jau zināt arī, kā te federācijā viss būs. Jo šobrīd tas finansiālais atbalsts ir praktiski nekāds, viss tomēr jābalsta no savas ģimenes kabatas, kas, protams, sagādā grūtības."

Starpsezonā gan bija Biatlona federācijas rīkota junioru izlases treniņnometne, kas bija daļēji apmaksāta, un Estere un Elza par to izteica prieku. "Tā bija patiešām jaudīga, mēs tās bijām patiešām "beigtas" pēc tās beigām," pasmējās Bleidele. "Tas bija ļoti labs pirmais solis, taču... nu, ar vienu nometni un vienu apmaksātu dzīvošanas reizi Madonā mēs nekur tālāk netiksim. Bija arī ziemā nometnes, bija uz kausa posmiem apmaksāti izbraukumi, jā, taču mēs šeit vairāk runājam par inventāru, kas gan ir jānodrošina pašiem. Cik federācija var, tik palīdz, to es saprotu, taču man šeit pašai ir pārdomas par savu nākotni - proti, tagad dzīvoju ar vecākiem, kuri arī palīdz. Ja man būtu tas jādara pašai, dzīvojot pašai, vai tad es būtu spējīga turpināt? Tāpēc arī ir grūti šobrīd runāt par to, kas būs 2026. gada OS laikā."

Taču abām sportistēm šobrīd ir ļoti liela vēlme turpināt biatlonā, un, lai arī viņas nevarēja apsolīt par to, kā dzīve izskatīsies pēc junioru vecuma, viņas pauda apņēmību cīnīties vēl vismaz tuvākajos gados.