20km klasika: latviešu pēdējā iespēja izšaut, norvēģu mēģinājums turpināt sēriju
Martin Fourcade |
3.75
|
|
Emil Hegle Svendsen |
4.50
|
Šodien plkst.16:15 Vācijas pilsētā Rūpoldingā sāksies 20 kilometru individuālā distance vīriešiem. Norvēģijas biatlonisti mēģinās gūt zeltu šajā disciplīnā ceturto reizi pēc kārtas, savukārt mūsējiem šodien ir pēdējā iespēja sevi apliecināt individuālajās sacensībās.
Pēc izgāšanās sprintā un nekvalificēšanās iedzīšanai mūsējiem vienīgā iespēja, kur sevi apliecināt individuāli, ir palikusi 20 kilometru individuālā distance jeb klasika, jo skaidrs, ka arī masu startā mūsējo nebūs, un pēc šīs dienas sacensībām atliks veikt vēl tikai stafeti. Šodien ir laba izdevība kaut nedaudz reabilitēties par drausmīgo sprintu (neviena mūsējā 75 labāko skaitā) – īpaši tas attiecas uz Andreju Rastorgujevu un Edgaru Piksonu, kurus uzskatām par saviem līderiem (sprintā uz bālā fona labākais no mūsējiem pārsteidzoši izrādījās Rolands Pužulis ar 78. vietu). Klasikā primārais ir precīzi sašaut, jo par katru neprecīzu šāvienu tiek piešķirta soda minūte). Tiesa, ja mūsējie neuzlabos slēpojuma ātrumu, tad arī, piemēram, ar 19/20 šaušanā TOP20 vai pat TOP30 visdrīzāk netiks. Šodien mūsējiem sekojoši starta numuri – Rastorgujevam 46., Piksonam (87.), Pužulim (95.), Artūram Koļesņikovam (123.).
Šobrīd visapmierinātākais no visiem, protams, ir Martins Furkads, kurš uzvarēja gan sprintā, gan iedzīšanā, pie tam visai slikti šaujot (sprintā 8/10, iedzīšanā 16/20, kopā 24/30 jeb 80%). Francūzis (agrais 6.nr. šodien) izceļas ar fantastisku ātrumu, taču, ja viņš grib zeltu arī šodien klasikā, tad šaušana noteikti jāuzlabo. Skaidrs, ka šodien daļēju revanšu alkst gūt norvēģi, kuri M.Furkada dēļ pagaidām ir bez zelta. Viņu cerības šodien uzvarēt var saukt par pamatotām, jo tieši šai disciplīnā Norvēģijas biatlonisti uzvarējuši pēdējos trīs pasaules čempionātos, pie tam visi trīs čempioni būs ierindā arī šodien – 2008. gadā 22 gadu vecumā savu pirmo pasaules čempionāta zeltu izcīnīja Emils Hegle Svensens (tagad viņa kontā ir jau seši PČ zelti, trīs no tiem stafetēs), 2009. gadā triumfēja Ūle Einārs Bjerndālens (lai gan togad Dienvidkorejā viņš paņēma četrus zeltus, uzvara 20km individuālās disciplīnās viņam pagaidām PČ palikusi pēdējā), bet pērn 2011. gadā 22 gadu vecumā (gluži kā pirms tam Svensens) uzvarēja Tarjei Bo. Atskaitot norvēģus un M.Furkadu, uz uzvaru varētu pretendēt vācieši Arnds Paifers un Andreass Birnbahers, krievi Jevgeņijs Ustjugovs, Dmitrijs Mališko, Timofejs Lapšins, varbūt arī Daniels Mezotičs, Simons Furkads, zviedri Bjorns Ferijs un Karls Johans Bergmans. Nereti šajā disciplīnā notiek pārsteigumi.
Pēdējo 10 pasaules čempionātu 20km medaļnieki
Gads | Zelts | Sudrabs | Bronza |
---|---|---|---|
1999. | Fišers | Gross | Sašurins |
2000. | Rotmans | Gredlers | Luks |
2001. | Pūrunens | Sašurins | Bricis |
2003. | Hanevolds | Hietalahti | Gross |
2004. | Puarē | Sikora | Bjerndālens |
2005. | Dostāls | Graiss | Gross |
2007. | Puarē | Graiss | Šlesingrs |
2008. | Svensens | Bjerndālens | Maksimovs |
2009. | Bjerndālens | Štefans | Faks |
2011. | Bo | Maksimovs | Zumans |
Valstu medaļu ieskaite 2012. gada PČ (pēc 5 no 11 disciplīnām)
V | Valsts | Z | S | B | Kopā |
---|---|---|---|---|---|
1. | Francija | 2 | 0 | 0 | 2 |
2. | Vācija | 1 | 1 | 1 | 3 |
3. | Norvēģija | 1 | 1 | 0 | 2 |
Baltkrievija | 1 | 1 | 0 | 2 | |
5. | Zviedrija | 0 | 1 | 1 | 2 |
6. | Slovēnija | 0 | 1 | 0 | 1 |
7. | Krievija | 0 | 0 | 2 | 2 |
8. | Ukraina | 0 | 0 | 1 | 1 |
2012. gada pasaules čempionāta programma un medaļu ieguvēji
Datums | Laiks | Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza |
---|---|---|---|---|---|
1. marts | 16:30 | 2x6km+2x7.5km jauktā stafete | Norvēģija | Slovēnija | Vācija |
3. marts | 13:30 | 10km sprints vīriešiem | M.Furkads | Svensens | Bergmans |
3. marts | 16:30 | 7.5km sprints sievietēm | Noinere | Domračeva | Vita Semerenko |
4. marts | 14:15 | 12.5km iedzīšana vīriešiem | M.Furkads | Bergmans | Šipuļins |
4. marts | 17:00 | 10km iedzīšana sievietēm | Domračeva | Noinere | Viļuhina |
6. marts | 16:15 | 20km individuālā distance vīriešiem | |||
7. marts | 16:15 | 15km individuālā distance sievietēm | |||
9. marts | 16:15 | 4x7.5km stafete vīriešiem | |||
10. marts | 16:15 | 4x6km stafete sievietēm | |||
11. marts | 14:30 | 15km masu starts vīriešiem | |||
11. marts | 17:00 | 12.5km masu starts sievietēm |
Pasaules kausa izcīņas kopvērtējums vīriešiem
V | Sportists | Valsts | 3 | 2 | 2 | 2 | 3 | 2 | 3 | 2 | 4 PČ | 3 | Punkti |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | M.Furkads | FRA | 163 | 36 | 90 | 28 | 133 | 96 | 114 | 114 | 120 | 894 | |
2 | E.H.Svensens | NOR | 122 | 103 | 17 | 86 | 146 | 45 | 162 | 72 | 94 | 847 | |
3 | A.Birnbahers | GER | 89 | 56 | 75 | 77 | 94 | 103 | 113 | 54 | 661 | ||
4 | S.Furkads | FRA | 40 | 21 | 86 | 108 | 140 | 49 | 45 | 41 | 78 | 608 | |
5 | K.J.Bergmans | SWE | 122 | 103 | 65 | 77 | 28 | 55 | 102 | 552 | |||
6 | B.Vegers | SUI | 76 | 96 | 54 | 42 | 20 | 61 | 73 | 84 | 30 | 536 | |
7 | A.Šipuļins | RUS | 40 | 62 | 46 | 132 | 88 | 26 | 65 | 76 | 535 | ||
8 | T.Bo | NOR | 113 | 92 | 103 | 69 | 20 | 66 | 60 | 523 | |||
9 | A.Makovejevs | RUS | 34 | 84 | 52 | 69 | 131 | 46 | 18 | 54 | 30 | 518 | |
10 | A.Paifers | GER | 28 | 55 | 14 | 96 | 113 | 54 | 114 | 28 | 502 | ||
11 | Ū.E.Bjerndālens | NOR | 46 | 62 | 80 | 42 | 31 | 95 | 103 | 34 | 493 | ||
12 | J.Ustjugovs | RUS | 64 | 67 | 58 | 65 | 56 | 60 | 110 | 11 | 491 | ||
13 | L.Beilijs | USA | 100 | 51 | 36 | 25 | 43 | 25 | 90 | 69 | 42 | 481 | |
14 | J.Garaņičevs | RUS | 31 | 20 | 76 | 79 | 156 | 62 | 56 | 480 | |||
15 | M.Šlesingrs | CZE | 117 | 42 | 51 | 33 | 67 | 79 | 24 | 28 | 441 | ||
16 | B.Ferijs | SWE | 42 | 65 | 46 | 46 | 72 | 59 | 35 | 66 | 431 | ||
17 | F.Lindstrēms | SWE | 60 | 4 | 3 | 70 | 97 | 103 | 14 | 7 | 69 | 427 | |
18 | J.Faks | SLO | 54 | 19 | 36 | 43 | 30 | 64 | 114 | 64 | 424 | ||
19 | A.Befs | FRA | 48 | 60 | 36 | 38 | 47 | 47 | 58 | 55 | 389 | ||
20 | D.Mališko | RUS | 51 | 2 | 51 | 74 | 38 | 81 | 84 | 381 |
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+26 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Tie ar tām lielajām mutēm varētu paši pamēģināt trenēties, pabarot savu ģimeni, sarūpēt normālu inventāru (un visu pārējo) un vēl papildus piestrādāt kur citur, jo ar tādu algu kādu saņem viņi, ir grūti visu to izdarīt.
Viņi vismaz cenšas lai Latvijas biatlons neizietu no aprites. un reizēm arī mūs iepriecina ar labiem sasniegumiem.