Rastorgujevs: "Vācijas izlasē mani pieņēma kā savējo"

Jaunā Pasaules kausa sezona biatlonā sākusies citādākos apstākļos. Sportistiem jādzīvo "burbulī", ik pēc pāris dienām jāveic Covid-19 testi un jāstartē tukšu tribīņu priekšā. Šautuvē dzirdams katrs šāviens. Tomēr arī šādā, neierastā, vidē Rastorgujevs sezonu sācis labi – pirmajās sacensībās Kontiolahti viņš 20 kilometru individuālajā distancē bija 21. vietā, kas Pasaules kausā jau tagad ir tikai par piecām vietām sliktāks rezultāts nekā sportista pagājušās sezonas labākais veikums.

"Pirmie mači? Tā neko. Teiktu, ka bija pat labi. Kaut ko varēju vairāk izdarīt pats – tieši šaušanā, bet kopumā komanda nostrādāja labi. Pirmajā dienā bija citādāki laikapstākļi, bija siltāks, un arī inventārs nebija tik ātrs. Otrā diena bija labāka," nosaka Rastorgujevs, kurš dienu vēlāk sprintā bija 23. pozīcijā.

Biatlonists neslēpj, ka klasikā viņam guļus pozīcijā "staigājusi" plinte, tāpēc šaušana aizņēmusi ilgāku laiku nekā ierasts, jo bija rūpīgi jānotēmē. "Sprintā tā darīt nedrīkst. Tur ir jāšauj ātrāk. Treniņos mēģināšu šautuvē pieskatīt vēju. Kontiolahti ienākšana šautuvē nav grūta, bet pirms tās ir liels kāpums, un līdz ugunslīnijai ir daudz jāstrādā. 20 kilometru distancē uz beigām jau bija sagurums, pēdējā šaušanā stāvus pieļāvu kļūdas – nebiju nostājies, kā to vajadzētu. Līdz ar to divi mērķi garām. Sprintā zināju, ka guļus jāšauj ātrāk, bet pa diviem mērķiem netrāpīju."

Zīmīgi, ka tieši šautenē uz šo sezonu Rastorgujevam veiktas būtiskas izmaiņas, jo ir jauna plintes laide. Šobrīd gan vēl jāpierod un jāpiestrādā, jo esot nianses, kas vēl nestrādā par visiem 100%, taču biatlonists ir apmierināts ar jauno tehniku. Savukārt savu fizisko kondīciju viņš raksturo kā labu, bet pīķi gatavojas sasniegt uz sezonas atbildīgākajiem mačiem – pasaules čempionātu, kas 10.-21. februārī notiks Pokļukā, Slovēnijā.

"Ar katru startu ieskrienos," norāda Rastorgujevs, kuram nākamās sacensības jau ceturtdien – turpat Kontiolahti sprints ieskandinās Pasaules kausa otro posmu.

Būtiskākās izmaiņas Rastorgujevu skāra starpsezonā. Viņš pārtrauca divus gadus ilgušo sadarbību ar norvēģu speciālistu Pēru Ūlavu Treterūdu, kura pārraudzībā 2019. gadā izcīnīja sesto vietu pasaules čempionāta iedzīšanā. Tas ir viens no augstvērtīgākajiem sasniegumiem Latvijas biatlona vēsturē. Pēc šķiršanās ar Treterūdu latvietis pievienojās Vācijas izlasei, ar ko treniņos pavadīja lielāko daļu starpsezonas. Iedīgļi šādai sadarbībai meklējami jau vairākus gadus senā pagātnē, kad savstarpējās sarunās vācu biatlonisti, redzot, ka Rastorgujevs lielākoties trenējas vienatnē, aicinājuši pievienoties savai komandai un gatavoties kopā. Šajā pavasarī Latvijas sportistam bijusi jau konkrēta saruna ar Vācijas izlases galveno treneri Marku Kirhneru, kurš akceptējis Andreja pievienošanos komandai.

"Vācijas izlasē mani pieņēma kā savējo, kaut gan reāli biju ienācējs no malas. Šajā komandā ir ļoti laba atmosfēra, un tas uz mani nostrādāja pozitīvi gan psiholoģiski, gan fiziski tieši šaušanas noturībā," gandarīts ir Rastorgujevs. "Salīdzinot ar citiem gadiem, man šis pirmssezonas sagatavošanās cikls bija mierīgāks, jo, atbraucot uz nometni, varēju aizmirst par visām organizatoriskajām lietām. Tas bija ļoti liels pluss, biju psiholoģiski mierīgāks. Iepriekš organizatoriskie jautājumi bija jākārto trenerim vai man. Visu laiku bija jāpiedomā, lai kaut kas nenoietu greizi."

Veicot slēpošanas treniņus, sportisti bieži esot to darījuši vilcienā un – līdzīgi kā šosejas riteņbraukšanā – mainījušies vietām, tā dzenot viens otru uz priekšu.

"Tik spēcīgi sparingpartneri man nav bijuši nekad iepriekš. Kad biju krietni jaunāks, tad, protams, Latvijas izlasē arī bija nopietns sparings, jo puiši bija 4-7 gadus vecāki par mani. Ja runājam par Pasaules kausa līmeni, kur vācieši cīnās par labākajām vietām, tik stipri treniņbiedri līdz šim vēl nebija bijuši. Tieši kopums – šaušana, fiziskā forma, treniņi – tur bija ļoti spēcīgs," skaidro Rastorgujevs, kuram izmaksas, salīdzinot ar citām starpsezonām, neesot būtiski atšķīrušās. Latvijas sportista treniņbiedri bija tādas biatlona zvaigznes kā Ēriks Lesers, Arnds Paifers un Benedikts Dols.

Rastorgujevs neslēpj, ka treniņos viņš neesot bijis labākais, taču viens no – noteikti. "Zinām, kā ir biatlonā – vienā dienā vari uzvarēt, bet jau nākamajā būt ārpus labāko trīsdesmitnieka. Vācijas izlasē visi ir spēcīgi. Nav tā, ka kāds krīt ārā, bet nav arī izteikta līdera. Šobrīd pēc rezultātiem sacensībās redzam, ka spēcīgi ir Lesers un Paifers. Treniņos nav viens, kurš velk līdzi pārējos. Tur viens ar otru mainās un pavelk uz priekšu," saka Rastorgujevs, kurš pievienošanos Vācijas izlasei sauc par labāko lēmumu, kādu pavasarī varējis pieņemt. Tas viennozīmīgi vērtējams kā solis augšup. "Ne kuram katram rodas tāda iespēja. Man ar visu Vācijas komandu jau ierasti ir ļoti labas attiecības. Iespējams, viņiem prasījās kāds spēcīgs konkurents no ārienes."

Rastorgujevs šobrīd atsācis arī aktīvāku sadarbību ar treneri Intaru Berkuli, kurš iepriekšējos gadus bija pagājis nedaudz nostāk, vairāk pildot konsultanta lomu. Ar šo speciālistu biatlonists saskaņoja arī savu starpsezonas treniņplānu. Pirms pāris gadiem Rastorgujevs tieši kopā ar Berkuli sasniedza savus labākos rezultātus Pasaules kausos – divas otrās vietas Holmenkollenē un Kontiolahti. Pēc tam sekojušo sadarbību ar Treterūdu sportists gan nevēlas nosaukt par neveiksmīgu.

"Kad sadarbojos ar Treterūdu, 2019. gada pasaules čempionāta 20 kilometru individuālajā distancē līdz pēdējai šaušanai biju ceļā uz zeltu un toreiz iedzīšanā biju sestais. Tas ir mans labākais rezultāts karjerā. Līdz tam pasaules čempionātos nebiju ticis pat divdesmitniekā. Ja skatāmies uz galvenajiem startiem, labākus rezultātus biju uzrādījis tieši ar norvēģiem. Ja runājam par sezonu kopumā, tad ir klājies visādi. Pirms diviem gadiem sezonas laikā biju slims septiņas nedēļas. Tāda bija situācija, un nevarējām parādīt pilnu potenciālu tam, ko bijām paveikuši vasarā. Katrs gads ar kaut ko bijis citādāks, neatkarīgi no tā, ar ko esmu trenējies – Intaru, norvēģiem vai Vācijas izlasi," pauž Rastorgujevs.

Par to, vai Latvijas spēcīgākais biatlonists ar Vācijas izlasi strādās arī nākamajā starpsezonā, nav vēl runāts. Tas tikšot vērtēts pēc sezonas.