Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:323, Did:0, useCase: 0

Eiduka: "Tēta lomu manā dzīvē pārņem brāļi"

Almants Poikāns
Almants Poikāns

Eiduka: "Tēta lomu manā dzīvē pārņem brāļi"
Ingus un Patrīcija Eiduki. Foto no personīgā arhīva

Latvijas sporta saime šoruden saņēma lielu triecienu, jo aizsaulē devās pazīstamais slēpošanas treneris Ingus Eiduks, kura meita Patrīcija ielauzusies distanču slēpošanas pasaules elitē. Sarunā ar Sportacentrs.com viņa neslēpj, ka šo zaudējumu emocionāli joprojām grūti sagremot, bet ar to sadzīvot palīdz lielais brāļu atbalsts.

Pēc cīņas ar slimību slēpošanas fanātiķis Ingus Eiduks mūžībā devās novembra sākumā 61 gadu vecumā. Viņa bērni ir daudzkārtēji Latvijas čempioni, kā arī guvuši starptautiskus panākumus. Vien pāris nedēļas pēc tēva aiziešanas Patrīcijai bija jāsāk jaunā sezona, kuras atbildīgākās sacensības būs februārī Pekinas olimpiskajās spēlēs.

“Ja godīgi, sezonas pirmajos startos šķita, ka jūtos labi un esmu gatava sevi pierādīt, taču paskatījos uz rezultātu un sapratu: “Nu nav! Nav tas, ko gribēju, jo jūtos taču daudz labāk.” Tobrīd sāku saprast, ka mans emocionālais un morālais stāvoklis uz rezultātiem bija atstājis diezgan lielu iespaidu,” atklāj 21 gadu vecā Eiduka.

“Šobrīd cenšos pierast pie radušās situācijas un pie jaunajiem apstākļiem. Tētim manā dzīvē bija ļoti liela loma, un to šobrīd pārņem mani vecākie brāļi – Valts, kurš startēja Turīnas olimpiskajās spēlēs, un Krists. Viņi zina, kādas man bija attiecības ar tēti, un no viņiem jūtu lielu atbalstu. Man patīk, ka, runājot ar brāļiem, dažreiz viņu runa un viedokļi ir tik līdzīgi tētim. Tas man ļoti, ļoti palīdz. Protams, tas tāpat ir mazliet citādāk. Man vienkārši šobrīd vajadzīgs mazliet vairāk laika. Joprojām brīžiem ir emocionāli smagi, īpaši, ja esmu viena. Tēva aiziešana ir liels trieciens visai mūsu ģimenei,” norāda Eiduka.

Sportiste neslēpj, ka viņas treniņos vissvarīgākā loma bija tieši tēvam. Kaut arī Patrīcija trenējas Polijas sieviešu izlasē augsti kvalificētu speciālistu uzraudzībā, tieši Ingus kontrolējis meitas treniņprocesu.

“Tētis mani lasīja kā grāmatu. Dažreiz ikdienā sazvanījāmies pat desmit reižu, ja viņa nebija man blakus. Neviens cits treneris jau tevī tik ļoti neiedziļināsies kā pašas tētis. No šī skatu punkta viņš bija pats svarīgākais. Jā, no ārzemju treneriem esmu guvusi lielu pieredzi un ar tēti daudz ko esam iemācījušies, bet tagad, ja palieku viena un apkārt nav citu treneru, es neapmulstu, ko darīt. Man savs plāns ir skaidrs. Mans mierinājums ir tāds, ka ar tēti biju tik daudz pārrunājusi, ka neapjūku brīžos, kad ir jāpieņem kāds svarīgs lēmums,” gandarījumu pauž Eiduka.

Slēpotājas tēva lauciņš bijis arī atbalstītāju piesaistīšana, un šos pienākumus pēc viņa aiziešanas arī uzņēmušies brāļi. “Domāju, šajos jautājumos nekas diži nemainīsies. Atbalstītāji pret mani bijuši tik saprotoši un cilvēcīgi, gribas visiem pateikties. Viņi man neuzliek spiedienu par konkrētiem rezultātiem un izcīnītām vietām.”

Polijas sieviešu izlases galvenais treneris ir slovāks Martins Bajčičāks, kurš rūpējas arī par latvietes treniņprocesu, taču viņa roka neesot tik stingra kā titulētās poļu slēpotājas Justinas Kovaļčikas, kura treneres darbu atstājusi un tagad strādā Polijas Biatlona federācijā.

“Ar jauno treneri esmu ļoti apmierināta. Man patīk, ka viņš ieklausās. Ar viņu var diskutēt, nav monologa. Nav tikai viena pareiza lēmuma – treneris vienmēr vadās arī pēc sportistes sajūtām. Man tas ir svarīgi. Cilvēcīgs un sirsnīgs speciālists,” ieskicē Eiduka.

Pie šī trenera jābūt lielākai patstāvībai un pašai daudz kas jāsaprot, piemēram, mērķi uz kuriem tiekties. Viņš nestāvēs klāt visu laiku un ar pirkstu nerādīs, ko un kad vajag darīt. Uzskatu, ka tas arī nav vajadzīgs, jo esam visas izgājušas tādu skolu, ka mums pašām ir jāsaprot, ko darīt,” uzsver Eiduka.

Eiduka šobrīd atrodas Šveicē, kur uzsākusi dalību slavenajā “Tour de Ski” maratonā. Viņas sākotnējais plāns bija piedalīties pirmajās četrās sacensību dienās, taču Polijas komandā ir konstatēti vairāki Covid-19 gadījumi, turklāt arī pašai pašsajūta neesot ideāla. Līdz ar to situācija tiks vērtēta dienu no dienas. Pagājušajā gadā Eiduka kļuva par pirmo Baltijas valstu sievieti, kura nobraukusi prestižo tūri līdz beigām. Viņa visos astoņos “Tour de Ski” posmos iekļuva labāko trīsdesmitniekā, par ko piešķir Pasaules kausa kopvērtējuma punktus. Turklāt noslēdzošajā un pašā grūtākajā posmā pret kalnu latviete izcīnīja desmito vietu, otro reizi karjerā PK posmos iekļūstot desmitniekā.

Lēmums nestartēt visos šīs sezonas “Tour de Ski” posmos ticis pieņemts jau savlaicīgi. “Mācoties no pagājušā gada kļūdām, negribam iet uz tik lielu risku, jo galvenās sacensības tomēr būs Pekinas olimpiskās spēlēs.”

“Pēc iepriekšējās sezonas tūres atbraucu mājās un biju tur tikai trīs četras dienas. Pēc tam neatjaunojusies atgriezos Itālijas kalnos, kur gatavojos pasaules U-23 čempionātam. Uzkrāvu slodzi uz slodzes, un ar to man sezona arī beidzās,” skaidro Eiduka, kura U-23 čempionātā bija starp favorītēm, taču pirmajā sešiniekā iespraukties neizdevās. “Man ir grūti teikt, kā būtu, ja es būtu palikusi trenēties mājās. Pat nebija lielas vajadzības braukt uz augstkalnes nometni, jo U-23 čempionāts notika zemienē Somijā. Tāpēc domāju, ka vajadzēja ilgāk palikt mājās, kārtīgi atjaunoties, bet pēc tam atsākt trenēties.”

Eiduka prognozē, ka šāds plāns, iespējams, būtu sarūpējis arī augstvērtīgākus rezultātus pieaugušo pasaules čempionātā, kur viņas labākais rezultāts bija 38. vieta skiatlonā. Sezonas otrajā pusē bija redzams, ka viņas rezultāti piedzīvojuši lejupslīdi.

“Pagājušajā sezonā nobraukt visu “Tour de Ski” bija trāpīga izvēle – ja pērn nebūtu ieguvusi tādu pieredzi, varbūt tam visam būtu jāiet cauri šogad. Tā kā zinu, cik smagi tas ir un kā organisms uz to reaģē, šogad man ir daudz vieglāk saprast, ko darīt un ko ne,” saka Eiduka. “Pagājušās sezonas pasaules U-23 čempionātā biju viena no favorītēm, bet sacensības galīgi nesanāca. Protams, par to ir škrobe. No otras puses – iepriekšējā sezona nebija tik svarīga kā šī, jo olimpiskās spēles tomēr ir reizi četros gados.”

Eiduka norāda, ka savu šīs sezonas sportiskās formas pīķi viņa vēl neesot sasniegusi, kaut gan jau vairākkārt bijusi Pasaules kausa pirmajā trīsdesmitniekā. Viņa cer savā labākajā gatavībā būt tieši Pekinā, kur distanču slēpošanas pirmās sacensības būs 5. februārī.

Pēc “Tour de Ski” sacensībām Patrīcija janvāra sākumā uz dažām dienām iegriezīsies mājās, kam sekos īss treniņcikls augstkalnē. Pēc tam janvāra vidū viņa plāno piedalīties Pasaules kausa posmā Francijā, bet turpinājumā būs atgriešanās kalnos un vēlāk gaidāms ceļš uz Pekinu.