Dīvāna eksperts rāda ar pirkstu uz vainīgajiem medaļu neesamībā

- Phjončhanas olimpiskās spēles pārsniegušas vidus punktu. Tomēr pirms spēlēm iegādātais dzēriens, ko pašaut vaļā pēc pirmās medaļas izcīnīšanas, tā arī palicis neaiztikts. Pēdējo dienu rezultāti ļoti likuši pieaugt uztraukumam, par palikšanu tukšā, jo cerību disciplīnas vairs nav palikušas daudz.

- Rastorgujeva ātrums slēpošanā bija optimāls, bet nekādā veidā nebija spējīgs sašaut mērķus. Pie vainas ūsu audzēšana pēdējā brīdī. Korejas vējš šautuvē kutināja ūsu galus, kas Andrejam bija nepierasta sajūta. Būtu kupls sejas apmatojums visu sezonu, tādas kļūdas izšķirošajos mačos nepieļautu, jo plīvojošās ūsās būtu pierasta prakse.

- Pēc divdesmitnieka Rastorgujevs teica, ka jārunā ar treneriem un servisu trasē, lai saprastu kas nogāja greizi. Esmu gatavs dalīties šajā jautājumā ar savu padomu. Pirmajās divās šautuvēs pieļautās divas kļūdas lika paātrināt ātrumu trasē, kas trešajā šaušanā noveda pie lielāka pulsa un vēl trīs kļūdām. Viss ir vienkārši. Lai pretendētu uz augstām vietām, jāšauj precīzi mērķī. Tad būs medaļas.

- Ja kāds ir pelnījis aplausus pēc starta biatlona trasē, tad tas ir Oskars Muižnieks. Pats saviem spēkiem tika pie tiesībām startēt katra sportista sapnī – olimpiskajās spēlēs. Ne tikai izbaudīja olimpisko spēļu atmosfēru, bet garākajā distancē par 17 vietām apbrauca Rastorgujevu. Kurš tagad ir Latvijas labākais biatlonists? Jebkurā gadījumā respekts Muižniekam, kurš pēc olimpiskā sapņa piepildīšanas gatavs atgriezties ierindas darbā. Olimpisko principu paraugs!

- Zviedrija jau tikusi pie divām medaļām biatlonā un četriem cēlmetāliem slēpošanā. Tas viss tikai tādēļ, ka skandināvi uz sacensībām ņem līdzi savu meteorologu, kurš izpētot vēja ātrumu un sniega īpašības pareizi nosaka nepieciešamās ziedes slēpju pareizai iesmērēšanai. Mums arī jāiet līdzi laikam un jāiekļauj olimpiskajā komandā meteorologs Toms Bricis.

- Svara vērotāji man pārmetīs par neiejūtību pret apaļīgiem cilvēkiem, bet novērojumi liecina par funkcionāru dzīvsvara pieaugumu pēc katras zaudētās olimpisko medaļu cerības. Piektdien apritēs četri gadi kopš pēdējās Latvijas olimpiskās medaļas. Izskatās, ka tikpat ērti kā Dīvāna eksperts apsēdies savā klubkrēslā, savos krēslos nesatricināmi iesēdušies Aldonis, Einārs un Žoržs. Vīri, vai nebūtu laiks uzņemties politisko atbildību par izgāztajiem rezultātiem?

- LTV žurnālisti Phjončhanā Dāvids, Armands un Reinis dara labu darbu, pagādājot man aktuālos sportistu viedokļus uzreiz pēc sacensībām. Arī Anatolijs un Māris apgādājuši ar lieliskiem komentāriem no slēpošanas un ledus trasēm. Taču brīdī, kad translācijā parādās daiļslidotāji, dzīvesbiedre gatava vilkt ar čuguna pannu, jo nespēju atturēties no iesaistīšanās komentētāja arodā. Trīskāršais aksels un nepiegriezts tulups – esmu gatavs izanalizēt katra slidotāja īso un izvēles programmu.

- Deniss Vasiļjevs Korejas spēlēs ir sabotēts. Kā gan savādāk izskaidrosi divus startus un divus kritienus. Tikai un vienīgi slidu asinātāja paviršība maksāja mums augstu vietu olimpiskos spēļu graciozākajā sporta veidā. Būtu daiļslidošanā iespēja ar SMS triecienbalsojumu pacelt atzīmi, aziātu meitenes arēnā nokārtotu Denisam medaļu.

- Nākamajās spēlēs jāizveido Latvijas superduets daiļslidošanā. Saliekot vienā pārī Vasiļjevu kopā ar šoreiz uz Koreju netikušo Angelīnu Kučvaļsku, medaļa mums būs garantēta. Diviem kopā vieglāk cīnīties ar visu pasauli, nevis pūlēties vienatnē.

- Nekas vēl šajās spēlēs nav bijis tik sāpīgi kā latviešu apšmaukšana skeletona trasē. Kāds nelietis sasildījis slidas, cits vai tas pats mums sagrozījis slidu izliekumus, vēl citiem kamanas par smagu, bet korejieši startā pārāk veikli. Ja briti un kanādieši ar nanotehnoloģijām var nepamanāmi apstrādāt slidas, arī mums jāķeras pie nepierādāmiem šmaukšanās paņēmieniem. Piedāvāju griezties pie pagānu šamaņiem, kuri ar burvestību palīdzību turpmāk padarīs mūsu kamanas visātrākās.

- Olimpiskās spēles dārgi izmaksā valsts budžetā, sūtot delegāciju uz tālo Korejas pussalu. Situāciju neuzlabo arī sasniegtie rezultāti. Iespēju sildīt ekonomiku sabojājuši kamaniņu sportisti. Ja pēc Mārtiņa Rubeņa ziedu laikos iegūtajām medaļām visi gribēja iegādāties tieši latviešu ragaviņas, tad kuram gan tagad būs vajadzīgas padsmito vietu kamanas.

- Dīvāna eksperts ir gatavs rādīt ar pirkstu uz neveiksmes nesēju mūsu olimpiskajai delegācijai. Tas bija zināms jau kopš Rio spēlēm. Brīdī, kad Edgars Buļs sāka kāpt uz Štromberga riteņa, mest ar Sirmā šķēpu un lauzties ar Grigorjevu, neviena mūsu olimpiskā cerība nav piepildījusies. Arī pirms Phjončhanas Buļs šļūca ar Dukura skeletonu, brauca Šicu kamanās un ar savām videokamerām traucēja mūsu olimpiskajām cerībām aizvadīt treniņus.

- Phjončanas spēlēm sākot ieiet otrajā pusē daudz vairs iespēju pie medaļas tikt nav palicis. Atliek turēt īkšķus par Latvijas īstākajiem večiem - bobslejistiem. Varbūt pārsteigumu masu startā var sagādāt Silovs. Kas mēs būsim par ziemas sporta lielvalsti, ja no olimpiādes pārbrauksim bez medaļām?

- Ja nu kas, ir vēl viena klusā medaļu cerība. Ja pie cēlmetāliem netiek mūsu delegācijas sportisti, tad visu banku jāliek uz hokeju. Ilggadējais Latvijas hokeja izlases kapteinis Harijs Vītoliņš trenē olimpisko sportistu komandu, kas startē zem olimpiskā karoga. Vismaz ledus hokejā cerības uz medaļu ir pavisam reālas.